Tautas Forums

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku - vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. (lasīt tālāk…)

Ja tu vēlies tirgus sistēmā sasniegt virsotnes, tad tev ir jākļūst par labu peļņas vairotāju. Vislabāk savam, bet var arī par labu atalgojumu citiem piederošam uzņēmumam. Daži vērtīgi principi, kurus noteikti izmanto: mazini izmaksas, atalgo darbiniekus pēc iespējas mazāk, piespied darbiniekus saglabāt to pašu produktivitāti, kā arī pārdod lietas, produktus un pakalpojumus pēc iespējas dārgāk. (lasīt tālāk…)

Šobrīd lielas sabiedrības daļas uzmanības centrā ir Finanšu ministrijas sagatavotais dokuments Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.– 2015. gadam. Tajā tiek piedāvāts nodokļu kardināls palielinājums. Dokumenta autori uzskata, ka šis palielinājums nekādā veidā neiespaidos (?) mājsaimniecības. Kaut arī galvenā tēma bija minētais dokuments, mūsu saruna ieplūda daudz plašākā gultnē. Neatkarīgās sarunbiedrs ir juridisko zinātņu doktors Andris Plotnieks. (lasīt tālāk…)

Jau divus gadu desmitus pie varas esošie politiķi mums stāsta, ka visdažādāko iemeslu dēļ nevaram vai nedrīkstam ieviest Latvijā taisnīgo progresīvo nodokļu sistēmu. Tam nebija piemēroti ne treknie gadi, ne krīzes gadi… un oligarhu sponsorētajām partijām diez vai kādreiz pienāks laiks, kad tās drīkstēs celt nodokļus saviem saimniekiem. Taču oligarhi un to pakalpiņi ir skaitliski pavisam niecīga tautas daļa – un laikā, kad tās lielāko daļu ir smagi skārusi ekonomiskā krīze, mēs prasām taisnīgumu! (lasīt tālāk…)

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas savienības dalībvalstu starpā. Tāpēc Saeimai un valdībai būtu pirmkārt jārūpējas par tautsaimniecības attīstību! Lai celtu iedzīvotāju ienākumus, jāļauj uzņēmumiem ražot vairāk preču un pakalpojumu. Lai celtu tautas labklājību, daudz lielāka daļa no iekšzemes kopprodukta jāparedz veselībai, izglītībai un ceļiem. (lasīt tālāk…)

Hameleonu rotaļas beigušās. Par Latvijas sabiedrības nospiestību un pasivitāti vēl labāk liecina fakts, ka protestus neizraisīja pat ASV ziepju operas „Hameleonu rotaļas” seriālu izrādes pārtraukšana. Tūkstoši skatītāju tā arī neuzzināja, kurš būs nākamais Brūkas vīrs un viņas nākamā bērna bioloģiskais tēvs. Bezrūpīgā un ārēji greznā dzīve kaislībās, intrigās, melos, alkatībā, liekulībā, nodevībā un manipulācijās, kurai līdzi juta arī tūkstoši Latvijas skatītāju, beigusies. Ja vien TV kanālos, kuru uztveršanai nu visi pērk vai īrē dekoderus, neturpinātos vēl banālāki meksikāņu seriāli, nebeidzamas ekrāna zvaigžņu intrigas, laimes spēles, realitātes šovi, vardarbības trilleri, datorspēles datoros, porno vietnes internetā, čati, sēdēšana draugos.lv, Facebook, nepārtraukta sazināšanās caur mobilajiem telefoniem, sērfošana internetā, virtuālās naudas pelnīšana ar klikšķināšanu vai ziņu piesūtīšanu citiem, bezmērķīga komentēšana utt. (lasīt tālāk…)

Ar šādu saukli un aicinājumu uz Rīcības dienu šā gada 29. septembrī nākusi klajā Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK). Ar Rīcības dienu domāti streiki, demonstrācijas un citi protesta pasākumi, kuri rīkojami gan ES administratīvajā galvaspilsētā Briselē, gan citās ES dalībvalstīs. EAK aicina noraidīt finansiālās bardzības plānus Eiropai (Latvijā tie jau sen tiek īstenoti), algu un pensiju samazināšanu, nedrošību un bezdarbu jauniešiem un citiem iedzīvotāju slāņiem, darba standartu deregulāciju un sociālo regresu, nabadzību un izstumtību, kā arī pieaugošo sociālo polarizāciju ES. (lasīt tālāk…)

Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši. (lasīt tālāk…)

Tiem vecāko paaudžu cilvēkiem, kuri darbu nezaudēja nu jau divus gadus ieilgušajā banku spekulantu glābšanas akcijā, kaut kāds darbs vēl pagaidām ir. Ja neskaita tās amatpersonas, piemēram, LB vadību, kuras algu sev nosaka paši, algas cilvēkiem ir zem faktiskā iztikas minimuma līmeņa, bet tomēr kaut kā izdzīvot vēl var. Pagaidām. Daudz bēdīgāks ir to jauniešu stāvoklis, kuri šajos gados pabeiguši vidusskolas, tehnikumus vai pat augstskolas. Ja vien viņi nav kādas ministrijas vai pašvaldības šoferu dēli vai meitas, ja vien viņiem nav citas īpašas pazīšanās vai radniecības priviliģētajā slānī, tad brīvu darbavietu, kas šos jauniešus gaidītu, vienkārši nav. (lasīt tālāk…)

Piedāvājam Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Lai noskatītos visu prezentāciju, sekojiet šai saitei. (lasīt tālāk…)

Sestdien notika starptautiska ekonomistu konference Latvijas atjaunošana, kurā galvenās uzrunas teica pazīstamie ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommers. Šajā konferencē tika prezentēts pētījums - Latvijas atjaunošana, kas būs pamats Saskaņas ekonomiskajai programmai vēlēšanās. (lasīt tālāk…)

Publikācija rakstīta savdabīgā - alegoriskā formā, un tās saturs ir ļoti cieši saistīts ar topošās programmas ‘Atjaunotā Latvija’ pamatnostādnēm. Sarežģītās Latvijas ekonomiskās situācijas cēloņu skaidrojumam seko rīcības priekšlikumu izklāsts. Gadījumā, ja esat aizņemts cilvēks un nevarat veltīt laiku visa raksta izlasīšanai, aicinām izlasīt vismaz secinājumu daļu. (lasīt tālāk…)

10. maijā ES finanšu ministri vienojās par 750 miljardu eiro jeb gandrīz triljonu dolāru liela stabilizācijas fonda izveidi eiro valūtas aizsargāšanai. Mums to pasniedza kā Grieķijas „glābšanas paketi”, taču runa tiešām ir par pašu eiro un ES banku sistēmu, kura 6. maijā pārcieta milzīgu un koordinētu tirgus spekulantu uzbrukumu. Viens no galvenajiem spekulantiem, kas centās sagraut eiro, kā apliecina Wall Street Journal, bija mums pazīstamais finanšu terorists Džordžs Soross. Bet, protams, šīs finanšu hiēnas uzbruka ne jau veselīgai sistēmai, bet gan vājiniekam, kas jau pirms tam bija smagi un neglābjami sasirdzis. „Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu,” pēc vienošanās apliecināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. „Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa un Eiropas Savienības projekts,” vakar draudēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uztraukta par savas partijas neveiksmi vēlēšanās. (lasīt tālāk…)

Tikko Briseles, Vašingtonas un SVF politiku īstenojošā Latvijas marionešu valdība diezgan smagnēji un, kā parasti, šķirti no tautas nosvinēja 4. maija deklarācijas [par neatkarības atjaunošanu] 20. gadadienu. Netrūka it kā skaisti domātu vārdu, bet no politisko ielikteņu, birokrātu un ārvalstu vēstnieku mutēm tie skanēja kaut kā neīsti, bez prieka un sirsnības. Laikam jau pat viņiem nav viegli runāt par to, kas varēja būt, bet kā realitātē nav. Un šoreiz es nedomāju krīzi, liesējošo budžetu un naudas trūkumu, bet gan pašu svinību iemeslu - valsts neatkarību. (lasīt tālāk…)

Kā raksta žurnāls Newsweek (skat. rakstu www.2v.lv), Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju. (lasīt tālāk…)