Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija („Kultūra un Vārds”)

Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..

- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>

Iedvesmojošā Radhanata Swami runa Lielbritānijas parlamentā (krieviski un angliski)

„Lietas ir tādēļ, lai mēs tās izmantotu, bet cilvēki – lai viņus mīlētu. Taču diemžēl bieži notiek otrādi – lietas mēs mīlam, bet cilvēkus – izmantojam”, Radhanats Swami (Radhanath Swami), 2011.gada 11.oktobrī, Lielbritānijas parlamentā.

Radhanats Swami ir garīgais līderis, mūks pēc Krišna-bhakti tradīcijas, grāmatas “Ceļojums uz mājām” (The Journey Home) autors. Ēkā, kur pieņemti neskaitāmi Eiropas un pasaules likteņus ietekmējoši lēmumi, kur visbiežāk valda formālisms un pragmatisms, stundu garā, iedvesmojošā, ar mīlestību un gudrību piepildītā Skolotāja runa ir kā dzestra veldze. >>lasīt tālāk >>

Saruna par KOSMOSOFIJU jeb mācību par Dievu, pasauli un visu, kas tajā atrodas (Iziet šo sāpju ceļu garīgumā)

Šoreiz kā labā lugā – intriga savērpās jau pirms priekškara pavēršanas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izdotajā grāmatā „Kosmosofija” (lejuplādējams fails 113.11MB; PDF – Lasitava.lv; GramatasElektroniski) kā autors minēts E. Balodis. Sāku interesēties, kāds ir viņa kristītais vārds, taču nekur to neatradu. Kārtības labad iesāktais meklējums sāka atgādināt pārdzīvojumu, ko jau 19. g. s. aprakstījis sers Konan-Doils. Atsauksmēs par atkārtoto publikāciju visur minēta forma – Baloža grāmata. Piemēram, kāds anonīms autors internetā.
>>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Ceļā uz domāšanu kopveselumā’

Juris: “Jāmaina Satversmi!”

Jēkabs: “Galvenais ir demogrāfija! Ja tauta izmirs, kāda jēga Satversmei?!”

Dainis: “Draugi, viss sākas no izglītības!”

Valdis: “Jā, bet kaut ko mainīt var tikai Saeima! Ja nemainām vēlēšanas likumu, nekas nebūs!”
>>lasīt tālāk >>

Valdis: ‘Izglītības principi’

Kas ir izglītība? Izglītība ir process, kura rezultātā cilvēks iegūst zināšanas. Un kas ir zināšanas? Tās ir cilvēka kontakts ar pasauli. Realitāti var neuztvert nemaz, var uztvert izkropļoti un var uztvert precīzi. Zināšanas sākas ar to, ka cilvēks pārstāj kropļot realitāti. Tās nav tas pats, kas vienkārši informācija. Informācija pamatā attiecas uz nedzīvo pasauli un tādējādi ir statiska, bet zināšanas pamatā attiecas uz dzīvo pasauli un ietver gan statiskus, gan dinamiskus aspektus.
>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Īsa Rietumu imperiālisma, brīvā tirgus sistēmas un korporātisma vēsture’

1990. gados mēs Latvijā ielaidām ideoloģiju un sistēmu, par kuru lielākajai mūsu daļai nebija un arvien nav pilna priekšstata. Šai ziņā mēs bijām nezinošāki par mūsu senčiem XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā.

Tagad esam zaudējuši savu suverenitāti, piedzīvojam demogrāfisku katastrofu, parādu verdzību, masveida izbraukšanu, bet arvien esam tik apmulsuši, ka aiz inerces atbalstām šo sistēmu, saistot ar to nenoteiktas ilūzijas.

Šā raksta mērķis ir pavērt impēriskās sistēmas priekškaru, lai mēs labāk saprastu, ko mēs īsti atbalstām, kāpēc dzīvojam tā, kā dzīvojam, un kāda varētu būt alternatīva. >>lasīt tālāk >>

Piebalgas Latviešu biedrības, biedrības „Attīstība JP” un Ģimenes Skolu kustības aicinājums

Lai top latviešu tautas PAŠORGANIZĒŠANĀS PLĀNS – ceļvedis uz savām mājām Latvijā!

Cilvēce nonākusi savas evolūcijas pagrieziena punktā no konkurences (pašiznīcināšanās) sabiedrības uz sadarbības (radīšanas) sabiedrību. Par to liecina pasaulē novērojamās parādības:

- globalizācija, kas saistīta ar valdošās elites nespēju kontrolēt notiekošos procesus;
- robotizācija, kas ievada tirgus attiecības noslēguma posmā;
- demogrāfija, kas veicina ģimenes vitālās nozīmes atgriešanos sabiedrībā;
- paradigmu maiņa, kas liecina par cilvēces jaunās sabiedriskās apziņas iespaidu uz realitāti;
- jaunu sabiedrisko attiecību formēšanās no preču-naudas uz spēju-iespēju attiecībām.

