2013.gada 24.aprīlī notiks 4. Latvijas Ekonomistu asociācijas ikgadējā konference “Ceļš uz labklājību – ekonomikas globalizācija un ekonomikas lokalizācija”.
Dalība konferencē ir bez maksas.
Konferences darba valodas: angļu un latviešu.
KONFERENCES PROGRAMMA (MS Word datne)
Ievērojamais latviešu ekonomists Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā kalēja ģimenē Koknesē. Divu gadu vecumā viņš palika bez tēva. Balodis nav gājis skolā, lasīt un rakstīt ir mācījies pie kādas vācu dāmas. Pašmācības ceļā viņš sagatavojās ģimnāzijas gala eksāmeniem un kā eksterns tos nokārtoja 1883. gadā Jelgavas ģimnāzijā. Tad Balodis studēja Tērbatas Universitātē, Teoloģijas fakultātē, ko pabeidza 1887. gadā un 1888. gadā tika iesvētīts par luterāņu mācītāju. 1891. un 1892. gadā studēja ģeogrāfiju Jenas Universitātē. No 1893. līdz 1895. gadam bija luterāņu draudzes priesteris Krievijas pilsētā Zlatoustā Urālos. No 1894. gada iesaistījās sociāldemokrātu kustībā, iepazīstoties ar Raini un P.Stučku. Rainis vēlāk dēvēja Balodi par “to krietnāko un gudrāko latvieti”, savukārt Stučka kļuva par Baloža niknāko ienaidnieku.
>>lasīt tālāk >>
22. novembrī, ceturtdien, 18:20 Rīgā, Barikāžu muzejā, Krāmu ielā 3 notiks diskusiju vakars „Ekovalsts ekonomiskās vīzijas”.
18.20 Filmas „Laimes ekonomika” (The Economy of Happines) prezentācija (ar subtitriem latviešu valodā).
19.30 Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera prezentācija „Ekonomikas paradigmas maiņa” (LEJUPLĀDĒJAMA .ppt DATNE).
Pēc filmas prezentācijas turpināsies diskusiju vakars, kura gaitā meklēsim risinājumus šobrīd samilzušajām Latvijas problēmām. Aplūkosim permakultūras, tiešās pirkšanas, ekokopienu, ekoloģiskās lauksaimniecības u.c. videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanas un sadzīves formu iespējas, mūsu saimniecības, ekonomikas un kultūrvides atjaunošanā, iespējas katram indivīdam iesaistīties šajā darbā. >>lasīt tālāk >>
2012. gada 13. novembrī Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19 notika publiska lekcija – diskusija „Kārlis Balodis – izcilais latviešu ekonomists”, kas bija veltīta slavenajam un nepelnīti noklusētajam latviešu ekonomistam, statistiķim un demogrāfam Kārlim Balodim. Lai gan ir pagājuši vairāk kā astoņdesmit gadi kopš Kārļa Baloža nāves, daudz kas no viņa rakstītā ir pārsteidzoši aktuāls arī šodienas Latvijā. >>lasīt tālāk >>
Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgās attīstības biedrība sadarbībā ar Latvijas Ekonomistu asociāciju rīko publisku lekciju – diskusiju „Kārlis Balodis – izcilais latviešu ekonomists”.
Diskusija notiks 13. novembrī plkst. 17:30 (ierašanās no 17.00), Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā pirmajā stāvā pa kreisi no centrālās ieejas.
Pasākumu ar stāstījumiem par K.Balodi ievadīs vairāku grāmatu par K.Balodi autors, Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks, Dr.hab.sc.ing. Manfreds Šneps-Šnepe, un Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors un Ventspils Augstskolas asociētais profesors, Dr.oec. Ivars Brīvers. >>lasīt tālāk >>
Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdartbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur Kooperatīvi aizņem 14-18% no kredīttirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa. >>lasīt tālāk >>
13. un 14. aprīlī starptautiska konference „Ekonomikas attīstības alternatīvie ceļi”. Rīko – Latvijas Ekonomistu asociācija, Ekonomikas prognožu centrs, Rīgas Biznesa skola, Sociālās tirgus ekonomikas institūts.
Dalība konferencē ir bez maksas. Klausītājiem savu dalību konferencē lūdzam pieteikt līdz 11. aprīlim.
