Tautas Forums

Hameleonu rotaļas beigušās. Par Latvijas sabiedrības nospiestību un pasivitāti vēl labāk liecina fakts, ka protestus neizraisīja pat ASV ziepju operas „Hameleonu rotaļas” seriālu izrādes pārtraukšana. Tūkstoši skatītāju tā arī neuzzināja, kurš būs nākamais Brūkas vīrs un viņas nākamā bērna bioloģiskais tēvs. Bezrūpīgā un ārēji greznā dzīve kaislībās, intrigās, melos, alkatībā, liekulībā, nodevībā un manipulācijās, kurai līdzi juta arī tūkstoši Latvijas skatītāju, beigusies. Ja vien TV kanālos, kuru uztveršanai nu visi pērk vai īrē dekoderus, neturpinātos vēl banālāki meksikāņu seriāli, nebeidzamas ekrāna zvaigžņu intrigas, laimes spēles, realitātes šovi, vardarbības trilleri, datorspēles datoros, porno vietnes internetā, čati, sēdēšana draugos.lv, Facebook, nepārtraukta sazināšanās caur mobilajiem telefoniem, sērfošana internetā, virtuālās naudas pelnīšana ar klikšķināšanu vai ziņu piesūtīšanu citiem, bezmērķīga komentēšana utt. (lasīt tālāk…)

Ar šādu saukli un aicinājumu uz Rīcības dienu šā gada 29. septembrī nākusi klajā Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK). Ar Rīcības dienu domāti streiki, demonstrācijas un citi protesta pasākumi, kuri rīkojami gan ES administratīvajā galvaspilsētā Briselē, gan citās ES dalībvalstīs. EAK aicina noraidīt finansiālās bardzības plānus Eiropai (Latvijā tie jau sen tiek īstenoti), algu un pensiju samazināšanu, nedrošību un bezdarbu jauniešiem un citiem iedzīvotāju slāņiem, darba standartu deregulāciju un sociālo regresu, nabadzību un izstumtību, kā arī pieaugošo sociālo polarizāciju ES. (lasīt tālāk…)

Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši. (lasīt tālāk…)

Traģikomēdija piecos cēlienos “Venēcijas tirgotājs”, Viljams Šekspīrs (Merchant of Venice). No angļu valodas tulkojis Alfrēds Krūklis (1963.g.). Ģeniāla luga. No parasta rakstu darba atšķiras ar to, ka tā ar laiku nezaudē savu aktualitāti. (lasīt tālāk…)

Piedāvājam Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Lai noskatītos visu prezentāciju, sekojiet šai saitei. (lasīt tālāk…)

Sestdien notika starptautiska ekonomistu konference Latvijas atjaunošana, kurā galvenās uzrunas teica pazīstamie ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommers. Šajā konferencē tika prezentēts pētījums - Latvijas atjaunošana, kas būs pamats Saskaņas ekonomiskajai programmai vēlēšanās. (lasīt tālāk…)

Publikācija rakstīta savdabīgā - alegoriskā formā, un tās saturs ir ļoti cieši saistīts ar topošās programmas ‘Atjaunotā Latvija’ pamatnostādnēm. Sarežģītās Latvijas ekonomiskās situācijas cēloņu skaidrojumam seko rīcības priekšlikumu izklāsts. Gadījumā, ja esat aizņemts cilvēks un nevarat veltīt laiku visa raksta izlasīšanai, aicinām izlasīt vismaz secinājumu daļu. (lasīt tālāk…)

Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem. (lasīt tālāk…)

