K.Dimiters: “Sveiki, dzimtļaudis”

Pēdējās dienās prasās noskaidroties doma: cik brīvi bija latvieši klaušu laikos. Pieņemts domāt, ka tie bija smagi nebrīves un jūga laiki. Iedomājos sevi kā vienkāršu tā laika dzimtzemnieku savā dzimtzemniecībā. Dzimta rosās, lopiņi ganās, pīles, zosis pie dīķa, zivis ezerā, putni gaisā, mežā, vistas dēj, gaiļi min vistas, aitas blēj, kazas mēkšķ, sievas mazgā upmalā veļu, zirgi mirdz saulē. Daba visapkārt, skan pa dziesmai. Reizēm piebrauc kāds kungs, vagars, tā laika “jumts” un ievāc klaušas. Tad aizbrauc. Satraukums īslaicīgs. Pagrabā, šķūņos, klētiņā krājas rezerves ziemai. Un tā cikliski, dzīvojot līdzi gadalaikiem, pārāk daudz par neietekmējamo politisko stāvokli galvas nelauzot. Tās, pilnas atmiņām, iespaidiem, rada jaunas dziesmas, teiksmas, pasakas, lūgšanas, ko garajos ziemas vakaros pastāstīt bērniem, ko visiem kopā palūgties, lai jaunajam darba cēlienam atkal būtu svētība klāt. Tad vēl visādi svētki, ticības rituāli, liela kopība, rūpes vienam par otru. Šāda dzīve saucās dzimtbūšana, tātad nebrīve. >>lasīt tālāk >>

Ojārs Rode – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video)

Ojāra Rodes lekcija “Kādēļ vajadzīgas alternatīvās skolas” seminārā “Audz līdzi savam bērnam!” 2011.gada 12.februārī, Ikšķiles Brīvās skolas dibinātāju rīkotajā pasākumā.

Lekcijas pirmajā daļā apkopotas vairāku citu mūsdienu izglītības sistēmas reformatoru tēzes, to starp – E.Kramiņa, R.Ķīļa, B.Rivžas un V.Dūles. Turpinājumā – divu izglītības paradigmu – autoritārās un humānās – salīdzinājums. Noslēgumā – ieteicamā literatūra un atbildes uz vairākiem klātesošo jautājumiem. >>lasīt tālāk >>

FILMA: ‘Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi’

FILMA: „Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi” (How Cuba Survived Peak Oil; .avi; 618MB; ~52min).

Lai arī filmā tiek pieminēta iespējamā naftas trūkuma problēma pasaulē, tā ir pavisam par ko citu – par cilvēku spēju pielāgoties un mainīt savu dzīvesveidu, ja apstākļi piespiež, par atjautību, par vienkāršību, pieticību, strādīgumu, sadarbošanos.. arī draudzību un mīlestību. Filmā izklāstītas vismaz 10 idejas, kuras var noderēt arī citām valstīm. Šobrīd Latvija nav patstāvīga nedz pārtikas sagādes, nedz elektroapgādes ziņā, un mēs neviens precīzi nevaram paredzēt, kas un kā būs.. >>lasīt tālāk >>

Kurgiņjans: ‘Par Austrumiem, Rietumiem un Krieviju’ (VIDEO ar LV subt.)

S.J.Kurgiņjans (С.Е. Кургинян) – zinātnieks-ģeofiziķis, analītiķis, politologs un teātra režisors – skaidro Rietumu un Austrumu kultūru/izpratnes atšķirības, aicina atgriezties pie savām saknēm un rūpēties par personīgo izaugsmi.

