Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdartbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur Kooperatīvi aizņem 14-18% no kredīttirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa. >>lasīt tālāk >>

23.augustā notika domklave, kuras mērķis – apspriest finanšu kooperācijas sistēmas attīstību traucējošos apstākļus Latvijā un meklēt iespējamos sadarbības virzienus. Sanāksmi organizēja Pauls Irbins, Biedrības „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” valdes loceklis, un Ēriks Čoders, KKS “Allažu saime” – lielākās reģionālās Kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – dibinātājs un vadītājs.

Publicējam sanāksmes kopsavilkumu (~1 A4 lpp.) >>lasīt tālāk >>

Problēmraksts ir veltīts alternatīvam skatījumam uz ekonomikas mērķiem. Priekšstats par izaugsmi kā ekonomikas mērķi, kas nekritiski tiek uzskatīts par pašsaprotamu, un ar to saistītā kapitāla koncentrācija un globalizācija ir novedusi pasauli pie bīstamas robežas. To faktu, ka ekonomikas izaugsme nekad nav ilgtspējīga, apliecina gan ekoloģiskas, gan ekonomiskas dabas apsvērumi. Kādas ir alternatīvas esošajai ekonomikas paradigmai, kādos apstākļos tās var kļūt reālas, un kā tad varētu izmainīties pasaule – par to tiek diskutēts šajā rakstā, atsaucoties uz pasaulē plaši pazīstamiem autoriem. Stacionārā stāvokļa ekonomika kā viena no alternatīvām un šāda ekonomikas modeļa atbilstība realitātei tiek iztirzāta uz Latgales piemēra. >>lasīt tālāk >>

Pateicos visiem, kas piedalījās “Tomātu dumpī” un mūs atbalstīja. Šī reize pierādīja – ja esam vienoti, mēs spējam aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus. Lai arī par iespēju dzīvot tā, kā paši to vēlamies, vēl gaidāma nopietna cīņa, tomēr 27. februārī mēs jau esam izcīnījuši nelielu uzvaru.

Šīs pašas dienas vakarā Okupācijas muzejā sapulcējās dažādu, zaļi domājošu organizāciju un neformālu cilvēku grupu pārstāvji. Bez sadarbības konkrētajā sēklu jautājumā tika apspriesta iespēja sadarboties arī plašākās jomās. Tika izvirzīta iecere veidot zaļi domājošu cilvēku, neformālu interešu grupu un organizāciju apvienību, ar mērķi, strādāt, lai atjaunotu Latviju, balstoties uz ilgtspējīgu, dabai un cilvēkiem draudzīgu attiecību un saimniekošanas principu pamata.
>>lasīt tālāk >>

Tomēr ne visos Latvijas novados ir noteikts aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā no 109 Latvijas novadiem aizliegums ir noteikts 101 (skat. karti; dati atjaunoti 21.10.2011.). “Bauska un Strenči it kā ir paziņojuši, ka viņi savās teritorijās ĢMO neaizliegs, Salaspils arī tā kā ne,” pagājušā gada rudenī informēja ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis (skat. šo rakstu).

Publicējam Biedrības “Zemes draugi” sagatavoto dokumentu “Vadlīnijas ĢMO-brīvo zonu izveidei” (.PDF; 11MB). >>lasīt tālāk >>

Ak, Kungs! Palīdzi mums atšķirt Patiesību no patikas, gudrību no gļēvulības, atturību no vienaldzības, pazemību no pielīšanas, īstenību no ilūzijas, cerību no muļķības, pravieti no viltus pravieša, kungu no valstsvīra, tautas kalpu no tautas kalpinātāja!

Jānis Kučinskis savos biežajos rakstos un komentāros atsaucas uz savām grāmatām, kurās esot aprakstīts, kas un kā mums Latvijas sabiedrībai būtu jādara, lai izkļūtu no mūsu ekonomiski, politiski, demogrāfiski un morāli nožēlojamās situācijas. Izlasot Jāņa Kučinska grāmatu „No interešu kariem uz interešu harmoniju” (2001) tik tiešām izdevās saskatīt dažādas idejas un vērtīgas pamācības. Tā kā šī grāmata nav instrukcija vai mācību līdzeklis, mums vēlamās rīcības ieteikumi nav strukturēti. Iespējams, tos jau ir strukturāli pasniedzis arī pats grāmatas autors vai kāds cits šīs grāmatas lasītājs. Tā kā man šāds apraksts nav zināms, nolēmu tādu izveidot pati. Ievadā ievietoju citātu no apskatāmās grāmatas. >>lasīt tālāk >>

Reinis Ziļevs – viens no Latvijas Vecāku kustības (www.TautasSkola.lv) un “Dzīvās skolas” dibinātājiem, 2012.gada 21.janvāra neformālajā konferencē, LU Mazajā aulā. Konferenci rīkoja Čakstes biedrība un TautasForums.lv, atbalstīja EglesKoks.lv, Savadak.lv un citi draugi, domubiedri. >>lasīt tālāk >>

Druvienas pamatskola paplašina savas funkcijas un veidojas par aktīvu un radošu vietējās sabiedrības centru saturiskā un organizatoriskā nozīmē gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Laukos mūsdienu sabiedrībā ir pilnīgi citāda veida problēmu loks nekā pilsētā.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nepieciešams jēgpilns un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs izglītošanās procesa piedāvājums no skolas, jo skola laukos bieži vien ir vienīgais izglītības un kultūras centrs vietējā kopienā. Līdz ar to skolas funkcionēšana jaunajos sabiedriskajos apstākļos iegūst pilnīgi citu nozīmi.
>>lasīt tālāk >>

Cilvēku dzīve Latvijā ir ļoti atkarīga no politiskajiem notikumiem Krievijā un Eiropas Savienības līdervalstī Vācijā. Latvieši, vācieši un krievi mūsdienās ir visstraujāk novecojošās pasaules tautas. Ja pat lielvaras nespēj radīt drošības sajūtu saviem pilsoņiem, vai tās var kaut ko saprātīgu ieteikt latviešiem? >>lasīt tālāk >>

FILMA: “Cūku bizness” (angl. – “Pig Business”), ar subtitiem latviešu valodā; ~20 citās valodās pigbusiness.co.uk; 58min.

