Atšķirībā no mūsu Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir izteikta valsts būtība

Piedāvājam salīdzināt Latvijas un Igaunijas valstu galvenos principus, kuri formulēti abu pamatlikumu pirmajās nodaļās. Atšķirībā no Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir ļoti skaidri izteikta Igaunijas valsts pastāvēšanas jēga un būtība.

Tulkotāja piezīme: tulkoju burtiski. Igauņi vārda „republika” vietā lieto vārdu „brīva valsts” (vabariik), tāpat kā vārda „partija” vietā – „īpaša kopa” (erakond).
>>lasīt tālāk >>

Jūlijas Dobrovoļskas lekcija „Jaunvācija – mūsdienu Vācijas tautas iniciatīva progresīvas valsts iekārtas radīšanā” (1. un 2. daļa)

„Ir gan tiesa, ka daudzi ceļi ved pie patiesības, un tomēr jāatzīst, ka galu galā tā ir visiem viena, citādi tā nebūtu patiesība. Tādēļ mēs nevarēsim sasniegt skaisto mērķi, ja nepratīsim atrast, tā teikt, kopsaucējus, kas apvienotu visus pozitīvos pūliņus vienā lielā, veselīgā ideju un impulsu straumē, kas būtu stiprāka par varas piramīdas centieniem mūs apmuļķot, sašķelt un pakļaut.”

Lekcijas pirmā daļa veltīta Rūdolfa Šteinera idejai par „sociālā organisma trīsdaļīgumu”, otrā – Petera Ficeka iniciētajai kustībai – Jaunvācijai.
>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Ceļazīmes uz interešu harmoniju’

“Bet katrs ir bijis sevi pazaudējis un sevi atkal meklējis. Atkalmeklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.”

/Imants Ziedonis/

– Vai 20 neveiksmju, lejupslīdes, krīzes un genocīda gadi ir pietiekams periods, lai mēs sāktu kritiski izvērtēt un pārvērtēt tos principus un pieņēmumus, kuriem apzināti vai neapzināti esam šos gadus sekojuši?
– Es domāju, ka jā.
>>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘Jautājumi deputātu kandidātiem’

Atsaucoties uz TautasForums.lv lasītāja Ādolfa izteikto priekšlikumu, ierosinu diskusiju par jautājumiem, kas vaicājami deputātu kandidātiem, un kas ir aktuāli visu laiku, taču jo īpaši – priekšvēlēšanu periodā. Ierosmei piedāvāju dažus, manuprāt, svarīgus jautājumus.
>>lasīt tālāk >>

A.Terzens: ‘Latvijas karmiskā katastrofa. Saruna ar Marinu Kosteņecku’ (Kabinets)

(..) – Interesanti gan, kāpēc sadomājāt mani intervēt? Kopš zināma laika mani publicēt vēlas aizvien mazāk. Krievu prese jau sen ignorē, pēdējā laikā izvairās arī latviešu izdevumi. Es jau saprotu, ka tagad nākusi jauna paaudze – ir gan politiķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki, kurus vajag intervēt, kuru domās vajag ieklausīties, bet manā gadījumā vēlāk vienmēr ir kāds noliegums un vairs neviens nevēlas saistīties. Acīmredzot allaž pasaku kaut ko tādu, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem, proti – ne krieviem, ne latviešiem. Neaizmirsīsim, ka es esmu krieviete, jā! Un tagad visiem svarīgi tikai aģitēt pašiem par sevi, bet dialogi, domu apmaiņa, visbeidzot, arī kritika principā nav vēlama. >>lasīt tālāk >>

„Par kultūru un tirgus attiecībām” (fragments no P.Stelpa grāmatas „Pēcpusdienas sarunas”)

