2013. gada 30. aprīlī LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 notika Eiropas Savienības tiesas tiesneša, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita priekšlasījums: “Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?”

Kas ir Latvijas valsts pamatnostādnes, pamatvērtības un mērķi, un kādas būtu priekšrocības un varbūtējas iebildes, ja tos ierakstītu Satversmes preambulas paplašinātā tekstā?
>>lasīt tālāk >>

Šogad “Juristu dienas” norisināsies no 23. līdz 29. aprīlim. To ietvaros visas nedēļas garumā notiks dažādi pasākumi – konferences, priekšlasījumi un diskusijas. Tiks skartas ar juridiskiem jautājumiem saistītas un arī tik pat kā nesaistītas tēmas. Pasākumu klāsts ir ļoti plašs. Aicinām iepazīties ar PROGRAMMU (.PDF).

Programmā iespējamas izmaiņas. Pa informatīvo tālruni 2 666 13 55 iespējams uzzināt kāds pasākums un kur notiek. >>lasīt tālāk >>

…. Tāds uzskats par kultūru, kā ārējo spožumu, piekrīt autokrātijai, ne demokrātijai. Demokrātijai ir kultūra nevis ārējs spožums, bet gan iekšēja būtība. Demokrātija mazās valstīs nav domājama bez kultūras un nav domājama bez kultūras tik tālu, ka demokrātija pēc savas pastāvēšanas prasa, lai iekšēja kultūra būtu katram viņas loceklim. Tas ir jauns princips, jo autokrātija to neprasa. Autokrātijai nav vajadzīgs, ka pavalstniekiem būtu kultūra. Viņus ne par velti sauc par pavalstniekiem, bet ne par pilsoņiem. Pavalstniekiem nav jābūt kultureliem, bet pilsoņiem ir jābūt kultureliem. Te ir tā pamata starpība starp autokrātiju un demokrātiju. Starpība vēl ir tā, ka autokrātijā viss atkarājas no vienas koncentrētas gribas. Tā ir absolūta. >>lasīt tālāk >>

Latvijas pamatlikumā iederētos pārdomāts, juridiski saistošs ievads, kurā formulēta mūsu valsts pastāvēšanas jēga un pamatprincipi, uzskata Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits. >>lasīt tālāk >>

2011. gada novembrī Neelie Kroes (Eiropas parlamenta Digitālās programmas komisāre) atzina, ka pašreizējā autortiesību sistēma neatalgo lielāko daļu mākslinieku. Viņa minēja datus, ka Eiropas Savienībā 97,5% mākslinieku nopelna mazāk nekā 1000 eiro mēnesī no pašreizējās autortiesību sistēmas. Eiropas komisāre pauda viedokli, ka likumiem būtu jāaizsargā mākslinieki un jāļauj tiem nopelnīt, savukārt, autortiesību īpašniekiem būtu jāizmanto tehnoloģiju progress, lai darbus izplatītu, nevis jācenšas to kavēt. >>lasīt tālāk >>

Visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti ar nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām.

ACTA var novest pie tā, ka interneta pakalpojumu sniedzēji būs spiesti fiksēt ikvienu savu klientu lejupielādēto failu, un dalīties ar šīm ziņām ar AKKA/LAA un citiem autortiesību īpašniekiem, novest pie noderīgu datorprogrammu (piem.VLC) bloķēšanas un pat līdz tam, ka mājas video ievietošana YouTube varētu kļūt par sodāmu pārkāpumu, ja tajā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika.
>>lasīt tālāk >>

Piedāvājam salīdzināt Latvijas un Igaunijas valstu galvenos principus, kuri formulēti abu pamatlikumu pirmajās nodaļās. Atšķirībā no Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir ļoti skaidri izteikta Igaunijas valsts pastāvēšanas jēga un būtība.