Pasaule atrodas krustcelēs un gaida izvēles impulsu – kur tālāk?
>>lasīt tālāk >>

Fragmenti no Jāņa Arvīda Plauža grāmatas „Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta”

„.. latviešu tauta vienmēr ir bijusi vieda tauta. Tikai ir bijuši brīži, kad viņai nav ļauts izpausties savā viedumā, kad bijis jātur muti ciet, lai paglābtu sevi, savus bērnus, savus mīļos un tuvos. Līdz ar to bērniem nav iemācīts tas, ko viedai un gudrai tautai vajadzēja iemācīt, bet mūsos tas ir, vajag tikai ieslēgt klikšķi – lampiņu.” >>lasīt tālāk >>

Kurgiņjans: ‘Par Austrumiem, Rietumiem un Krieviju’ (VIDEO ar LV subt.)

S.J.Kurgiņjans (С.Е. Кургинян) – zinātnieks-ģeofiziķis, analītiķis, politologs un teātra režisors – skaidro Rietumu un Austrumu kultūru/izpratnes atšķirības, aicina atgriezties pie savām saknēm un rūpēties par personīgo izaugsmi.

Video pieejams arī YouTube – bez subt. latviešu valodā.
>>lasīt tālāk >>

A.Lapiņš: ‘Ekonomika pēc 2012’ – II daļa

Ir daudz faktu, kas apstiprina, ka A.Lapiņa prognozē izklāstītajiem līdzīgi mērķi patiešām tiek loloti zināmu „elitāru” aprindu slimajā iztēlē. Runa ir par varas maniaku un sociopātu globālās kliķes ieceri pakļaut pasauli un veikt sava veida kontrrevolūciju – atgriešanos tumšajos viduslaikos. Šādi ļaudis patiešām darbojas gan globālajās institūcijās, gan valstu pārvaldes struktūrās. Būtībā šī prognoze līdzinās „Ciānas gudro protokoliem”, kas iedveš bezcerību un bezpalīdzīga upura sindromu. Taču prognoze balstās uz vairākiem apšaubāmiem pieņēmumiem: ka cilvēki un tautas uzvedīsies kā pasīvs aitu bars un pieņems visu, ko „elite” liks priekšā, ka vienīgais enerģijas avots ir ogleklis jeb t.s. fosilais kurināmais, ka nav alternatīvas. Tieši tā – autors, lai gan apakšvirsrakstā minējis „zelta ēru”, nemin nekādu alternatīvu.

Diemžēl jāatzīst, ka līdzīgs scenārijs varētu tikt pieņemts t.s. patērētāju sabiedrībās, pie kurām diemžēl pieskaitāma arī mūsdienu Latvija, un kuras slimīgi pieķērušās ierastajam dzīvesveidam. Taču aprakstītā kārtība arī šajās sabiedrībās nevar būt ilgstoša, jo vienkārši novedīs pie vispārēja sabrukuma. Runa var būt par Rietumu civilizācijas bojāeju, ja tā nemainīsies, bet ne cilvēces bojāeju. Lai gan aprakstītās tendences var novest pie pasaules mēroga konflikta, kas nodarīs lielu ļaunumu visai cilvēcei. Mudinu lasītājus savu prātu atvērt alternatīviem risinājumiem.

J.Kučinskis >>lasīt tālāk >>

A.Lapiņš: ‘Ekonomika pēc 2012’ – I daļa

Notikumu un procesu vēsturisko sakņu meklēšana ir labas analīzes pazīme.  Protams, īsā analīzē nevar ietvert visu, daudz ko nākas vienkāršot, tendenciozi interpretēt, piedomāt. Vairāki rakstā ietvertie apgalvojumi, manuprāt, ir aplami, piemēram, apgalvojums, ka ekonomiskā izaugsme apstājusies jau ap 1790. gadu, vai arī apgalvojums, ka kapitālistiskajās valstīs attīstību noteikuši privāti naudas investori. Holandieši varbūt tiešām daļēji finansēja Lielbritānijas izaugsmi, bet vispirms bija karš starp Lielbritāniju un Holandi, kurā uzvarēja Holande. Iegūstot ietekmi Anglijā, ar laiku izveidojās holandiešu-britu impēriskā oligarhija. Tāpēc aicinu šo materiālu lasīt kritiski un komentāros veikt savu analīzi. Galvenais publikācijas mērķis – veicināt prasmi analizēt procesus, ņemot vērā to vēsturiskos pirmsākumus.