No materiālo vērtību sistēmas viedokļa kultūra kā parādība neeksistē, nav izprotama savā kopumā, izņemot atsevišķas šauras, praktiski izmantojamas izpausmju formas, jo nav iespējams kultūras procesu vērtēšanā iesaistīt tās kritērijus. Tas nozīmē, ka tiktu izveidots dīvains tirgus, kurā prece būtu nevis pērļu kaklarota, bet tās iesaiņojums, kur kā kurināmo pārdotu bibliotēku fondus, un gleznas kalpotu Mersedesos par kājslauķīšiem.
>>lasīt tālāk >>

Dz.Avots: ‘Latvijas trīs vaļi’

Manuprāt, Latvijas trīs vaļi, Latvijas pamati, uz ko mums jābalsta savas valsts pastāvēšana un veidošana, ir cilvēcība, izglītība un nacionālisms. Tas nav darbs vai uzņēmējdarbība, vai finanšu sistēma, vai ārvalstu kapitāls, vai vēl kāds nezināms brīnums kā kapitālisms. Nē, tie visi jau ir mūsu valsts mājas stāvi, ko būvējam uz tās pamatiem. Mūsu darbam, mūsu kapitālismam, mūsu valsts sistēmai un darbībai ir jābūt balstītiem uz stingriem pamatiem – cilvēcību, izglītību un nacionālismu.
>>lasīt tālāk >>

Intervija ar Uldi Osi (‘Sakratīt valsti, mainīt domāšanu…’)

Tā kā A/S “Lauku avīze” ir norādījusi, ka “Jebkuras informācijas pārpublicēšana bez rakstiskas saskaņošanas aizliegta”, publicējam saiti uz interviju “Sakratīt valsti, mainīt domāšanu” ar ekonomikas zinātņu doktoru Uldi Osi. Intervēja Voldemārs Krustiņš un Iveta Tomsone.

Atvērtās lapas kreisajā augšējā stūrī izvēlieties 6. lappusi (redakcijas viesis) un noklikšķiniet uz attēla, un raksts kļūs pieejams lasīšanai.

Ieteica Laura R.

V.Seleckis: ‘Kā uzvarēt oligarhus?’

Saeimas atlaišana, tai sekojošās aktivitātes liecina, ka beidzot Latvijā pamanīti oligarhi. Negaidīts un brīnišķīgs pavērsiens vienmuļajā dzīvē! Taču vienlaikus sākusies aktīva pretdarbība, lai nekādas pārmaiņas nevarētu notikt.
>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Sargi un cel Latviju!’

Mums saka, ka ir vienalga, kam pieder Latvijas zeme, dabas resursi, infrastruktūra, veikali, ostas, sakaru sistēmas, tranzītceļi, bankas, uzņēmumi un pati valsts pārvalde. Mums mēģina iestāstīt, ka tā būs pat labāk, ja tas viss piederēs ārvalstu korporācijām, jo tās esot efektīvākas un protot taisīt biznesu, bet latviešiem trūkstot biznesa gēnu. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Mums ir tiesības un pienākums sevi aizstāvēt’ – I daļa

Zeme gādā par katra cilvēka vajadzībām,
bet ne par katra cilvēka alkatību.”

>>lasīt tālāk >>

A.Dravnieka lekcija par valsts pārvaldi

15.aprīlī no plkst. 13:13 Rīgā, Raiņa bulvārī 4, pirmajā stāvā Valsts administrācijas skolas (VAS) 118. telpā Publisko tiesību institūta direktora, VAS lektora Arvīda Dravnieka publiska lekcija un saruna pie kafijas tases – “Latvijas valsts pārvaldes rehabilitācijas iespējas: pārvaldes spēja balstās uz četriem vaļiem – kurš no tiem apmaldījies?” >>lasīt tālāk >>

J.Miezītis: ‘Uzbrukums mūsu nākotnei’

