Pagājušajā nedēļā Latviju līdz ar Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju apmeklēja arī Ungārijas valdības pārstāvji. Neatkarīgā intervēja Ungārijas Nacionālo resursu ministrijas valsts ministru Miklošu ŠOLTĒSU, kurš valdībā atbild par sociālajām, ģimenes un jaunatnes lietām.
Intervēja: Viktors Avotiņš;
Neatkarīgā Rīta Avīze, 2012.gada 22.maijs
>>lasīt tālāk >>
Biedrība „Asociācija Ģimene” sadarbībā ar Rīgas domi un NVO „Pasaules ģimeņu kongress”, ielūdz Jūs uz ceturto starptautisko Rīgas Ģimenes forumu „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte”, kas notiks 2012. gada 17.maijā. Šogad foruma mērķis ir aktualizēt cilvēka dzīvības vērtības un dabīgas ģimenes atbalsta politikas prioritāro nozīmi Latvijas valstiskuma saglabāšanā un ilgtermiņa attīstībā. Šī foruma galvenās tēmas – demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas nepieciešamība globālā mērogā, nacionālo valstu tiesības izvēlēties ceļu, kāds ejams ģimeņu stiprināšanai, nacionālās identitātes saglabāšanai, dzimstības rādītāju uzlabošanai, individuālās un kolektīvās izvēles par labu dzīvībai nozīmīgums tautas ataudzē, tās garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanā, preventīvā darba ar ģimeni aktualitāte mūsdienās. >>lasīt tālāk >>
Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>
Mērķis: atgriezt latviešus pie apziņas, ka tautas nemirstība ir kuplās ģimenēs, ka sargāt, kopt un attīstīt savu zemi ir tās atbildība un pienākums.
Moto: Ideoloģiskais : „Šo zemi latvisku, kas mums par daļu krīt, Mums vajag ārisku un daiļu padarīt. Tā mūsu misija, tas mūsu mērķis kairs, Mēs varam prātot daudz, nav cita ceļa vairs.”Edvards Virza.
Filozofiskais: „Dziļi ticu, ka viens no virzieniem, kā latvietis varēs izlīst no šiem „mēsliem”, ir pāriet strādāt no valsts apmaksāta sektora, kurā viņš baudījis dzīvi, uz paša atbildības sektoru.”Artis Kampars. >>lasīt tālāk >>
Ikšķiles Brīvās skolas direktores Guntas Ošenieces ievadvārdi semināram “Audz līdzi savam bērnam!”. Seminārs paredzēts vecākiem, skolotājiem, alternatīvo jeb iespēju skolu kustības atbalstītājiem. Gunta Ošeniece stāsta par skolas izveidošanos, mērķiem, darbības principiem un semināram izvirzītajiem uzdevumiem.
Aicinām jo īpaši ieklausīties minētajos principos, jo turpmāk, veidojot TautasForums.lv saturu, cik vien iespējams, arī mēs centīsimies tos ievērot. >>lasīt tālāk >>
Augstāko amatpersonu un viņu dzīvesbiedru rīcība var kalpot par piemēru un iedvesmas avotu daudziem. Kazahstānas pirmā lēdija Sāra Nazarbajeva ir jaunatklātās “Sevis iepazīšanas skolas” aizbildne. Nazarbajevas kundze saka, ka “sevis iepazīšanas” pedagoģijas galvenais uzdevums ir izaudzināt krietnus cilvēkus, kuri mīl sevi, savus tuvākos, sabiedrību, dzimteni un dabu.
Kamēr Latvijas izglītības sistēmas attīstību nosaka neviens cits kā Eiropas Savienības regulas, mūsu prezidenta vietas aizpildītājs a.god. dakteris Valdis Zatlers ar kundzi – klusē. Vismaz man nav gadījies manīt, ka Latvijā kāda augsta ranga persona rosinātu meklēt alternatīvu pieeju cilvēku izaugsmes sekmēšanai un/vai veidot Latvijas nacionālo izglītības sistēmu. Acīmredzot “zoodārza viedo padome” uzskata, ka nekritiska “rietumu izglītības modeļa” pieņemšana ir Latvijai atbilstoša.
Par šo nelielo filmiņu uzzināju 2011.gada Maskavas pedagoģijas lasījumu konferencē, kur tika demonstrēti tās fragmenti. Plašāki komentāri, manuprāt, ir lieki. Aicinu to vienkārši noskatīties. >>lasīt tālāk >>
Ir daudz faktu, kas apstiprina, ka A.Lapiņa prognozē izklāstītajiem līdzīgi mērķi patiešām tiek loloti zināmu „elitāru” aprindu slimajā iztēlē. Runa ir par varas maniaku un sociopātu globālās kliķes ieceri pakļaut pasauli un veikt sava veida kontrrevolūciju – atgriešanos tumšajos viduslaikos. Šādi ļaudis patiešām darbojas gan globālajās institūcijās, gan valstu pārvaldes struktūrās. Būtībā šī prognoze līdzinās „Ciānas gudro protokoliem”, kas iedveš bezcerību un bezpalīdzīga upura sindromu. Taču prognoze balstās uz vairākiem apšaubāmiem pieņēmumiem: ka cilvēki un tautas uzvedīsies kā pasīvs aitu bars un pieņems visu, ko „elite” liks priekšā, ka vienīgais enerģijas avots ir ogleklis jeb t.s. fosilais kurināmais, ka nav alternatīvas. Tieši tā – autors, lai gan apakšvirsrakstā minējis „zelta ēru”, nemin nekādu alternatīvu.
