Plāns ir, glābiņa – nav

Astoņi mēneši bija nepieciešami, lai tiktu izstrādāts un valdībā atbalstīts Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) darba grupas radītais kredītņēmēju „glābšanas plāns”. FM darba grupu vadīja „Hipotēku un zemes bankas”, nu jau bijušais vadītājs, Inesis Feiferis, tajā tika iekļauti Komercbanku asociācijas pārstāvji un ministrijas ierēdņi. Diemžēl kredītņēmēju apvienības viedokli par to, kā palīdzēt kredītņēmējiem, neieguldot valsts naudu, darba grupa uzklausīja tikai aptuveni desmit minūtes. Tā kā var uzskatīt, ka pašu „glābjamo” viedoklis, radot šo „plānu”, ir tikai it kā dzirdēts. >>lasīt tālāk >>

Z.Dzedulis: ‘Izgudrojums ar parādu’ (Vai ‘DnB Nord bankas’ dubultmorāle?)

Iespējams, ka būsit manījis interneta vietni www.nekrize.lv, kas, kā var nojaust, tapusi ar gādīgu “DnB Nord Bankas” atbalstu. Viss būtu lieliski, ja vien minētā portāla ideja iespējams nebūtu klajā pretrunā ar šīs bankas rīcību. Turpinājumā – Zigfrīda Dzeduļa (Latvijas Avīze) raksts. >>lasīt tālāk >>

Kredītņēmēji gaida Saeimas atbalstu

Ja Saeimas deputāti neatbalstīs Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk – LAKRA) izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, viņi vairumam faktiski bankrotējušu mājsaimniecību liegs iespēju likumīgi atteikties no saviem īpašumiem, tikt atbrīvotiem no parādsaistībām un atgriezties normālā ekonomiskā apritē. >>lasīt tālāk >>

Tiesnešu privilēģija palikt nesodītam – vai būs mūžīga?

Ja kāds no mums – pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem “reņģu ēdājiem” – atļautos slikti strādāt, tad tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka es esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, kalpotu uzreiz par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli.

>>lasīt tālāk >>

Kāpēc Latvijā noziegumu upuriem ir aizliegts runāt?

Bieži izskan dzelžains arguments: par personas X izdarīto noziegumu nedrīkst skaļi runāt, jo nav likumiskā spēkā stājies tiesas spriedums. Cilvēktiesības esot jāievēro. Šajā sakarā ir lietderīgi salīdzināt, kā Latvijas valsts izturas pret noziedznieku un viņa upuri. Pasteigšos ar secinājumu: Latvijas tiesu sistēma konsekventi aizstāv noziedzniekus, un vienlaikus nesaudzīgi vēršas pret noziegumu upuriem. Turklāt valsts garantē noziedzniekam tiesības, lai par viņa nodarījumu sabiedrībā neviens neuzzinātu.
>>lasīt tālāk >>