Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienai veltīta konference „Latvieši un viņu Latvija”. Kā bijis, tā nevar vairs palikt. (VIDEO)

2014.gada 20.septembrī, Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienā notika konference „Latvieši un viņu Latvija”. Kā bijis, tā nevar vairs palikt. Piedāvājam VIDEO.

Ar ļoti interesantiem un vērtīgiem referātiem uzstājās pasākuma patrons, jurists un politologs Egils Levits, Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Brante, Jāņa Čakstes dzimtas māju – muzeja „Auči” vadītāja Ineta Freimane, politologs Ivars Ījabs, Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova, Liepājas universitātes un RISEBA asociētā profesore Sandra Veinberga un citi.
>>lasīt tālāk >>

V.Liepiņš: ‘Vēlēšanu sistēmas. Priekšrocības un trūkumi’

Tautas pārstāvju vēlēšanām ir divi pamata mērķi: atspoguļot vēlētāju politiskos uzskatus un izveidot stabilas, darbspējīgas valdības. Šie mērķi ir savstarpējā pretrunā – jo labāka politisko uzskatu pārstāvniecība, jo mazāka iespēja izveidot stabilu, darbspējīgu valdību. Klāt nāk vēl citas prasības un apsvērumi.
>>lasīt tālāk >>

V.Ā.Lapsa: ‘Izvairīsimies no politiskā vēža’

Lūdzu Satversmes tiesu izskatīt Latvijas Saeimas vēlēšanas likumu un atzīt to par nedemokrātisku un neatbilstošu Satversmei pēc sekojošām pazīmēm.
>>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Priekšlikumi, kā Saeimai atjaunot uzticību’

Liela iedzīvotāju daļa Saeimai neuzticas. Neuzticas arī valdībai, tiesu varai, partijām, prezidentiem, medijiem (skat. Eirobarametra un c. pētījumus) un beigu beigās – arī paši sev. Taču bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās, produktīva sadarbība nav iespējama.

Par to, ka drīz būs nākamās Saeimas vēlēšanas, šaubu nav. Vai nākamajai Saeimai būs pamats uzticēties vairāk kā iepriekšējām?
>>lasīt tālāk >>

V.Seleckis: ‘Kā uzvarēt oligarhus?’

Saeimas atlaišana, tai sekojošās aktivitātes liecina, ka beidzot Latvijā pamanīti oligarhi. Negaidīts un brīnišķīgs pavērsiens vienmuļajā dzīvē! Taču vienlaikus sākusies aktīva pretdarbība, lai nekādas pārmaiņas nevarētu notikt.
>>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Vēlēšanu biļetenus ierosinu uzglabāt vismaz 5 gadus’

Šobrīd vēlēšanu biļeteni tiek iznīcināti dažas nedēļas pēc vēlēšanām (skat. Saeimas vēlēšanu likuma 50.pantu), kas izslēdz iespēju balsis vēlāk pārskaitīt. Tas, savukārt, sabiedrībā vairo bažas, ka vēlēšanu rezultāti neatbilst patiesībai, un rada neuzticību valsts pārvaldei kopumā (saskaņā ar aptauju datiem Saeimai neuzticas līdz pat 90% vēlētāju). Arī pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām publiskajā telpā bija jaušama neuzticība vēlēšanu rezultātiem. Ne reti izskanējušas šādas un tamlīdzīgas frāzes: “kāda starpība, par ko balso, ja balsis tik un tā tiek ‘pareizi’ saskaitītas”, „nav svarīgi, par ko balso, svarīgi – kas skaita balsis”..