Lai arī filmas tēma ir “cūkgaļas ražošana ar rūpnieciskām metodēm” un pamatā ir par Poliju (ES valsts) un ASV, tā attiecas arī uz Latvijas un daudzu citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt, tā sniedz dziļāku ieskatu par to, kāda ir saistība starp finanšu biznesu, milzīgo kompāniju interesēm un valdībās (arī ES) pieņemtajiem lēmumiem.

Viena no labākajām dokumentālajām filmām, kurai pieejams tulkojums latviešu valodā. >>lasīt tālāk >>

Labdien! Domāju, ka pašreiz masu medijos ir daudz „Latvijas valsts mežu” (LVM) kritikas, bet maz konstruktīvu priekšlikumu. Ir skaidrs, ka esošā kārtība kļūst arvien ačgārnāka – pretēja meža un tajā strādājošo cilvēku loģiskajai lietu kārtībai.

Tāpēc te ir neliela analīze -
*) kā ir šobrīd,
*) kā vajag būt,
*) kāpēc.
>>lasīt tālāk >>

– Kādu brīdi bijāt pieskāries politikai: nepilnu mēnesi pildījāt apvienības Par labu Latviju (PLL) padomes priekšsēdētāja pienākumus. Vai Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kas acīmredzot notiks 17. septembrī, negatavojaties startēt ar savu sarakstu?
– Nē, šajās vēlēšanās es vēl negatavojos to darīt. Viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir tā, ka mēs vienmēr gribam kaut ko ātri uzcept, bet nekas labs no tā nesanāk. Uz šīm vēlēšanām vajadzētu nevis dibināt jaunas partijas, kas latviešu balsis tikai atšķaidīs, bet gan atbalstīt kādu no esošajām partijām un stiprināt tās ar jauniem cilvēkiem, tādiem, kas grib ne tikai nodarboties ar politiku, bet arī strādāt Latvijas labā. Mans laiks vēl nav pienācis. Un varbūt arī nekad nepienāks. Man ir sava mājaslapa, kurā ir reģistrējušies gandrīz simt atbalstītāju. Kad būs tūkstotis, tad varēšu dibināt partiju. Bet tā būs runa par nākamajām vēlēšanām. Patlaban es ar milzīgu interesi gaidu, ko šo vēlēšanu kontekstā darīs Valsts prezidents Valdis Zatlers.
>>lasīt tālāk >>

Mērķis: atgriezt latviešus pie apziņas, ka tautas nemirstība ir kuplās ģimenēs, ka sargāt, kopt un attīstīt savu zemi ir tās atbildība un pienākums.

Moto: Ideoloģiskais : „Šo zemi latvisku, kas mums par daļu krīt, Mums vajag ārisku un daiļu padarīt. Tā mūsu misija, tas mūsu mērķis kairs, Mēs varam prātot daudz, nav cita ceļa vairs.”Edvards Virza.

Filozofiskais: „Dziļi ticu, ka viens no virzieniem, kā latvietis varēs izlīst no šiem „mēsliem”, ir pāriet strādāt no valsts apmaksāta sektora, kurā viņš baudījis dzīvi, uz paša atbildības sektoru.”Artis Kampars. >>lasīt tālāk >>

Notikumu un procesu vēsturisko sakņu meklēšana ir labas analīzes pazīme.  Protams, īsā analīzē nevar ietvert visu, daudz ko nākas vienkāršot, tendenciozi interpretēt, piedomāt. Vairāki rakstā ietvertie apgalvojumi, manuprāt, ir aplami, piemēram, apgalvojums, ka ekonomiskā izaugsme apstājusies jau ap 1790. gadu, vai arī apgalvojums, ka kapitālistiskajās valstīs attīstību noteikuši privāti naudas investori. Holandieši varbūt tiešām daļēji finansēja Lielbritānijas izaugsmi, bet vispirms bija karš starp Lielbritāniju un Holandi, kurā uzvarēja Holande. Iegūstot ietekmi Anglijā, ar laiku izveidojās holandiešu-britu impēriskā oligarhija. Tāpēc aicinu šo materiālu lasīt kritiski un komentāros veikt savu analīzi. Galvenais publikācijas mērķis – veicināt prasmi analizēt procesus, ņemot vērā to vēsturiskos pirmsākumus.

J.Kučinskis >>lasīt tālāk >>

Topošajā Latvijas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, iezīmētā lauksaimniecības perspektīva radošu iedvesmi neraisa. Intervijā Latvijas Avīzei ieskatu Latvijas stratēģiskajā vīzijā iezīmē profesors Roberts Ķīlis: „Stratēģijā nekas nav definēts klaji un demonstratīvi; mēs izvēlējāmies visu rādīt caur rīcības piemēriem. [..] Valsts nākotnes pamatā ir aktīvi, atbildīgi pilsoņi. [..] Mēs neesam tā pieraduši un biežāk gribam kā pamatu uzsvērt etniskas tradīcijas kā identifikācijas pamatu. Ar to var visādi spēlēties, bet nacionālā identitāte jau arī nav nekāda unikālā lieta. [..] >>lasīt tālāk >>