E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 1 (nodaļas “Lielbritānija” fragments, kurā stāstīts par brīvā tirgus imperiālisma rašanos)

1728. gadā vīna un tabakas importētājs, nodokļu iekasētājs un angļu valdības spiegs Daniels Defo (ap 1660–1731), kas pasaules slavu ieguva ar brīvajā laikā sarakstīto romānu “Robinsons Kruzo”, izdeva grāmatu “Anglijas tirdzniecības plāns” (A Plan of English Commerce). Tajā viņš apraksta, kādus paņēmienus Tjūdoru dinastijas valdnieki no Henrija VII līdz Elizabetei I izmantoja, lai Anglija nostiprinātu savu vilnas apstrādes industriju: subsīdijas, monopoltiesību piešķīrumi, valdības sponsorēta industriālā spiegošana un importa aizliegumi tika uzturēti ar mērķi, lai Anglija ne tikai varētu nodrošināt savu iekšējo tirgu, bet lai izveidotu stabilu eksportspējīgu vilnas apstrādes industriju. >>lasīt tālāk >>

A.Polis: ‘Ievads ilgtspējīgā domāšanā’

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku – vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. >>lasīt tālāk >>

Par seksu un abortu..

Līga: Gribēju jautāt, kā jūties pēc vakar kopā pavadītā laika?
Jānis: Kopumā labi. Protams, ja analizētu sīki, tik vienkārši atbildēt vis nevarētu.
Līga: Vērtīgi bija mācīties masāžu, tev droši vien vērtīgi bija padomāt par cīņu ar domām par mīlēšanos – kā uzvarēt tās.. Viena lieta gan mani šokēja.. Bet iespējams, vajag saprast.. >>lasīt tālāk >>

E.Rutkovskis: ‘Maldu mācību 21.gs. kopīgā iezīme’

Cilvēkam jāiepazīst ir reliģijas, lai varētu saprast, ko dara šo reliģiju piekritēji un ko tas viss nozīmē. Līdz ar to iespējams pabrīdināt cilvēkus, lai viņi iemantotu aizsardzības iespējas. >>lasīt tālāk >>

Citāti/atziņas no V.Megre daiļrades

Vladimira Megre grāmatās izklāstītās domas un to skaidrība vedina uz pārdomām, ka īstenais autors nav vis bijušais Sibīrijas uzņēmējs, bet gan kāda plašākai sabiedrībai nezināma profesoru, domātāju komanda… vai arī – kāds, kura intelekta un radošā gara attīstība pārsniedz jebkuras šai civilizācijai zināmās robežas. Tai pat laikā Megre rakstītais šķiet pašsaprotams – tāds, kas būtu vienkārši piemirsts. >>lasīt tālāk >>

Atziņas

Zane ir apkopojusi vairākus desmitus zināmu un nezināmu autoru domugraudus – atziņas, kuras bija aktuālas un tādas droši vien būs arī turpmāk. >>lasīt tālāk >>

A.Lēds: ‘Uz redzi, nejēgas banķieri!’

Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem. >>lasīt tālāk >>

V.Odišvili: ‘Rīga vai Rīgaistāna?!’

Nav slidenākas tēmas rietumu pasaulē, kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem – White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, kura visu laiku skaitījās ‘tabu’ un par kuru (ļoti nedroši) sāka runāt tikai pavisam nesen. >>lasīt tālāk >>

Teletilts: ‘Fursovs – Laitmans’ (Maskava – Izraēla)

VIDEO (RuTube; krievu valodā; 25:44).

Andrejs Fursovs (vēsturnieks, publicists un sociologs) sarunājas ar Maiklu Laitmanu (Starptautiskās Kabalas akadēmijas dibinātājs un vadītājs).
Tēma: ‘multikrīzes’ cēloņi un izeja no tās. Abi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka liela nozīme ir cilvēka audzināšanai, tai skaitā skolā, un, ka samilzušās civilizācijas problēmas var atrisināt tikai ‘jauna tipa cilvēka’ veidošanās. >>lasīt tālāk >>

Mūsdienu paradokss

Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka
mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi;
plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām;
mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.
>>lasīt tālāk >>

B.Svimme: ‘Jaunais stāsts’ (video)

Braians Svimme (Brian Swimme) izklāsta savus priekšstatus par dabu, cilvēku, Visumu. Stāstījums veidots vizuāli pievilcīgu filmiņu veidā, no kurām 3 pieejamas latviešu valodā. Aicinām salīdzināt minētos priekšstatus ar saviem. Ja kaut kas nesakrīt ar Jūsu izpratni, dalieties ar savu pieredzi. Autors rosina radīt “Jaunu stāstu”, kas būtu balstīts uz civilizācijas zināšanām. Bet varbūt vajag tikai atcerēties, un taps skaidrs, kā viss iekārtots, un tad atliktu dzīvot – vienotībā – ar R.Svimmes daudzināto “dzīvību”? >>lasīt tālāk >>

Ceļš pie sevis (video)

Profesora Maikla Laitmana (Michael Laitman) pārdomas par cilvēces attīstību pēdējā gadu simtenī un turpmākajiem attīstības scenārijiem.
Tulkoja un latviešu valodā ieskaņoja Edmunds Aizkalns.
(Video ~25min) >>lasīt tālāk >>

Andris Buiķis. Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”.

Matemātiķis profesors Andris Buiķis runā par zinātnes (ne)vēlēšanos mainīties un par to, ka cilvēka dzīvi nosaka viņa iekšējā pasaule.
>>lasīt tālāk >>

Fragments no Jāņa Martinsona grāmatas ‘Gudrības skola’

Vienaldzīgais un nejūtīgais ne tikai nespēj saskatīt citu bēdas, vajadzības un iejusties to stāvoklī, tas ir gatavs vairot citiem grūtības un padarīt viņu ciešanu nastu arvien smagāku. Šādu nejūtīgu cilvēku sevišķi daudz ir angļu tautas vidū, kā to atzīst R.Jurevičs: “Anglis mēdz būt auksts kā ledus, spēj skatīties uz otru kā uz tukšu vietu, kā uz gaisu, – spēj pilnīgi izolēt sevi no katras iekšējas līdzdalības tanī, redzot tanī ne cilvēku, bet vienīgi līdzekli saviem nolūkiem. >>lasīt tālāk >>

Mahatma Gandijs: no rakstu sērijas ‘Visi cilvēki ir brāļi un māsas’. Pašdisciplīna

Civilizāciju šā jēdziena dziļākajā nozīmē veido nevis iegribu un vēlmju vairošana, bet gan to apzināta un brīvprātīga ierobežošana. Šis faktors vien veicina patiesu laimi un gandarījumu, palielina cilvēku spējas kalpot. (SB, 39) >>lasīt tālāk >>