Tautas Forums

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku - vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. (lasīt tālāk…)

Līga: Gribēju jautāt, kā jūties pēc vakar kopā pavadītā laika?
Jānis: Kopumā labi. Protams, ja analizētu sīki, tik vienkārši atbildēt vis nevarētu.
Līga: Vērtīgi bija mācīties masāžu, tev droši vien vērtīgi bija padomāt par cīņu ar domām par mīlēšanos - kā uzvarēt tās.. Viena lieta gan mani šokēja.. Bet iespējams, vajag saprast.. (lasīt tālāk…)

Cilvēkam jāiepazīst ir reliģijas, lai varētu saprast, ko dara šo reliģiju piekritēji un ko tas viss nozīmē. Līdz ar to iespējams pabrīdināt cilvēkus, lai viņi iemantotu aizsardzības iespējas. (lasīt tālāk…)

Dzīvu, paēdušu mirēju ir pilnas mūsu vienstāvu pilsētas. Viņi dzīvo pusdzīves, un, priecīgi sērīgu opiātu iesaldināti, viņi domā, ka dzīvo dzīves. Viņu spilvenos vairāk domu nekā viņu galvās. Sveika, laimīgā, brīvā, jaunā paaudze! Jūs esat brīvi no lēmumu pieņemšanas. Jums tos iestabulē ausī, jums pakutina instinktu nabu un jums gatavs virziens. Jums nav vajadzīgi ne dievi, ne velni. Jums vajadzīgs nodrošinājums dzīvot bez rūpēm, bez traucējumiem, bez sāpēm, bez bailēm. (lasīt tālāk…)

„Valtera un Rapas” grāmatu galdā Rīgas autoostā es nesen nejauši uzgāju nocenotu grāmatu, par kuras eksistenci man pirms tam nebija nekādas nojausmas - tās bija 1998. gadā izdotās Igora Šuvajeva „Prelūdijas”. Atceroties mūsu personīgās sarunas ar toreiz vēl jauno un mazpazīstamo filosofu 90.-to gadu sākumā Rīgā un Liepājā, es tagad ar lielu interesi atklāju, ka viņš jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ ir rakstījis par tām lietām, kuras es tā īsti sāku saprast krietni vēlāk. (lasīt tālāk…)

Vladimira Megre grāmatās izklāstītās domas un to skaidrība vedina uz pārdomām, ka īstenais autors nav vis bijušais Sibīrijas uzņēmējs, bet gan kāda plašākai sabiedrībai nezināma profesoru, domātāju komanda… vai arī - kāds, kura intelekta un radošā gara attīstība pārsniedz jebkuras šai civilizācijai zināmās robežas. Tai pat laikā Megre rakstītais šķiet pašsaprotams - tāds, kas būtu vienkārši piemirsts. (lasīt tālāk…)

Zane ir apkopojusi vairākus desmitus zināmu un nezināmu autoru domugraudus - atziņas, kuras bija aktuālas un tādas droši vien būs arī turpmāk. (lasīt tālāk…)

Ierosme pārdomām par īstenu brīvību. (lasīt tālāk…)

Latvietis savā būtībā ir īsts Dabas bērns, īsts Dieva izredzēts cilvēks, šai baltā pasaulītē. Viņš dzied par Ventas krastiem, par ievziedu kupenām baltām, kas Gaujmalas tumšajos atvaros veldzēties brien, un brīnās, kur tik sniegbaltam kokam tik melnas ogas spēj būt?! (lasīt tālāk…)

Labs raksts (par A.Mackevičas rakstu ‘Darbs’ - TF piezīme). Formulējums par pieprasījuma ražošanu trāpījis problēmai pašā serdē. Darbs vairs netiek vērtēts pēc tā sabiedriskā noderīguma, bet pēc tā, cik lielā mērā tas spēj apmierināt darba ņēmēja kā patērētāja pieprasījumu pēc naudas kā patēriņa līdzekļa. Būtībā šādā absurdā sistēmā nav vairs svarīgi, kādu “darbu” darīt, ko pārdot vai ražot - galvenais, cik ar to var nopelnīt. Kā šādas greizas sistēmas kroplība radīta vesela plejāde “darbu” un amatu ar milzu atalgojumu un nulles vai mīnusa zīmē atrodošos sabiedrisko derīgumu. (lasīt tālāk…)

VIDEO (RuTube; krievu valodā; 25:44).

Andrejs Fursovs (vēsturnieks, publicists un sociologs) sarunājas ar Maiklu Laitmanu (Starptautiskās Kabalas akadēmijas dibinātājs un vadītājs).
Tēma: ‘multikrīzes’ cēloņi un izeja no tās. Abi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka liela nozīme ir cilvēka audzināšanai, tai skaitā skolā, un, ka samilzušās civilizācijas problēmas var atrisināt tikai ‘jauna tipa cilvēka’ veidošanās. (lasīt tālāk…)

„Cilvēki zaudē darbu”, „man nav darba”, „esmu bezdarbnieks”, „bezdarba līmenis sasniedz 25%”, „darba devēju pārstāvji”, „darba meklētāji”… Šie un līdzīgi izteikumi patiesībā nav par DARBU, bet par apmaksātajām darba vietām. Tāpēc mūsdienu ekonomiskajā kontekstā DARBS kā saimnieciska pamatkategorija patiesībā nemaz netiek apspriests, un šis vārds tiek manipulatīvi un ideoloģiski izmantots, lai visu sabiedrisko problēmu analīzi un risinājumu meklējumus padarītu atkarīgus no naudas varas un ar to saistītās politikas.
(lasīt tālāk…)

FILMA: “Es un citi” (YouTube krievu valodā; ~50min.). Padomju laika populārzinātniskā filma (1971.gads).

Pateicoties režisora autoritātei, kremļa vadība pieļāva, ka visnotaļ disidentiskā filma “Es un citi” (”Я и другие”) nonāk plašākā sabiedrībā. Varētu šķist, ka nekā tāda tur nav, bet filmas pamatā ir nopietna psiholoģiska spēle. Tiek atklātas cilvēku spējas uzspiest citiem gluži svešu skatījumu uz lietām. Filma izglītojoša, iesakām visiem.
(lasīt tālāk…)

Trūkst tikai viena - skaidri apjausta un noformulēta mērķa. Kustībai vajag formulēt pietiekoši cēlus un taisnīgus, tomēr sasniedzamus, ne utopiskus mērķus. Turklāt šiem mērķiem jāspēj aizraut cilvēkus.

Manuprāt, globalizācijas, ES un KF aktivitāšu kontekstā pats svarīgākais mērķis šobrīd ir saglabāt dzīvotspējīgu, ekonomiski patstāvīgu latviešu etnosu vēsturiskajā teritorijā. (lasīt tālāk…)

Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kas daudz dod. Šie Eriha Fromma vārdi pēdējā laikā ir kļuvuši īpaši aktuāli. Jo to, kam pietrūkst, kļūst arvien vairāk. Gluži tāpat kā to, kam nav un nav gana. (lasīt tālāk…)