Diemžēl jāatzīst, ka līdzīgs scenārijs varētu tikt pieņemts t.s. patērētāju sabiedrībās, pie kurām diemžēl pieskaitāma arī mūsdienu Latvija, un kuras slimīgi pieķērušās ierastajam dzīvesveidam. Taču aprakstītā kārtība arī šajās sabiedrībās nevar būt ilgstoša, jo vienkārši novedīs pie vispārēja sabrukuma. Runa var būt par Rietumu civilizācijas bojāeju, ja tā nemainīsies, bet ne cilvēces bojāeju. Lai gan aprakstītās tendences var novest pie pasaules mēroga konflikta, kas nodarīs lielu ļaunumu visai cilvēcei. Mudinu lasītājus savu prātu atvērt alternatīviem risinājumiem.
J.Kučinskis >>lasīt tālāk >>
Zinātnieki vērtējuši, ka vidēji 4% cilvēku rietumu pasaulē ir sociopāti (austrumu sabiedrībās – mazāk). Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Daudzi psihiatri jēdzienu sociopāts ne visai precīzi aizvieto ar jēdzienu „psihopāts”. Citi to saista ar kaut ko kriminālu, lai gan lielākā cietumos ieslodzīto cilvēku daļa nav sociopāti, un lielākā sociopātu daļa nekad nav krimināli sodīta. Tai pašā laikā krietni lielāka sabiedrības daļa, kas apveltīta ar šķietami neizsmeļamu spēju uzticēties un piedot, ir labprātīgi kāda sociopāta upuri un līdz ar to paši kļūst par sociopāta manipulāciju instrumentiem, kuriem vairs nav savas dzīves un kurus sociopāts var izmantot arī citu cilvēku manipulācijai. Jo visi esam savstarpēji saistīti. >>lasīt tālāk >>
Līdzšinējā pieredze apstiprina patiesību, ka lauki būs tādi, kādus mēs gribam tos redzēt. Taču skaidrības par to nav kopš neatkarības atjaunošanas. Ar to es saprotu latviešu tautas gribu, iekļautu lauksaimniecības attīstības stratēģijā, izteiktu Saeimu likumos un īstenotu valdību darbā. Nav skaidrības, kāda vieta Latvijā ierādīta laukiem un lauksaimniecībai, un šķiet, ka neesam arī interesējušies, ko par šo jautājumu domā autoritātes. >>lasīt tālāk >>
Straujā ekonomiskā attīstība, kas radījusi augstu dzīves līmeni dažos pasaules reģionos, kā arī pamatīgas problēmas it visur, devusi iemeslu rasties ekociematu kustībai jeb ekociematu veidošanās procesam. Aizsākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Rietumeiropā, tā spērusi lielu soli uz priekšu apmēram 30 gadus vēlāk Krievijā. Tā rezultātā šodien sastopamas gan rietumnieciskas, gan no Krievijas nākušās kustības izpausmes, gan arī abu virzienu apvienojums vairākos ekociematu projektos arī tepat, Latvijā. >>lasīt tālāk >>
Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.- 2017. gadam (.PDF dokuments. Tā atvēršanās var ilgt vairākas sekundes) un aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par Ģimenes politikas veidošanu. Ņemot vērā, ka valsts atjaunotās neatkarības 20 gados Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 500.000, no 2,7 miljoniem uz 2,2 miljoniem, šim dokumentam jāpievērš vislielākā vērība, jo tas būs noteicošais valdības iedzīvotāju politikas dokuments. >>lasīt tālāk >>
“Vecāku klubu” ir izveidojuši vecāki, kas meklē atbildes uz jautājumiem, ko nespēj sniegt esošā izglītības sistēma. Starp mums ir gan jauni, gan pieredzējuši vecāki, kas gatavi mācīties paši un dalīties savā pieredzē ar citiem. Mūsu mērķis ir apzināt sevi kā vecākus un palīdzēt mūsu bērniem kļūt par vēl labākiem cilvēkiem un vecākiem, labākas Latvijas un pasaules veidošanai. >>lasīt tālāk >>
Līga: Gribēju jautāt, kā jūties pēc vakar kopā pavadītā laika?
Jānis: Kopumā labi. Protams, ja analizētu sīki, tik vienkārši atbildēt vis nevarētu.
Līga: Vērtīgi bija mācīties masāžu, tev droši vien vērtīgi bija padomāt par cīņu ar domām par mīlēšanos – kā uzvarēt tās.. Viena lieta gan mani šokēja.. Bet iespējams, vajag saprast.. >>lasīt tālāk >>
Piedāvājam ielūkoties Rutas Krūkles lekcijā – stāstījumā. Lekcija lasīta Humānās pedagoģijas asociācijas rīkotajā sanāksmē 2010. gada 20. februārī. Saīsinātu konspektu veidoja – Agnese Mackeviča. Viena no galvenajām tēzēm – “Jo mazāk naudas, jo vairāk rūpju jāvelta attiecībām”. >>lasīt tālāk >>
Turpināju rakstīt par tēmu „Ko darīt ar naudu?” (skat. arī pie raksta pievienotos komentārus), bet gadījās aizdomāties par citu, tiesa, saistītu jautājumu.
Brīvdomātājs un praktiķis profesors Andris Špats apgalvo: „Pasaules domātāji un arī mūsu Garlībs Merķelis ir rakstījuši, ka lielu krīžu laikos pilsētas un pilsētnieki ir visvieglāk un vairāk ievainojami. Pilsētniekus var glābt tikai pietiekoši plašas lauku saimniecības” (www.spats.lv). >>lasīt tālāk >>