Video pieejams arī YouTube – bez subt. latviešu valodā.
>>lasīt tālāk >>

L.Stumbre: ‘Brāļu draudzes – pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā’

Neapšaubāmi Hernhūtes brāļu draudžu darbībai ir nozīmīga loma latviešu tautas vēsturē. Iespējams, ka viņu aizsāktā izglītošanas kustība deva izšķirošu dzīvības dzirksti brīdī, kad latviešu tauta gan fiziski, gan garīgi bija novārdzināta līdz kritiskai robežai. No šīs pieredzes ir, ko mācīties. Tomēr atļaušos piezīmēt, ka pamodināt var tikai to, kurš dzīvs. Lai arī šis raksts ir par hernhūtiešiem, būtu gribējies, lai autore kaut vismaz vienā teikumā min latviešu tautas augsti attīstīto dzīvesziņu. Nez no kurienes karos un slimībās izmocītā tauta spēja radīt un no paaudzes paaudzē nodot tūkstošiem tautas dziesmu? Cik lielā mērā hernhūtieši sekmēja pašu latviešu gadu simtos izauklētā pasaules uzskata izaugsmi un cik lielā mērā ar dabu vienotībā dzīvojošā dabasbērna uzskats tika aizstāts ar ko svešu? >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Kam jāatstāj Latvija – mums vai plēsonīgajām ārvalstu bankām?’

Kapitālisms ir apbrīnojama ticība, ka visļaunākie cilvēki, veikdami visļaunākos darbus, nodrošinās vislielāko labumu visiem.”

/Angļu ekonomists Džons Meinards Keinss/

Amerikas mafija, ko veidoja galvenokārt sicīliešu, ebreju un īru ieceļotāji, nostiprinājusi savus muskuļus, prohibīcijas jeb „sausā likuma” periodā nelegāli tirgojot alkoholu, organizējot azartspēles un citas puslegālas vai nelegālas nodarbes, vienojās pārtraukt savstarpēju apkarošanos un izveidoja sindikātu, kas darbojās kā korporācija. Pakāpeniski šis sindikāts pārņēma visas ar naudas iekasēšanu saistītās jomas Amerikā: izklaides industriju, profesionālo sportu, taksometrus, auto stāvvietas, celtniecību, azartspēles, prostitūciju, narkotiku tirdzniecību, nekustāmo īpašu spekulācijas, patēriņa kreditēšanu u.c. Tieši šajā periodā ASV presē parādījās tādi jēdzieni kā „organizētā noziedzība” un „rekets”. >>lasīt tālāk >>

J.Dimiters: ‘Mazās tautas lielā atgriešanās’

Sabiedrībai atkal jākļūst vienotai, nevis sašķeltai. Palūkojieties dabā un jūs redzēsiet, ka dzīve ir vienkārša. Mums jāatgriežas tur, kur bijām – tai vietā, no kurienes pagriezāmies un aizgājām pa maldu ceļu.” /A.Tarkovskis “Nostalģija”/

Izlasot Jāņa Kučinska rakstu portālā Tautasforums.lv “Pie velna sieru – līdīsim ārā no šī slazda” (1.daļa un 2.daļa) radās secinājums: ir pienācis laiks izlīst ne tikai no slazda, bet arī no alas. Vienalga, vai tā būtu kiberala, vai Purvciema dzīvoklis. Visiem ir ģeniālas atziņas, kā dzīvot pareizāk, kā nedzīvot nepareizi, ir idejas par savādāku dzīves modeli, ir vīzija par izglītību un veidu, kā vispareizāk bērnus izglītot. Tikai kur esam mēs paši? Savās alās pie datoru ekrāniem? Tā neko neizmainīsim. Tautas paruna “Gudri di**t nav malku cirst” labi iederas. K.Ulmanis tautas pacēlumu nepanāca ar blogiem, taču nu arī tie var noderēt, ja vien būs līdzsvars starp vārdu un darbību. >>lasīt tālāk >>