Bieži presē parādās raksti, kur latvieši tiek vainoti patriotisma trūkumā pret savu valsti. Tiek minēta gan draugu būšana un korupcija augstākajos mūsu valsts varas gaiteņos, gan ierindas pilsoņu nevēlēšanās maksāt nodokļus un došanās projām no savas valsts labākas dzīves meklējumos. Bet, kas tad ir patriotisms pret savu valsti un tautu? Patriotisms – tā ir gatavība ziedot un ziedoties šīs valsts vai tautas labā. Tā ir gatavība valsts vai tautas intereses stādīt augstāk par savām personīgajām interesēm un vajadzībām. Patriotisms – tā ir konkrēta rīcība un konkrēti darbi. Taču jebkurai apzinātai darbībai ir nepieciešama motivācija. Šādu motivāciju patriotismam dod nacionālisms. Ja patriotisms ir tas, ko es daru, tad nacionālisms ir tas, kas sniedz man atbildi, kāpēc es to daru. Nacionālisms – tā ir mīlestība pret savu tautu un savu tēvzemi. Tā ir kopības sajūta un apziņa, ka mēs visi esam viens veselums, visi mēs esam kā viena liela ģimene, kas saistīta ar neredzamām saitēm. Cilvēks uzupurējas un ziedo savu labklājību, savas personīgās intereses, pat savu veselību un dzīvību tautas vai tēvzemes labā tāpēc, ka viņš mīl šo zemi un tautu, tāpēc, ka viņš ir nacionālists. >>lasīt tālāk >>

I.Verners: ‘TautasForums.lv publicēto sadarbības ideju apkopojums (sadarbības jomas)’

Sirsnīgs paldies visiem, kuri deva un turpina dot savu ieguldījumu sabiedrības nākotnes redzējuma formulēšanai. Lai arī domu apmaiņa turpinās, uzdrīkstēšos jau šobrīd uzskaitīt atslēgvārdus, kuri domu apmaiņas procesā tika minēti vairākkārt. Lūdzu, neļaunojieties, ja kaut kas, jūsuprāt, svarīgs šajā vārdu sarakstā nav iekļauts. Tāpat arī – ja ir būtiski iebildumi pret kādu no minētajiem atslēgvārdiem – ja tas ir pretrunā ar jūsu vīziju vai šķiet pilnībā nesvarīgi un lieki, dariet to zināmu un pamatojiet.

Tātad – atslēgvārdi, kas visspilgtāk raksturo sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot: brīvība, sadarbība, brīvprātība; dabas likumu izzināšana un dzīvošana pēc tiem; tikumi – darba tikums, godīgums, krietnums; viedums (sirdsgudrība), mīlestība; orientēšanās uz dzīvību, radīšanu/jaunradi, vides pilnveidošanu; saprātīgums it visās jomās, t.sk. saimniekošanā (pretēji pašreizējai strupceļa finanšu sistēmai, nesaprātīgai tehnoloģiju izmantošanai, patērētāju domāšanai utt.).
>>lasīt tālāk >>

U.Priede: “Latvijai vajadzīgs jauns pamatlikums (Satversmes projekts)”

Pirms 90 gadiem 17. un 18. aprīlī Latvijas abu dzimumu personas vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēja pirmo valsts likumdevēja iestādi Satversmes sapulci (S.s.) ar speciālu uzdevumu izstrādāt valsts pamatlikumu jeb Satversmi. Tajā laikā vēlētāji maz interesējās par turpmāko valsts iekārtu, bet gan par to, kādā veidā Satversmes sapulce pieņems agrārās reformas likumu. Partijas galveno vērību vēlēšanu cīņās vērsa agrārā jautājuma virzienā. Satversmes sapulces darbība noritēja 21 komisijā, no tām lielākās bija agrārā komisija 40 locekļu sastāvā un satversmes komisija – 26 locekļi un pārējās komisijas ar dažādu mazāku locekļu skaitu. To darbs ne vienmēr bija raits un veiksmīgs. Kādā S.s sēdē sapulces sekretārs sociāldemokrāts Roberts Ivanovs atzīmēja vienas komisijas lēno darbību, Kārlis Ulmanis no vietas iesaucās: „Likvidēsim šo komisiju!” >>lasīt tālāk >>