J.Kučinskis >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 5 (nodaļas “Nācijas tapšana” fragmenta nobeigums)

Fukudzavas nacionālisms izrietēja no viņa izpratnes par to, ka nāciju intelektuālās un materiālās labklājības nevienlīdzība izriet no tā, ka dažas nācijas ir izglītotas, bet ci­tas – intelektuāli neattīstītas. “Lai aizsargātu mūsu valsti pret svešām valstīm, nav nekā svarīgāka kā piepildīt visu valsti ar brīvības un neatkarības garu, ļaujot ikvienam neatkarīgi no viņa statusa un bagātības domāt par savu valsti kā par savām interesēm un pildīt savu pienākumu pret savu nāciju.” Gan intelektuāla piepūle, gan materiālās labklājības vairošana ir jāpakārto nācijas stiprināšanas interesēm. Tikai tā iespējams radīt un nosargāt nācijas brīvību un neatkarību. >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 4 (nodaļas “Nācijas tapšana” pirmais fragments)

1853. gada 8. jūlijā Uragas līcī, netālu no Japānas galvaspilsētas ostas, ieradās četri amerikāņu karakuģi komodora Metjū Kolbreita Perija (Matthew Calbraith Perry, 1794-1858) vadībā, kurš pieprasīja Japānai noslēgt miera, draudzības un tirdzniecības līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Japānas pārstāvji norādīja, ka vienīgā osta, kurā drīkst piestāt ārvalstu kuģi, atrodas Nagasaki līcī, uz mākslīgi izveidotās Dedžima salas, kas kopš 1639. gada kalpoja par vienīgo Japānas ārējās tirdzniecības ostu. Tajā drīkstēja piestāt tikai nīderlandiešu tirdzniecības kuģi, savukārt ķīniešu tirgotāji bija vienīgie, kam bija ļauts izveidot savu kvartālu tuvējā Nagasaki pilsētā. Citas piederības kuģiem tirdzniecība ar Japānu jau vairāk nekā 250 gadus bija liegta. Komodors Perijs atteicās pakļauties norādījumiem doties uz Nagasaki līci un tā vietā apšaudīja Japānas galvaspilsētas Edo (tagadējā Tokija) ostu, pirms tam nosūtīdams Japānas pārstāvjiem bal­tus karogus, kurus tiem bija tiesības pacelt tad, kad viņi būs ar mieru turpināt sarunas par miera, draudzības un tirdzniecības līguma noslēgšanu. >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 3 (nodaļas “Fridrihs Lists un Vācijas veidošanās” fragments)

Līdzīgi neoliberālās ideoloģijas aizmirstajam Aleksandram Hamiltonam un viņa ideju īstenošanai Amerikas veidošanās procesā, arī Vācijas ekonomisko attīstību lielā mērā ietekmēja viena cilvēka idejas. Atšķirībā no Hamiltona viņam nebija pieejami varas augstākie ešeloni, taču viņa idejas atrada daudzas dzirdīgas ausis. Šis cilvēks bija viens no muitas ūnijas aktīvākajiem ideoloģiskajiem aizstāvjiem, vācu žurnālists, neveiksmīgs uzņēmējs un ekonomists Frīdrihs Lists (Friedrich List, 1789– 1846), kuru mēdz uzskatīt par vācu vēsturiskās ekonomikas skolas priekšteci. Ar Lista aktīvu līdzdalību 1819. gadā Frankfurtē tika dibināta “pirmā vidusšķiras apvienība” – muitas ūniju atbalstošā vācu tirgotāju un rūpnieku apvienība, kuras mērķis bija panākt visu Vācijas iekšējo muitas nodevu atcelšanu un vienotas ārējo muitas tarifu sistēmas ieviešana. >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 2 (nodaļas ”ASV” fragments)

Pirmā Amerikas prezidenta Džordža Vašingtona laikā Džefersons bija pirmais šīs valsts ārlietu ministrs (Secretary of State), bet pirmais valsts finanšu ministrs jeb, precīzāk, Valsts kases sekretārs (Secretary of the Treasury) bija Aleksandrs Hamiltons (ap 1756–1804), kura uzskati vairākos izšķirošos jautājumos bija diametrāli pretēji Džefersonam. Hamiltona un Džefersona domstarpības bija gan politiskos, gan fiskālos, gan ekonomiskās attīstības jautājumos, un viņu pozīcijas iezīmē divus galvenos Amerikas institucionālo pamatu tapšanas laikā pastāvējušos interešu un ideju polus. >>lasīt tālāk >>