Šo neuzticības problēmu lielā mērā iespējams atrisināt, pagarinot vēlēšanu biļetenu uzglabāšanas termiņu vismaz līdz nākamajām vēlēšanām, nosakot rezultātu atkārtotas pārbaudīšanas kārtību un rīcību gadījumam, ja tie neatbilst patiesībai. >>lasīt tālāk >>

Ā.Gertneris: ‘Saeimas vēlēšanu likums (projekts)’

Priekšvārds. Ar šo projektu es vēršos pie visiem labas gribas cilvēkiem, kas spēj koncentrēti izteikt savus priekšlikumus, argumentus un, īpaši svarīgi, pretargumentus jauna saeimas vēlēšanu likuma uzrakstīšanā. Lielu ieguldījumu varētu dot vēlēšanu izpētes speciālisti no Centrālās vēlēšanu komisijas, Vēlēšanu reformas biedrības, portāla „Tautas forums”, Juristu biedrības u.c.

Šis ir projekta sākuma variants, kurā minēti tikai mani personīgie priekšlikumi. Visu turpmāko priekšlikumu apkopošanai lūdzu pieteikties atsaucīgu un varošu portāla uzturētāju vai mājas lapas lietotāju. >>lasīt tālāk >>

A.Dravnieka publiska lekcija un saruna “Latvijas vēlēšanu kārtības atbilstība demokrātiskas iekārtas principam” (VIDEO)

Piedāvājam nelielu ieskatu ~2 stundu garajā Arvīda Dravnieka publiskajā lekcijā “Latvijas vēlēšanu kārtības atbilstība demokrātiskas iekārtas principam”. Lekcija tika lasīta 2011.gada 3.februārī, Rīgā. Ja aplūkotie jautājumi jūs ieinteresēja, sekojiet informācijai par turpmākajām A.Dravnieka lekcijām un interesējieties par domubiedru grupām, kuras padziļināti pēta ar vēlēšanu kārtību saistītos jautājumus un izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai. >>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Laiks mosties no murga!’

Jūk pelni un vārdi vienā jūklī un mans saprāts vairs nejaudā sakārtot domas un manas izjūtas nevar pārgriezt pat iedvesmas diegu kurā pakārusies izvalbītām acīm sašķobītu ģīmi virsū blenž īstenība” – fragments no Guntara Godiņa dzejoļa/esejas „Murgs”, kurš, manuprāt, spilgti raksturo to, kā jūtas daudzi Latvijas iedzīvotāji – gan šobrīd, cenšoties rast atbildi uz jautājumu „par ko balsot un vai vispār balsot?”, gan uzzinot kārtējo vēlēšanu rezultātus. Lai kārtējā vilšanās kaut daļēji izpaliktu, aicinu jūs uz pārdomām par šobrīd pastāvošo iekārtu, ko mēdz dēvēt par „partokrātiju”, jo varbūt tas ļaus labāk izprast, ka iedzīvotājiem labvēlīgs rezultāts pie pašreizējās vēlēšanu kārtības jau pēc definīcijas nav iespējams, un varbūt tas sekmēs to, lai Latvijas iedzīvotāji savā valstī iedibinātu labāku vēlēšanu sistēmu un sakārtotu vairākus citus saistītos jautājumus. >>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Ko domā partijas un kandidāti par vēlēšanu kārtību Latvijā?’ (3.daļa)

Pēc atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem tā vien šķiet, ka pats pirmais, ko jaunievēlētie deputāti darīs – lielā vienprātībā lems, lai vēlēšanu biļetenu uzglabāšanas termiņš tiktu pagarināts. Tātad – mums vairs nebūs jābažījas, ka par mūsu pašu naudu mums izskalos smadzenes, un, ja tomēr kas misēsies, vēlēšanu rezultāti tiks pielaboti. Būšu nomocījis ne vien kandidātus, bet arī Jūs ar saviem jautājumiem, tādēļ izklaidei pievienoju nelielu testiņu. Tiem, kuri manus jokus saprot, diez ko smiekli vis nenāks. >>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Ko domā partijas un kandidāti par vēlēšanu kārtību Latvijā?’ (2.daļa)

