Kādam zēnam reiz prasīja, kā viņš iemācījies ar slidām skriet. «Pavisam vienkārši,» skanēja atbilde, «es tikai katru reizi, kad biju gar zemi novēlies, cēlos atkal augšā un skrēju tālāk.» (1916)
Iekārto savu laiku tā, ka lai tu varētu lietderīgi izlietot katru sava darba minūti, un saprātīgi dod savai enerģijai tādu virzienu, lai dotā laikā varētu paveikt iespējami lielāko darba daudzumu. >>lasīt tālāk >>
Nav citas veselīgākas un derīgākas vingrināšanās kā taisni grūtību pārvarēšana.
Vislielākie vīri allaž būs tie, kuri sava dzīves darbā sākuši strādāt no pašas apakšas. Tiek teikts, ka augstākās spējas, apdāvinātība un censība 10000 reiz biežāk nāk no zemnieka mājām nekā no kungu pils.
Apbrīnojami ir, cik daudz darba iztur cilvēks, kura gars ir brīvs, un cik maz turpretim tas, kura gars ir miesas kalpībā. (1915) >>lasīt tālāk >>
Filozofijas doktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece SKAIDRĪTE LASMANE uzstājas ar referātu “Aspazijas “Zilā puķe”".
Aspazijas (1865-1943) dzimšanas dienai veltītais pasākums notika 2012. gada 16.martā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
>>lasīt tālāk >>
Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..
- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>
Bieži, kad apvienojamies kādās radošās grupās, kopienās, pēc kāda laika tīri dabiski mums var rasties domstarpības, kas saistītas ar viedokļu un izpratnes daudzveidību par to, ko un kā darīt. Šāds stāvoklis ir saistīts ar noteiktu grupas attīstības līmeni, kad cilvēki ir sajutuši sevī vienotību ar grupu, jūt tās piederību, kā arī ir apzinājuši savu individualitātes nozīmi grupā un ārpus tās. Kopienās cilvēki apvienojas bieži ar kopīgām idejām, praksēm, nodarbībām, kas parasti nesaistās ar konkrētiem uz āru vērstiem rīcības mērķiem vai rīcības modeļiem, kas būtu raksturīgi formālām organizācijām vai uzņēmumiem. Neformālās grupas veidojas dabiskā procesā un nevis no sākotnēja mērķa uzstādījuma. Tomēr kopīgi nosprausts un apzināts mērķis var celt arī kopienas efektivitāti. Tādēļ šādas pārdomas sāka raisīties komunikācijā ar domubiedriem par kopienas efektivitāti un kopīgu mērķu veidošanu. >>lasīt tālāk >>
Vidzemes plānošanas reģions sabiedrības novecošanās problēmu Vidzemē piedāvā risināt ar imigrāciju no jaunattīstības valstīm. Izlasot Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kārtējo preses relīzi, nekādi nevarēju saprast, kā lai uztver atsūtīto ziņu – vai kā neveiksmīgu, nekritiski uztvertas globalizācijas, monetārisma un brīvā tirgus liberālisma ideoloģijas apdvestu 1. kursa komunikāciju vai politoloģijas studiju programmas studentu semināra projektu jeb ārēju spēku rūpīgi plānotu neirolingvistiskās programmēšanas darbību latviešu tautas iznīcības tuvināšanai.
>>lasīt tālāk >>
Ko Tev māca mūsdienu sabiedrība? Ko viņa atzīst?
Mūsdienu sabiedrībai vajag kultūristus. Neharmoniskus cilvēkus ar kādu vienu hipertrofētu īpašību.
Piemēram, ģeniāls programmists, fantastisks pārdevējs, spečuks x profesijā. Nevis cilvēks, bet pielikums profesijai. Nekur netiek slavēts vai pieprasīts harmonisks cilvēks, vispusēji attīstīta personība.
>>lasīt tālāk >>
Šoreiz kā labā lugā – intriga savērpās jau pirms priekškara pavēršanas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izdotajā grāmatā „Kosmosofija” (lejuplādējams fails 113.11MB; PDF – Lasitava.lv; GramatasElektroniski) kā autors minēts E. Balodis. Sāku interesēties, kāds ir viņa kristītais vārds, taču nekur to neatradu. Kārtības labad iesāktais meklējums sāka atgādināt pārdzīvojumu, ko jau 19. g. s. aprakstījis sers Konan-Doils. Atsauksmēs par atkārtoto publikāciju visur minēta forma – Baloža grāmata. Piemēram, kāds anonīms autors internetā.
>>lasīt tālāk >>
Juris: “Jāmaina Satversmi!”
Jēkabs: “Galvenais ir demogrāfija! Ja tauta izmirs, kāda jēga Satversmei?!”
