Tautas Forums

Šķiet, pēdējo divdesmit gadu laikā mums ir bijusi lieliska iespēja pārliecināties, ka Latvijā demokrātija nedarbojas. Lai lieki un aplami nelauzītu galvu par demokrātijas īstenošanas iespēju parlamentārās pārstāvniecības ietvaros, der aplūkot sen un veiksmīgi īstenotu, mūsdienās aizmirstu tiešās demokrātijas modeli, kas līdz 16. gadsimtam pastāvēja Eiropas brīvajās kopienās un to konfederācijās. (lasīt tālāk…)

Otrdienas vakarā Latvijas Universitātē Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība kopā ar Satversmei.LV iniciatīvas grupu rīkoja Latvijas Republikas De iure dienai veltītu diskusiju par Satversmē nepieciešamajām izmaiņām, to apjomu un veidu. Diskusijas ietvaru noteica profesors Valdis Blūzma, kurš ievadrunā pauda savu viedokli par to, kāpēc līdz šim nav izdevies panākt atbilstošas izmaiņas Satversmē un ko tajā mainīt. (lasīt tālāk…)

Cilvēks un viņa rīcība ir divas atšķirīgas lietas. Ir pieļaujami un atbalstāmi uzbrukt sistēmai, taču pretoties un uzbrukt sistēmas autoram līdzinās uzbrukumam pašam sev. Mēs visi esam notriepti ar to pašu pindzeli un esam viena un tā paša Radītāja bērni. Tādējādi mūsos katrā mīt neizmērojams dievišķais spēks. Nevērīgi izturoties pret kādu cilvēku, mēs nevērīgi izturamies arī pret to dievišķo spēku, kas viņā, un tādējādi kaitējam ne tikai šim konkrētajam cilvēkam, bet caur viņu – visai pasaulei. (SB, 7-28) (lasīt tālāk…)

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk – LAKRA) ir izstrādājusi un nosūtījusi visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām „Krīzes likuma koncepciju”. Tās mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību, regulējot to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības. LAKRA uzskata, ka tiesības iegūt aizsardzību būtu paredzamas gan fizikām, gan Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas, ievērojot likuma normas, ir atzīstams par aizdevuma līgumu. (lasīt tālāk…)

Latvijas Juristu biedrības nozīmi Atmodas laikā grūti pārvērtēt. Atšķirībā no leišiem un igauņiem, LJB tika Latvijā mobilizējusi spēcīgākos prātus. Esmu pārliecināts, ka mūsu prasmīga “spēle pēc noteikumiem” ietekmēja un nosvēra svaru kausus visā impērijā. (lasīt tālāk…)

Astoņi mēneši bija nepieciešami, lai tiktu izstrādāts un valdībā atbalstīts Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) darba grupas radītais kredītņēmēju „glābšanas plāns”. FM darba grupu vadīja „Hipotēku un zemes bankas”, nu jau bijušais vadītājs, Inesis Feiferis, tajā tika iekļauti Komercbanku asociācijas pārstāvji un ministrijas ierēdņi. Diemžēl kredītņēmēju apvienības viedokli par to, kā palīdzēt kredītņēmējiem, neieguldot valsts naudu, darba grupa uzklausīja tikai aptuveni desmit minūtes. Tā kā var uzskatīt, ka pašu „glābjamo” viedoklis, radot šo „plānu”, ir tikai it kā dzirdēts. (lasīt tālāk…)

Iespējams, ka būsit manījis interneta vietni www.nekrize.lv, kas, kā var nojaust, tapusi ar gādīgu “DnB Nord Bankas” atbalstu. Viss būtu lieliski, ja vien minētā portāla ideja iespējams nebūtu klajā pretrunā ar šīs bankas rīcību. Turpinājumā - Zigfrīda Dzeduļa (Latvijas Avīze) raksts. (lasīt tālāk…)

Ja Saeimas deputāti neatbalstīs Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk – LAKRA) izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, viņi vairumam faktiski bankrotējušu mājsaimniecību liegs iespēju likumīgi atteikties no saviem īpašumiem, tikt atbrīvotiem no parādsaistībām un atgriezties normālā ekonomiskā apritē. (lasīt tālāk…)

Ja kāds no mums – pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem “reņģu ēdājiem” – atļautos slikti strādāt, tad tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka es esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, kalpotu uzreiz par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli.

(lasīt tālāk…)

Bieži izskan dzelžains arguments: par personas X izdarīto noziegumu nedrīkst skaļi runāt, jo nav likumiskā spēkā stājies tiesas spriedums. Cilvēktiesības esot jāievēro. Šajā sakarā ir lietderīgi salīdzināt, kā Latvijas valsts izturas pret noziedznieku un viņa upuri. Pasteigšos ar secinājumu: Latvijas tiesu sistēma konsekventi aizstāv noziedzniekus, un vienlaikus nesaudzīgi vēršas pret noziegumu upuriem. Turklāt valsts garantē noziedzniekam tiesības, lai par viņa nodarījumu sabiedrībā neviens neuzzinātu.
(lasīt tālāk…)