KONFERENCES PROGRAMMA 13.aprīlim (MS Word)
KONFERENCES PROGRAMMA 14.aprīlim (MS Word)
Problēmraksts ir veltīts alternatīvam skatījumam uz ekonomikas mērķiem. Priekšstats par izaugsmi kā ekonomikas mērķi, kas nekritiski tiek uzskatīts par pašsaprotamu, un ar to saistītā kapitāla koncentrācija un globalizācija ir novedusi pasauli pie bīstamas robežas. To faktu, ka ekonomikas izaugsme nekad nav ilgtspējīga, apliecina gan ekoloģiskas, gan ekonomiskas dabas apsvērumi. Kādas ir alternatīvas esošajai ekonomikas paradigmai, kādos apstākļos tās var kļūt reālas, un kā tad varētu izmainīties pasaule – par to tiek diskutēts šajā rakstā, atsaucoties uz pasaulē plaši pazīstamiem autoriem. Stacionārā stāvokļa ekonomika kā viena no alternatīvām un šāda ekonomikas modeļa atbilstība realitātei tiek iztirzāta uz Latgales piemēra. >>lasīt tālāk >>
Vašingtonas konsenss jeb Vašingtonas vienošanās ir metodoloģisko principu apkopojums, ko izmanto, lai aizdotu valstīm naudu. Tas ir valstu finansēšanas mehānisms. Vašingtonas konsensa pamatprincips: dodiet man iespēju kontrolēt valsts naudu un man nebūs svarīgi, kurš kontrolēs valsti. >>lasīt tālāk >>
Banku augstskolas profesora, Ventspils Augstskolas asociētā profesora, Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētāja Ivara Brīvera lekcija “XXI gs. – vai notiek ekonomikas paradigmas maiņa” pasaku mājā “Undīne” (Jūrmalā, Dubultos) 2012.gada 24.marta pasākuma ietvaros. >>lasīt tālāk >>
Meklējot atbildes uz jautājumiem par notikumiem Latvijā un turpmākās attīstības perspektīvu, ar Jāņa Kučinska publicētā raksta starpniecību diena.lv/blogi vietnē atradu atsauci uz Latvijas ekonomistu Ernestu Buividu (1934.-2010.g.). Savukārt interneta vietnē pribalt.info atradu interviju ar pašu Buivida kungu. Šo sarunu (krievu valodā), kas notika 2007.gadā, nolēmu iztulkot latviski, jo, manuprāt, ar tajā pausto Latvijas ekonomiskās situācijas redzējumu, novērtējumu un no analīzes izrietošo nākotnes prognozi būtu lietderīgi un interesanti iepazīties arī citiem.
>>lasīt tālāk >>
Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>
Es neesmu pirmā, kas šodien runā par Valsts budžetu, un droši vien par to runās arī citi. Un tas ir saprotams. Mūsu sarunas temats ir krīze Latvijā. Esam nosaukuši šīs krīzes visnepievilcīgākās izpausmes, tās ir: nabadzība, noziedzība un korupcija, morāles krīze. Visas šīs apspriestās problēmas vieno Valsts budžets. No Valsts budžeta labvēlības vistiešākajā veidā ir atkarīga vairāk nekā trešdaļa Latvijas valsts iedzīvotāju — budžeta iestādēs nodarbināto, izglītības, zinātnes, kultūras darbinieku un pensionāru — labklājība, bet netiešā — visas valsts iedzīvotāju labklājība. Zināmā mērā Valsts budžets ir valsts politiskās un ekonomiskās neatkarības garants. Tāpēc budžeta pieņemšanas laiks parasti ir satraukuma pilns visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un atkal izrādās, ka naudas ir par maz, izdevumu par daudz, un atskan aicinājums: taupīt, pieciest, saprast! Latvijā pat ir radies īpašs termins — taupības režīms. Tā vien liekas, ka Latvijā ir aizmirsuši, kas ir Valsts budžets. >>lasīt tālāk >>
Ak, Kungs! Palīdzi mums atšķirt Patiesību no patikas, gudrību no gļēvulības, atturību no vienaldzības, pazemību no pielīšanas, īstenību no ilūzijas, cerību no muļķības, pravieti no viltus pravieša, kungu no valstsvīra, tautas kalpu no tautas kalpinātāja!
Jānis Kučinskis savos biežajos rakstos un komentāros atsaucas uz savām grāmatām, kurās esot aprakstīts, kas un kā mums Latvijas sabiedrībai būtu jādara, lai izkļūtu no mūsu ekonomiski, politiski, demogrāfiski un morāli nožēlojamās situācijas. Izlasot Jāņa Kučinska grāmatu „No interešu kariem uz interešu harmoniju” (2001) tik tiešām izdevās saskatīt dažādas idejas un vērtīgas pamācības. Tā kā šī grāmata nav instrukcija vai mācību līdzeklis, mums vēlamās rīcības ieteikumi nav strukturēti. Iespējams, tos jau ir strukturāli pasniedzis arī pats grāmatas autors vai kāds cits šīs grāmatas lasītājs. Tā kā man šāds apraksts nav zināms, nolēmu tādu izveidot pati. Ievadā ievietoju citātu no apskatāmās grāmatas. >>lasīt tālāk >>
