G.Ārents – alternatīvo enerģiju pētnieks (VIDEO; Ogres TV)

Raidījuma galvenais varonis: Gatis Ārents, kurš ar labiem panākumiem ir realizējis vairākus eksperimentus alternatīvās enerģijas jomā.

Raidījuma vadītājs un režisors: Toms Ezerietis
Operators: Edgars Balodis
Montāža: Toms Ezerietis
Producente: Dace Tribocka
>>lasīt tālāk >>

E.Labanovskis: ‘Latvija ir pasaules otra zaļākā valsts. Vai varam no tā kaut ko gūt?’

Esam jau pieraduši, ka Latvija pēc daudziem rādītājiem (sociālā vienlīdzība, dzīves ilgums, inovācijas, IKP utt.) ir pēdējā starp ES valstīm – un kaut kur tālu zem vidējiem rezultātiem visas pasaules kontekstā, bieži vien pat blakus kādai Āfrikas valstij.

Tādēļ fakts, ka pēkšņi esam kaut kur arī vieni no pirmajiem, – turklāt ne tikai ES, bet pat pasaules līmenī, – šķiet patiešām sirreāls. >>lasīt tālāk >>

E.Millere: ‘Pašam sava sēklu banka’ (VidesVestis.lv)

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?
>>lasīt tālāk >>

FILMA: “Cūku bizness” (ar LV subt.)

FILMA: “Cūku bizness” (angl. – “Pig Business”), ar subtitiem latviešu valodā; ~20 citās valodās pigbusiness.co.uk; 58min.

Lai arī filmas tēma ir “cūkgaļas ražošana ar rūpnieciskām metodēm” un pamatā ir par Poliju (ES valsts) un ASV, tā attiecas arī uz Latvijas un daudzu citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt, tā sniedz dziļāku ieskatu par to, kāda ir saistība starp finanšu biznesu, milzīgo kompāniju interesēm un valdībās (arī ES) pieņemtajiem lēmumiem.

Viena no labākajām dokumentālajām filmām, kurai pieejams tulkojums latviešu valodā. >>lasīt tālāk >>

A.Biseniece: ‘Par Latvijas mežu pārvaldību’

Labdien! Domāju, ka pašreiz masu medijos ir daudz „Latvijas valsts mežu” (LVM) kritikas, bet maz konstruktīvu priekšlikumu. Ir skaidrs, ka esošā kārtība kļūst arvien ačgārnāka – pretēja meža un tajā strādājošo cilvēku loģiskajai lietu kārtībai.

Tāpēc te ir neliela analīze -
*) kā ir šobrīd,
*) kā vajag būt,
*) kāpēc.
>>lasīt tālāk >>

A.Lucāns: ‘Tāls un grūts būs atpakaļceļš pie izpārdotās tēvzemes jeb lauksaimniecība kā bezdarba un demogrāfiskās problēmas mazināšanas iespēja’

Mērķis: atgriezt latviešus pie apziņas, ka tautas nemirstība ir kuplās ģimenēs, ka sargāt, kopt un attīstīt savu zemi ir tās atbildība un pienākums.

Moto: Ideoloģiskais : „Šo zemi latvisku, kas mums par daļu krīt, Mums vajag ārisku un daiļu padarīt. Tā mūsu misija, tas mūsu mērķis kairs, Mēs varam prātot daudz, nav cita ceļa vairs.”Edvards Virza.

Filozofiskais: „Dziļi ticu, ka viens no virzieniem, kā latvietis varēs izlīst no šiem „mēsliem”, ir pāriet strādāt no valsts apmaksāta sektora, kurā viņš baudījis dzīvi, uz paša atbildības sektoru.”Artis Kampars. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Domājot par Latvijas energosektora nākotni’

Līdzšinējais Latvijas politiskais kurss ilgstoši bijis tik nelīdzsvarots un labvēlīgs starptautiskā biznesa interesēm, ka Latvija faktiski pārvērsta par šo alkatīgo interešu koloniju ar minimālām, lielākoties tīri simboliskām suverēnas valsts pazīmēm. Iedomātas brīvās tirdzniecības ideoloģijas vārdā ir likvidētas vai paralizētas daudzas tautas attīstībai nepieciešamās tautsaimniecības un citu jomu nozares, veselas jomas vairs nekalpo sabiedrībai, bet ir pārvērstas par savtīgu interešu peļņas izspiešanas avotiem. Vairākas jomas, kā banku sektors, tirdzniecība un citas, ir pilnīgi nodotas ārvalstu kontrolē. Šo nozaru peļņa no Latvijas aizplūst. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Latvenergo – tas ir Latvijas spēks un tautas labklājība’