10. maijā ES finanšu ministri vienojās par 750 miljardu eiro jeb gandrīz triljonu dolāru liela stabilizācijas fonda izveidi eiro valūtas aizsargāšanai. Mums to pasniedza kā Grieķijas „glābšanas paketi”, taču runa tiešām ir par pašu eiro un ES banku sistēmu, kura 6. maijā pārcieta milzīgu un koordinētu tirgus spekulantu uzbrukumu. Viens no galvenajiem spekulantiem, kas centās sagraut eiro, kā apliecina Wall Street Journal, bija mums pazīstamais finanšu terorists Džordžs Soross. Bet, protams, šīs finanšu hiēnas uzbruka ne jau veselīgai sistēmai, bet gan vājiniekam, kas jau pirms tam bija smagi un neglābjami sasirdzis. „Mēs aizsargāsim eiro, lai arī ko tas prasītu,” pēc vienošanās apliecināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. „Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa un Eiropas Savienības projekts,” vakar draudēja Vācijas kanclere Angela Merkele, uztraukta par savas partijas neveiksmi vēlēšanās. (lasīt tālāk…)

Tikko Briseles, Vašingtonas un SVF politiku īstenojošā Latvijas marionešu valdība diezgan smagnēji un, kā parasti, šķirti no tautas nosvinēja 4. maija deklarācijas [par neatkarības atjaunošanu] 20. gadadienu. Netrūka it kā skaisti domātu vārdu, bet no politisko ielikteņu, birokrātu un ārvalstu vēstnieku mutēm tie skanēja kaut kā neīsti, bez prieka un sirsnības. Laikam jau pat viņiem nav viegli runāt par to, kas varēja būt, bet kā realitātē nav. Un šoreiz es nedomāju krīzi, liesējošo budžetu un naudas trūkumu, bet gan pašu svinību iemeslu - valsts neatkarību. (lasīt tālāk…)

Kā raksta žurnāls Newsweek (skat. rakstu www.2v.lv), Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju. (lasīt tālāk…)

Labi, ka ir grieķi. Ne tāpēc, ka viņu nelaime ir viņu, nevis mūsu nelaime. Bet tāpēc, ka no grieķiem mums varētu nākt vairāk labuma un mācības nekā no Starptautiskā valūtas fonda. Jo, manuprāt, arī mums pienāktos teikt to, ko tagad saka grieķi un ko pirms viņiem teikuši itāliešu studenti: “Mēs nemaksāsim par jūsu krīzi.” (lasīt tālāk…)

Jebkuru krīzi pavada trauksme un nemiers, ko izraisa neziņa. Patlaban vienīgais, ko zinām droši, – neviena krīze nav mūžīga. Taču sajūta, kā laižoties lejā ar ātrgaitas liftu, kam nedarbojas indikators, – neviens nezina, kurā stāvā atrodamies. Krītot daudzi mēdz aizturēt elpu. Cik ilgi vēl jāiztur? Un kāda būs piezemēšanās? Jo krītam ar ātrumu pieci procenti gadā. Izaugsmei šādi procenti būtu labs rādītājs, bet ekonomikas lejupslīdei, kas turpinās nu jau trešo gadu, – visnotaļ draudīgs. Drīz Latvija pārspēs Amerikas Savienoto Valstu Lielās depresijas kritumu – līdz šim smagāko pasaules vēsturē. Vai esam izvēlējušies labāko ekonomikas atveseļošanas scenāriju? Kādas ir alternatīvas? (lasīt tālāk…)

Jau trešo gadu turpinās starptautisko banku spekulantu un citu finanšu teroristu un tirgus fundamentālistu izraisītā ekonomikas depresija Latvijā. Lai arī valdošie politiķi mūs mierina ar apgalvojumiem, ka krīzes smagākais posms ir jau aiz muguras un sākusies „rāpšanās ārā no bedres”, patiesībā mēs arvien straujāk tiekam ievilkti aizvien dziļākā parādu, nabadzības un atkarības bedrē. (lasīt tālāk…)

Jau vairākkārt esam publicējuši M.Hadsona un Dž.Sammersa rakstus, un daudziem rakstītais jau ir zināms. Publicējam arī šo, jo tas ir salīdzinoši īss un kodolīgs - tāds kā kopsavilkums.

Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta. (lasīt tālāk…)