Dainis: “Draugi, viss sākas no izglītības!”
Valdis: “Jā, bet kaut ko mainīt var tikai Saeima! Ja nemainām vēlēšanas likumu, nekas nebūs!”
>>lasīt tālāk >>
Kas ir izglītība? Izglītība ir process, kura rezultātā cilvēks iegūst zināšanas. Un kas ir zināšanas? Tās ir cilvēka kontakts ar pasauli. Realitāti var neuztvert nemaz, var uztvert izkropļoti un var uztvert precīzi. Zināšanas sākas ar to, ka cilvēks pārstāj kropļot realitāti. Tās nav tas pats, kas vienkārši informācija. Informācija pamatā attiecas uz nedzīvo pasauli un tādējādi ir statiska, bet zināšanas pamatā attiecas uz dzīvo pasauli un ietver gan statiskus, gan dinamiskus aspektus.
>>lasīt tālāk >>
Man patīk ideja, kuru var izteikt ar vārdiem: “Latvija ziedošo dārzu zeme”.
Kā tas izskatās? Tas izskatās tā, ka Latvijā ir daudz ainaviski sakoptu dārzu, kur tiek sniegti rekreācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi. Vispirms jau pašiem ir iespējas dzīvot skaistā, dabiskā vidē, kur ir tīrs gaiss, tīrs ūdens un dabiska, veselīga pārtika. Kā citas valstis eksportē naftu un tās produktus, tehniku vai bankas pakalpojumus, tā Latvija eksportē rekreācijas pakalpojumus. Latvija kā vieta, kur var sakopt veselību tā, ka var radīt veselus bērnus. Kaut kādā mērā Latvija – kā tāds starptautiskais dzemdību nams.
>>lasīt tālāk >>
Lai top latviešu tautas PAŠORGANIZĒŠANĀS PLĀNS – ceļvedis uz savām mājām Latvijā!
Cilvēce nonākusi savas evolūcijas pagrieziena punktā no konkurences (pašiznīcināšanās) sabiedrības uz sadarbības (radīšanas) sabiedrību. Par to liecina pasaulē novērojamās parādības:
- globalizācija, kas saistīta ar valdošās elites nespēju kontrolēt notiekošos procesus;
- robotizācija, kas ievada tirgus attiecības noslēguma posmā;
- demogrāfija, kas veicina ģimenes vitālās nozīmes atgriešanos sabiedrībā;
- paradigmu maiņa, kas liecina par cilvēces jaunās sabiedriskās apziņas iespaidu uz realitāti;
- jaunu sabiedrisko attiecību formēšanās no preču-naudas uz spēju-iespēju attiecībām.
Pasaule atrodas krustcelēs un gaida izvēles impulsu – kur tālāk?
>>lasīt tālāk >>
„.. latviešu tauta vienmēr ir bijusi vieda tauta. Tikai ir bijuši brīži, kad viņai nav ļauts izpausties savā viedumā, kad bijis jātur muti ciet, lai paglābtu sevi, savus bērnus, savus mīļos un tuvos. Līdz ar to bērniem nav iemācīts tas, ko viedai un gudrai tautai vajadzēja iemācīt, bet mūsos tas ir, vajag tikai ieslēgt klikšķi – lampiņu.” >>lasīt tālāk >>
Lai par kāda līmeņa darbiem mēs arī nerunātu, pirms iespējams formulēt konkrētus uzdevumus, nepieciešams tikt skaidrībā ar to, ko tad mēs katrs atsevišķi un visi kopā gribam; noskaidrot, vai mums ir līdzīga vērtību izpratne un vai principi, pēc kuriem dzīvojam, ir vieni un tie paši. Aicinu saviem vārdiem vienā teikumā un/vai neliela apraksta veidā formulēt nākotnes redzējumu jeb vīziju tam, kādu jūs vēlaties redzēt sabiedrības dzīvi nākotnē, ar ‘sabiedrību’ domājot cilvēku kopumu visplašākajā nozīmē, ko neierobežo ne teritorija, ne laiks, ne konkrētas valsts vai valstu savienību normatīvie akti un, cik vien iespējams, arī nekādi citi radušies vai radīti priekšstati par pastāvošo kārtību.
Kaut vai dažu minūšu pārdomas par šo jautājumu vien – arī ja tās nepubliskosiet komentāru slejā, par sliktu noteikti nenāks ;) >>lasīt tālāk >>
Jānis Vītols Ikšķiles Brīvās skolas dibinātāju rīkotajā seminārā “Audz līdzi savam bērnam!” – par nepieciešamību izglītoties vecākiem, veidot vecāku skolas u.c.
Video uzņemts 2011.gada 12.februārī.
>>lasīt tālāk >>