Lai kaut kas būtu, darbotos un dzīvotu, nepieciešama enerģija. Enerģija ir it visur – gaisā, saulē, ūdenī, zemes dzīlēs, cilvēkos, citās dzīvās būtnēs un augos. Pateicoties zinātnieku atklājumiem, cilvēki iemācījušies citur gūto enerģiju pārvērst ērti izmantojamā un viegli transportējamā veidā – elektriskajā strāvā. Pirmās elektrostacijas Latvijā sauca par spēkstacijām. Ja vēl pirms 100 gadiem daudzi cilvēki elektrisko strāvu nepazina, tad mūsdienās gandrīz nav tādas dzīves jomas, kas darbotos bez elektrības. No elektrības pieejamības un cenas ir atkarīgas visas pārējās nozares. >>lasīt tālāk >>

FILMA: ‘Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi’

FILMA: „Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi” (How Cuba Survived Peak Oil; .avi; 618MB; ~52min).

Lai arī filmā tiek pieminēta iespējamā naftas trūkuma problēma pasaulē, tā ir pavisam par ko citu – par cilvēku spēju pielāgoties un mainīt savu dzīvesveidu, ja apstākļi piespiež, par atjautību, par vienkāršību, pieticību, strādīgumu, sadarbošanos.. arī draudzību un mīlestību. Filmā izklāstītas vismaz 10 idejas, kuras var noderēt arī citām valstīm. Šobrīd Latvija nav patstāvīga nedz pārtikas sagādes, nedz elektroapgādes ziņā, un mēs neviens precīzi nevaram paredzēt, kas un kā būs.. >>lasīt tālāk >>

R.Bahšteins: ‘Ne “Skype”, ne “Nokia”. Skujas’

Ideja skujas pārvērst zeltā, mežzinātnes institūta “Silava” profesoru izauklēta, jau vairākus gadus it kā nemanāmi, tomēr iekarojusi tirgu un kāpina apjomus.

Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks un a/s “Biolat” radītājs profesors Māris Daugavietis saka: “drusku vairāk jāsēž virsū zinātnei”, atzīstot, ka “Biolat” biznesa vadības grožus nesen atdevis citiem.

“Vienmēr lepojamies, ka mūsu izejmateriāli visu gadu ir pieejami, bet, aizejiet nu, savāciet tagad skujas mežā!” profesors smej ūsās. Reti, bet ir tādas reizes, kad pie skujām netiek – sniegs par dziļu. >>lasīt tālāk >>

Valsts apmaksās 50% zaļās enerģijas izmantošanai

Krīze mums parādīja, ka taupīt ir labi un, ja saimniecībā ir uzstādīta energoefektīva apkures sistēma, mēs noteiktā mērā esam neatkarīgi arī finansiāli. Pareizi uzstādot un izmantojot solārās un vēja sistēmas (saules kolektori, saules baterijas, vēja ģeneratori un zemes siltumsūkņi), mēs varam nodrošināt savu māju ar siltumu un elektrību, gandrīz par 90 % samazinot izmaksas. >>lasīt tālāk >>

A.Polis: ‘Ievads ilgtspējīgā domāšanā’

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku – vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. >>lasīt tālāk >>

Iedzīvotāju iesniegums: ‘Par valsts mežu izciršanas apturēšanu’

Talsu novada iedzīvotāju iesniegums par valsts mežu izciršanas apturēšanu Latvijas Valsts prezidentam, Ģenerālprokuroram, Saeimai, Valsts kontrolei, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai, Valsts Meža dienestam, VAS „Latvijas Valsts Meži”u.c.
>>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Par pašvaldībām. Atklātā vēstule Cēsu domes priekšsēdētājam saistībā ar siltuma tarifiem’

Pirms pāris mēnešiem Sabiedrisko attiecību 3. kursa studente prakses ietvaros veidoja interviju un uzdeva jautājumus saistībā ar Cēsu novada pašvaldību un manām sabiedriskajām aktivitātēm. Kopā ar nelielo interviju publicēju arī 2010.gada 11.marta atklāto vēstuli Cēsu novada priekšsēdētājam Gintam Šķenderam saistībā ar siltuma tarifiem. Paustās domas un aplūkotie jautājumi var interesēt arī daudzus citus Latvijas iedzīvotājus. >>lasīt tālāk >>

Konference ‘Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana’

Nacionālo resursu institūts (NRI, Latvija) sadarbībā ar Ekonomikas un politikas izpētes centru (CEPR, ASV) rīko konferenci “Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana”. Tā notiks 2010. gada 13. janvārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 12.30. Konferences mērķis ir ne tikai izvērtēt Latvijas saimnieciskās krīzes attīstību, bet arī meklēt optimālus risinājumus tās pārvarēšanai – tai skaitā aplūkojot tagadējai mūsu valsts valdības politikai alternatīvus risinājumus. >>lasīt tālāk >>