No atbildēm uz pirmo jautājumu redzams, ka kandidātiem no dažādām partijām ir līdzīgas domas par to, kā uzlabot partiju finansēšanas kārtību. Tāpat arī izskan asi izteikumi saistībā ar priekšvēlēšanu reklāmu būtisku ierobežošanu, un paustas vairākas citas saprātīgas idejas. Arī atbildes uz pārējiem jautājumiem ļaus labāk novērtēt, kādi ir katras partijas (vismaz atsevišķu kandidātu – noteikti) patiesie nolūki. >>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Ko domā partijas un kandidāti par vēlēšanu kārtību Latvijā?’ (1.daļa)

Ikvienas tautas un iedzīvotāja interesēs ir tāda vēlēšanu kārtība, kas nodrošina pēc iespējas kompetentāku, godprātīgāku un nesavtīgāku priekšstāvju izvēli no sava vidus. Vai pašreizējā vēlēšanu kārtība, Jūsuprāt, tāda ir? Vai tā nodrošina iespējami labāko rezultātu?

Lai labāk izprastu partiju/partiju apvienību, kā arī atsevišķu deputātu kandidātu domas, veicu nelielu aptauju. Vēstules ar 7 jautājumiem nosūtīju uz visām 13 kandidātu sarakstu iesniedzēju norādītajām e-pasta adresēm (skat. cvk.lv), kā arī personīgi Jānim Silam (VL/TB/LNNK), Kasparam Omulam (Pēdējā partija), Armandam Strazdam (SC), Lienei Liepiņai (Vienotība) un Mārtiņam Zemītim (Par Labu Latviju). >>lasīt tālāk >>

M.Antonevičs: ‘”Lokomotīvju” vietā partijas grib piedāvāt “viltus lokomotīves”‘

Apzīmējums “lokomotīve” Latvijas politisko terminu vārdnīcā parādījās neilgi pēc neatkarības atjaunošanas, vienlaikus ar 5. Saeimas vēlēšanām. Ienāca uz palikšanu un faktiski kļuva par Latvijas politikas firmas zīmi. Šodien reti kuram būtu jāskaidro, kas ir vēlēšanu saraksta “lokomotīve” – atpazīstama persona, kas aiz sevis velk “vagonus”.
>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ’1922. gada Satversmes un daudzpartiju sistēmas radītais strupceļš’

Satversmes sapulce, izstrādājot un vēlāk pieņemot Latvijas Satversmi, vairākus tās svarīgākos principus aizguva no pasaules karā sakautās Vācijas (t.s. Veimāras republikas) un Francijas Trešās republikas konstitūcijām. Tolaik Latvijas Satversme tika uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un liberālākajām konstitūcijām pasaulē. Piemēram, atšķirībā no citām rietumvalstīm, Latvijas Satversme jau tad paredzēja balsstiesības sievietēm. Taču ne Latvijā, ne Veimāras republikā konstitūcijas deklaratīvais demokrātisms neizpaudās kā efektīva valsts pārvalde un abos gadījumos noveda līdz konstitucionālai krīzei un apvērsumam, ko partiju intrigu nomocītie pilsoņi pieņēma ar lielu atvieglojumu. Šķiet, ka arī otro Latvijas Republiku tā pati Satversme novedusi līdz līdzīgai krīzei un sastingumam. >>lasīt tālāk >>

R.Irklis: ‘Latvijā vajag vairāk, nevis mazāk vēlēšanu apgabalus jeb ko noklusē deputāts Leiškalns’

2010. gada 10.februāra laikrakstā “Diena” Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns iestājas “par tautas, ne partiju tiesībām”, kārtējo reizi rosinot noteikt, ka visa Latvijas ir viens vēlēšanu apgabals. Šī doma pirmo reizi izskanēja pirms gada, kad par spīti Tautas partijas pūliņiem, Saeimas vēlēšanu likums tomēr tika grozīts, un tika liegts vieniem un tiem pašiem kandidātiem kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos. >>lasīt tālāk >>