Tulkotāja piezīme: tulkoju burtiski. Igauņi vārda „republika” vietā lieto vārdu „brīva valsts” (vabariik), tāpat kā vārda „partija” vietā – „īpaša kopa” (erakond).
>>lasīt tālāk >>

Šķiet, pēdējo divdesmit gadu laikā mums ir bijusi lieliska iespēja pārliecināties, ka Latvijā demokrātija nedarbojas. Lai lieki un aplami nelauzītu galvu par demokrātijas īstenošanas iespēju parlamentārās pārstāvniecības ietvaros, der aplūkot sen un veiksmīgi īstenotu, mūsdienās aizmirstu tiešās demokrātijas modeli, kas līdz 16. gadsimtam pastāvēja Eiropas brīvajās kopienās un to konfederācijās. >>lasīt tālāk >>

Otrdienas vakarā Latvijas Universitātē Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība kopā ar Satversmei.LV iniciatīvas grupu rīkoja Latvijas Republikas De iure dienai veltītu diskusiju par Satversmē nepieciešamajām izmaiņām, to apjomu un veidu. Diskusijas ietvaru noteica profesors Valdis Blūzma, kurš ievadrunā pauda savu viedokli par to, kāpēc līdz šim nav izdevies panākt atbilstošas izmaiņas Satversmē un ko tajā mainīt. >>lasīt tālāk >>

Cilvēks un viņa rīcība ir divas atšķirīgas lietas. Ir pieļaujami un atbalstāmi uzbrukt sistēmai, taču pretoties un uzbrukt sistēmas autoram līdzinās uzbrukumam pašam sev. Mēs visi esam notriepti ar to pašu pindzeli un esam viena un tā paša Radītāja bērni. Tādējādi mūsos katrā mīt neizmērojams dievišķais spēks. Nevērīgi izturoties pret kādu cilvēku, mēs nevērīgi izturamies arī pret to dievišķo spēku, kas viņā, un tādējādi kaitējam ne tikai šim konkrētajam cilvēkam, bet caur viņu – visai pasaulei. (SB, 7-28) >>lasīt tālāk >>

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk – LAKRA) ir izstrādājusi un nosūtījusi visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām „Krīzes likuma koncepciju”. Tās mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību, regulējot to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības. LAKRA uzskata, ka tiesības iegūt aizsardzību būtu paredzamas gan fizikām, gan Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas, ievērojot likuma normas, ir atzīstams par aizdevuma līgumu. >>lasīt tālāk >>

Latvijas Juristu biedrības nozīmi Atmodas laikā grūti pārvērtēt. Atšķirībā no leišiem un igauņiem, LJB tika Latvijā mobilizējusi spēcīgākos prātus. Esmu pārliecināts, ka mūsu prasmīga “spēle pēc noteikumiem” ietekmēja un nosvēra svaru kausus visā impērijā. >>lasīt tālāk >>

Astoņi mēneši bija nepieciešami, lai tiktu izstrādāts un valdībā atbalstīts Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) darba grupas radītais kredītņēmēju „glābšanas plāns”. FM darba grupu vadīja „Hipotēku un zemes bankas”, nu jau bijušais vadītājs, Inesis Feiferis, tajā tika iekļauti Komercbanku asociācijas pārstāvji un ministrijas ierēdņi. Diemžēl kredītņēmēju apvienības viedokli par to, kā palīdzēt kredītņēmējiem, neieguldot valsts naudu, darba grupa uzklausīja tikai aptuveni desmit minūtes. Tā kā var uzskatīt, ka pašu „glābjamo” viedoklis, radot šo „plānu”, ir tikai it kā dzirdēts. >>lasīt tālāk >>

Iespējams, ka būsit manījis interneta vietni www.nekrize.lv, kas, kā var nojaust, tapusi ar gādīgu “DnB Nord Bankas” atbalstu. Viss būtu lieliski, ja vien minētā portāla ideja iespējams nebūtu klajā pretrunā ar šīs bankas rīcību. Turpinājumā – Zigfrīda Dzeduļa (Latvijas Avīze) raksts. >>lasīt tālāk >>

Ja Saeimas deputāti neatbalstīs Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk – LAKRA) izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, viņi vairumam faktiski bankrotējušu mājsaimniecību liegs iespēju likumīgi atteikties no saviem īpašumiem, tikt atbrīvotiem no parādsaistībām un atgriezties normālā ekonomiskā apritē. >>lasīt tālāk >>