A.Lapiņš: ‘Ekonomika pēc 2012’ – II daļa

Ir daudz faktu, kas apstiprina, ka A.Lapiņa prognozē izklāstītajiem līdzīgi mērķi patiešām tiek loloti zināmu „elitāru” aprindu slimajā iztēlē. Runa ir par varas maniaku un sociopātu globālās kliķes ieceri pakļaut pasauli un veikt sava veida kontrrevolūciju – atgriešanos tumšajos viduslaikos. Šādi ļaudis patiešām darbojas gan globālajās institūcijās, gan valstu pārvaldes struktūrās. Būtībā šī prognoze līdzinās „Ciānas gudro protokoliem”, kas iedveš bezcerību un bezpalīdzīga upura sindromu. Taču prognoze balstās uz vairākiem apšaubāmiem pieņēmumiem: ka cilvēki un tautas uzvedīsies kā pasīvs aitu bars un pieņems visu, ko „elite” liks priekšā, ka vienīgais enerģijas avots ir ogleklis jeb t.s. fosilais kurināmais, ka nav alternatīvas. Tieši tā – autors, lai gan apakšvirsrakstā minējis „zelta ēru”, nemin nekādu alternatīvu.

Diemžēl jāatzīst, ka līdzīgs scenārijs varētu tikt pieņemts t.s. patērētāju sabiedrībās, pie kurām diemžēl pieskaitāma arī mūsdienu Latvija, un kuras slimīgi pieķērušās ierastajam dzīvesveidam. Taču aprakstītā kārtība arī šajās sabiedrībās nevar būt ilgstoša, jo vienkārši novedīs pie vispārēja sabrukuma. Runa var būt par Rietumu civilizācijas bojāeju, ja tā nemainīsies, bet ne cilvēces bojāeju. Lai gan aprakstītās tendences var novest pie pasaules mēroga konflikta, kas nodarīs lielu ļaunumu visai cilvēcei. Mudinu lasītājus savu prātu atvērt alternatīviem risinājumiem.

J.Kučinskis >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Sociopāta profils’

Zinātnieki vērtējuši, ka vidēji 4% cilvēku rietumu pasaulē ir sociopāti (austrumu sabiedrībās – mazāk). Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Daudzi psihiatri jēdzienu sociopāts ne visai precīzi aizvieto ar jēdzienu „psihopāts”. Citi to saista ar kaut ko kriminālu, lai gan lielākā cietumos ieslodzīto cilvēku daļa nav sociopāti, un lielākā sociopātu daļa nekad nav krimināli sodīta. Tai pašā laikā krietni lielāka sabiedrības daļa, kas apveltīta ar šķietami neizsmeļamu spēju uzticēties un piedot, ir labprātīgi kāda sociopāta upuri un līdz ar to paši kļūst par sociopāta manipulāciju instrumentiem, kuriem vairs nav savas dzīves un kurus sociopāts var izmantot arī citu cilvēku manipulācijai. Jo visi esam savstarpēji saistīti. >>lasīt tālāk >>

A.Lucāns: Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas vīzija – II daļa

Topošajā Latvijas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, iezīmētā lauksaimniecības perspektīva radošu iedvesmi neraisa. Intervijā Latvijas Avīzei ieskatu Latvijas stratēģiskajā vīzijā iezīmē profesors Roberts Ķīlis: „Stratēģijā nekas nav definēts klaji un demonstratīvi; mēs izvēlējāmies visu rādīt caur rīcības piemēriem. [..] Valsts nākotnes pamatā ir aktīvi, atbildīgi pilsoņi. [..] Mēs neesam tā pieraduši un biežāk gribam kā pamatu uzsvērt etniskas tradīcijas kā identifikācijas pamatu. Ar to var visādi spēlēties, bet nacionālā identitāte jau arī nav nekāda unikālā lieta. [..] >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 5 (nodaļas “Nācijas tapšana” fragmenta nobeigums)

