Akcija “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO”

No 13. – 18. maijam notiek akcija “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO”, sakot paldies 102 novadiem, kuri noteikuši aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) augus, un aicinot arī lielveikalus atteikties no ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošiem produktiem.

Akciju sadarbībā ar Star FM, TVNET, TV24, draugiem.lv un citiem domubiedriem rīko Latvijas Zemes draugi. Akcijas patroni ir piecpadsmit Latvijā pazīstamas personības, kuras akcijas laikā publiski paudīs savu attieksmi pret ģenētiski modificēto pārtiku. >>lasīt tālāk >>

Latvijā pirmais sēklu maiņas pasākums “Sēklas un sarunas” 2012. g. 28. aprīlī

Sestdien, 28. aprīlī LU Botāniskā dārza Pavasara svētku ietvaros notiks Latvijā pirmais sēklu maiņas pasākums un “Sēklu sarunas”. Pasākums noritēs no 12:00-14:00 pie Palmu mājas. LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2.

No 12.00 – 12:30 notiks “Sēklu sarunas” – neformāla diskusija par sēklu daudzveidības saglabāšanas problemātiku un konkrētiem risinājumiem, iespēja izteikt viedokļus par Eiropas un Latvijas sēklu likumdošanu, kurus pēc tam apkopos un nodos tālāk likumdošanas institūcijām. Diskusiju vadīs sēklu jautājuma eksperte, vides zinātņu doktore Guntra Aistara. Savukārt no 12.30 – 14.00 notiks sēklu apmaiņa, kurā aicināti piedalīties visi, kuriem ir kvalitatīvas, pašu savāktas sēklas, kuras nav hibrīdi vai nekontrolētas svešaputes augi.
>>lasīt tālāk >>

Pasaule pret Monsanto

Zemes Draugi informē, ka klajā ir nācis jauns starptautisko sabiedrisko organizāciju ziņojums [1] par visā pasaulē arvien pieaugošo lauksaimnieku, vietējo kopienu un sabiedrisko kustību pretestību biotehnoloģiju gigantam Monsanto un industriālās lauksaimniecības modelim, ko tas pārstāv.
>>lasīt tālāk >>

Sēklu brīvība apdraudēta. Ieteikumi – atklāta vēstule Zemkopības ministrijai.

Marta sākumā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ierosināja administratīvo lietu pret dārzkopību “Neslinko” par pašaudzētu sēklu tirdzniecību. Tas uzskatāms gan par pirmo precedentu Sēklu un šķirņu aprites likuma praktiskai ieviešanai pēc grozījumiem 2010. gada nogalē, gan par sākumu plašākai sabiedrības diskusijai par sēklu brīvību Latvijā. Šobrīd Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa grozījumu izstrādei normatīvajos aktos par dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apriti.

Latvijas vides un lauksaimniecības organizācijas sagatavojušas priekšlikumus darba grupai un sola turpināt sekot līdzi notikumu attīstībai. Biedrības cer sagaidīt kvalitatīvus un Latvijas sabiedrībai labvēlīgus grozījumus novecojušos un pārmērīgi stingri piemērotajos normatīvajos aktos par sēklu apriti, kas šobrīd apdraud sēklu brīvu izplatību, kura būtiski svarīga bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. >>lasīt tālāk >>

J.Puntulis: “Par zaļu tuvošanos” (aicinājums uz sadarbību)

Pateicos visiem, kas piedalījās “Tomātu dumpī” un mūs atbalstīja. Šī reize pierādīja – ja esam vienoti, mēs spējam aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus. Lai arī par iespēju dzīvot tā, kā paši to vēlamies, vēl gaidāma nopietna cīņa, tomēr 27. februārī mēs jau esam izcīnījuši nelielu uzvaru.

Šīs pašas dienas vakarā Okupācijas muzejā sapulcējās dažādu, zaļi domājošu organizāciju un neformālu cilvēku grupu pārstāvji. Bez sadarbības konkrētajā sēklu jautājumā tika apspriesta iespēja sadarboties arī plašākās jomās. Tika izvirzīta iecere veidot zaļi domājošu cilvēku, neformālu interešu grupu un organizāciju apvienību, ar mērķi, strādāt, lai atjaunotu Latviju, balstoties uz ilgtspējīgu, dabai un cilvēkiem draudzīgu attiecību un saimniekošanas principu pamata.
>>lasīt tālāk >>

J.Puntulis: ‘Kāpēc es pievērsos zaļajai kustībai.’

2009. gadā sākās mums visiem labi zināmā “Dižķibele”. Arī manā darba vietā priekšniecība sāka spēlēt uz nerviem ar atlaišanas draudiem. Beigās man tas apnika un es teicu, lai laiž vaļā mani, citiem, kam nav lauku, šī vieta vairāk vajadzīga. Martā šī samazināšana notika, un es uzsāku savu brīvcilvēka dzīvi. Šo divu gadu laikā es iemācījos izaudzēt ~70% no sev nepieciešamās pārtikas. Ievērojami uzlabojās veselība, pašsajūta. Radās saikne ar dabu, kādu, pilsētā dzīvojot, grūti uzturēt. Bija iespējas gan piepelnīties, gan veikt savus pētījumus, gan veikt dažādas radošas aktivitātes. Pietika pārtika un nauda pamatvajadzībām, diemžēl brīdī, kad vajadzēja sākt maksāt studiju kredītu, vajadzēja meklēt nopietnāku darbu. >>lasīt tālāk >>

Neslinkosim – domāsim. Atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam.

Šodien izskatīs dārzniecības NESLINKO administratīvo pārkāpumu – Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30. Es ar bērniem plānoju braukt atbalstīt, lai gan pēdējā brīdī atklātā sēde ir paziņota par slēgtu..

Publicējam arī Guntras Aistaras (ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas universitāte) atklāto vēstuli Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) >>lasīt tālāk >>

Vadlīnijas ĢMO-brīvo zonu izveidei

Tomēr ne visos Latvijas novados ir noteikts aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā no 109 Latvijas novadiem aizliegums ir noteikts 101 (skat. karti; dati atjaunoti 21.10.2011.). “Bauska un Strenči it kā ir paziņojuši, ka viņi savās teritorijās ĢMO neaizliegs, Salaspils arī tā kā ne,” pagājušā gada rudenī informēja ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis (skat. šo rakstu).

Publicējam Biedrības “Zemes draugi” sagatavoto dokumentu “Vadlīnijas ĢMO-brīvo zonu izveidei” (.PDF; 11MB). >>lasīt tālāk >>

J.Puntulis: ‘Grib iznīdēt vietējās dārzaugu šķirnes! Vai mēs to pieļausim?’

2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”
>>lasīt tālāk >>

E.Labanovskis: ‘Latvija ir pasaules otra zaļākā valsts. Vai varam no tā kaut ko gūt?’

Esam jau pieraduši, ka Latvija pēc daudziem rādītājiem (sociālā vienlīdzība, dzīves ilgums, inovācijas, IKP utt.) ir pēdējā starp ES valstīm – un kaut kur tālu zem vidējiem rezultātiem visas pasaules kontekstā, bieži vien pat blakus kādai Āfrikas valstij.

Tādēļ fakts, ka pēkšņi esam kaut kur arī vieni no pirmajiem, – turklāt ne tikai ES, bet pat pasaules līmenī, – šķiet patiešām sirreāls. >>lasīt tālāk >>

E.Millere: ‘Pašam sava sēklu banka’ (VidesVestis.lv)

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?
>>lasīt tālāk >>

FILMA: “Cūku bizness” (ar LV subt.)

FILMA: “Cūku bizness” (angl. – “Pig Business”), ar subtitiem latviešu valodā; ~20 citās valodās pigbusiness.co.uk; 58min.

Lai arī filmas tēma ir “cūkgaļas ražošana ar rūpnieciskām metodēm” un pamatā ir par Poliju (ES valsts) un ASV, tā attiecas arī uz Latvijas un daudzu citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt, tā sniedz dziļāku ieskatu par to, kāda ir saistība starp finanšu biznesu, milzīgo kompāniju interesēm un valdībās (arī ES) pieņemtajiem lēmumiem.

Viena no labākajām dokumentālajām filmām, kurai pieejams tulkojums latviešu valodā. >>lasīt tālāk >>

Šīs desas var būt kaitīgas. Saruna ar Jāni Ulmi (TVNet.lv)

Augu eļļas, majonēzes, margarīni, sojas, konditorejas un gaļas izstrādājumi. Tie ir pārtikas produkti, kuru etiķetes vajadzētu lasīt īpaši rūpīgi, ja nevēlaties lietot uzturā ģenētiski modificētos organismus (ĢMO), kuri var nodarīt kaitējumu veselībai un apkārtējai videi.
>>lasīt tālāk >>

E.Lenšs: ‘Latvijas ideja – ziedošo dārzu zeme’

Man patīk ideja, kuru var izteikt ar vārdiem: “Latvija ziedošo dārzu zeme”.

Kā tas izskatās? Tas izskatās tā, ka Latvijā ir daudz ainaviski sakoptu dārzu, kur tiek sniegti rekreācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi. Vispirms jau pašiem ir iespējas dzīvot skaistā, dabiskā vidē, kur ir tīrs gaiss, tīrs ūdens un dabiska, veselīga pārtika. Kā citas valstis eksportē naftu un tās produktus, tehniku vai bankas pakalpojumus, tā Latvija eksportē  rekreācijas pakalpojumus. Latvija kā vieta, kur var sakopt veselību tā, ka var radīt veselus bērnus. Kaut kādā mērā Latvija – kā tāds starptautiskais dzemdību nams.
>>lasīt tālāk >>

E.Stašinskis: ‘Kuru ceļu iesim?’

Pārtikas un to izejvielu cenu kāpums Latvijā un Pasaulē, kārtējo reizi, stimulē to ražošanas intensitāti. Latvijas lauksaimniecības aktīvisti un ZM pārstāvji šobrīd rosina veicināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu arī pašlaik neizmantotajās lauksaimniecības zemes platībās. Šādi procesi ir tikuši novēroti arī iepriekš, kad atsevišķos periodos, ceļoties pārtikas cenām, tiek palielināta šo produktu ražošanas intensitāte. Žēl tikai, ka neviens šeit nedomā kā ilgtermiņā veidot sabalansētu un videi draudzīgu lauksaimniecību, kura var pastāvēt pie dažādām tirgus tendencēm un pieprasījuma izmaiņām. No vienas puses tas vērtējams pozitīvi – attīstīsies ražošana laukos, pieaugs eksporta apjomi, nodarbinātība utt. No otras puses – tas iet pretrunā ar iepriekšējām nostādnēm un aktivitātēm vides aizsardzības un ekoloģijas jomā. >>lasīt tālāk >>