Fukudzavas nacionālisms izrietēja no viņa izpratnes par to, ka nāciju intelektuālās un materiālās labklājības nevienlīdzība izriet no tā, ka dažas nācijas ir izglītotas, bet ci­tas – intelektuāli neattīstītas. “Lai aizsargātu mūsu valsti pret svešām valstīm, nav nekā svarīgāka kā piepildīt visu valsti ar brīvības un neatkarības garu, ļaujot ikvienam neatkarīgi no viņa statusa un bagātības domāt par savu valsti kā par savām interesēm un pildīt savu pienākumu pret savu nāciju.” Gan intelektuāla piepūle, gan materiālās labklājības vairošana ir jāpakārto nācijas stiprināšanas interesēm. Tikai tā iespējams radīt un nosargāt nācijas brīvību un neatkarību. >>lasīt tālāk >>

E.Jakrina grāmata „Ekonomiskais patriotisms” – 4 (nodaļas “Nācijas tapšana” pirmais fragments)

1853. gada 8. jūlijā Uragas līcī, netālu no Japānas galvaspilsētas ostas, ieradās četri amerikāņu karakuģi komodora Metjū Kolbreita Perija (Matthew Calbraith Perry, 1794-1858) vadībā, kurš pieprasīja Japānai noslēgt miera, draudzības un tirdzniecības līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Japānas pārstāvji norādīja, ka vienīgā osta, kurā drīkst piestāt ārvalstu kuģi, atrodas Nagasaki līcī, uz mākslīgi izveidotās Dedžima salas, kas kopš 1639. gada kalpoja par vienīgo Japānas ārējās tirdzniecības ostu. Tajā drīkstēja piestāt tikai nīderlandiešu tirdzniecības kuģi, savukārt ķīniešu tirgotāji bija vienīgie, kam bija ļauts izveidot savu kvartālu tuvējā Nagasaki pilsētā. Citas piederības kuģiem tirdzniecība ar Japānu jau vairāk nekā 250 gadus bija liegta. Komodors Perijs atteicās pakļauties norādījumiem doties uz Nagasaki līci un tā vietā apšaudīja Japānas galvaspilsētas Edo (tagadējā Tokija) ostu, pirms tam nosūtīdams Japānas pārstāvjiem bal­tus karogus, kurus tiem bija tiesības pacelt tad, kad viņi būs ar mieru turpināt sarunas par miera, draudzības un tirdzniecības līguma noslēgšanu. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Viena diena latvieša Jāņa Kalniņa dzīvē’

Jānis Kalniņš, lai arī dzimis Latvijā, ir mūsdienīgs cilvēks ar pavisam atvērtu prātu un apspiestiem aizspriedumiem – īsts eiropietis.

Šorīt viņš pamodās savā ērtajā, Zviedrijā ražotajā gultā. Pēc dažiem jogas vingrojumiem un izstaipīšanās viņš piegāja pie sava Somijā ražotā loga un palūkojās laukā, kur jau bija sākusies rosība pie norvēģiem piederošā lielveikala. Tad viņš noskalojās Spānijā ražotā dušā, kuru ar ūdeni apgādāja Itālijā ražots boileris. Pēc dušas viņš mirkli izbaudīja Francijā ražotā šampūna vieglo aromātu, kas vējoja no viņa tikko kondicionētajiem matiem, un ar patiku ieslēdza savu Vācijā ražoto „Braun” skuvekli. Taču laiks steidzināja. >>lasīt tālāk >>

A.Polis: ‘Ievads ilgtspējīgā domāšanā’

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku – vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. >>lasīt tālāk >>

Par seksu un abortu..

Līga: Gribēju jautāt, kā jūties pēc vakar kopā pavadītā laika?
Jānis: Kopumā labi. Protams, ja analizētu sīki, tik vienkārši atbildēt vis nevarētu.
Līga: Vērtīgi bija mācīties masāžu, tev droši vien vērtīgi bija padomāt par cīņu ar domām par mīlēšanos – kā uzvarēt tās.. Viena lieta gan mani šokēja.. Bet iespējams, vajag saprast.. >>lasīt tālāk >>