Egila Levita lekcija par Satversmes ievadu (VIDEO)

Pirms nepilna gada – 2014.gada 19.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes ievadu, par kuru vislielākajā mērā jāpateicas konstitucionālo tiesību juristam, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesim, Egilam Levitam.

Tagad varam lepoties ar mūsdienīgu un kodolīgu mūsu konstitūcijas ievadu, kurā dažās rindkopās skaidri formulēta Latvijas valsts būtība, principi un pamatvērtības.
>>lasīt tālāk >>

Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienai veltīta konference „Latvieši un viņu Latvija”. Kā bijis, tā nevar vairs palikt. (VIDEO)

2014.gada 20.septembrī, Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 155. dzimšanas dienā notika konference „Latvieši un viņu Latvija”. Kā bijis, tā nevar vairs palikt. Piedāvājam VIDEO.

Ar ļoti interesantiem un vērtīgiem referātiem uzstājās pasākuma patrons, jurists un politologs Egils Levits, Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Brante, Jāņa Čakstes dzimtas māju – muzeja „Auči” vadītāja Ineta Freimane, politologs Ivars Ījabs, Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova, Liepājas universitātes un RISEBA asociētā profesore Sandra Veinberga un citi.
>>lasīt tālāk >>

E.Levita referāts Saeimā (VIDEO)

Saeimas Juridiskā komisija 2013. gada 27.septembrī rīkoja paplašināto sēdi, kurā preambulas projektu prezentēja tā autors Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

>>lasīt tālāk >>

Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs

Otrdien, 2013. gada 24. septembrī Žurnālā “Jurista vārds” ir publicēts Egila Levita Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums ar komentāriem. Tas pieejams lasīšanai ikvienam, sekojot šai interneta saitei.

Šajā pat žurnāla numurā lasāma intervija E.Levitu (par maksu).

E.Levita priekšlasījums: ‘Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?’ [VIDEO]

2013. gada 30. aprīlī LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 notika Eiropas Savienības tiesas tiesneša, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita priekšlasījums: “Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?”

Kas ir Latvijas valsts pamatnostādnes, pamatvērtības un mērķi, un kādas būtu priekšrocības un varbūtējas iebildes, ja tos ierakstītu Satversmes preambulas paplašinātā tekstā?
>>lasīt tālāk >>

M.Šoltēss: ‘Ģimene ir mūsu pamats’ (intervija; V.Avotiņš, „NRA”)

Pagājušajā nedēļā Latviju līdz ar Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju apmeklēja arī Ungārijas valdības pārstāvji. Neatkarīgā intervēja Ungārijas Nacionālo resursu ministrijas valsts ministru Miklošu ŠOLTĒSU, kurš valdībā atbild par sociālajām, ģimenes un jaunatnes lietām.

Intervēja: Viktors Avotiņš;
Neatkarīgā Rīta Avīze, 2012.gada 22.maijs
>>lasīt tālāk >>

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. [1990.gada 4.maijā, Rīgā]

1918.gada 18.novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920.gadā tika starptautiski atzīta un 1921.gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920.gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim. >>lasīt tālāk >>

“Juristu dienas 2012″ – no 23. līdz 28. aprīlim

Šogad “Juristu dienas” norisināsies no 23. līdz 29. aprīlim. To ietvaros visas nedēļas garumā notiks dažādi pasākumi – konferences, priekšlasījumi un diskusijas. Tiks skartas ar juridiskiem jautājumiem saistītas un arī tik pat kā nesaistītas tēmas. Pasākumu klāsts ir ļoti plašs. Aicinām iepazīties ar PROGRAMMU (.PDF).

Programmā iespējamas izmaiņas. Pa informatīvo tālruni 2 666 13 55 iespējams uzzināt kāds pasākums un kur notiek. >>lasīt tālāk >>

Raiņa runa 1. Saeimā 1925. gadā (fragments)

…. Tāds uzskats par kultūru, kā ārējo spožumu, piekrīt autokrātijai, ne demokrātijai. Demokrātijai ir kultūra nevis ārējs spožums, bet gan iekšēja būtība. Demokrātija mazās valstīs nav domājama bez kultūras un nav domājama bez kultūras tik tālu, ka demokrātija pēc savas pastāvēšanas prasa, lai iekšēja kultūra būtu katram viņas loceklim. Tas ir jauns princips, jo autokrātija to neprasa. Autokrātijai nav vajadzīgs, ka pavalstniekiem būtu kultūra. Viņus ne par velti sauc par pavalstniekiem, bet ne par pilsoņiem. Pavalstniekiem nav jābūt kultureliem, bet pilsoņiem ir jābūt kultureliem. Te ir tā pamata starpība starp autokrātiju un demokrātiju. Starpība vēl ir tā, ka autokrātijā viss atkarājas no vienas koncentrētas gribas. Tā ir absolūta. >>lasīt tālāk >>

“Raiņa intelektuālais mantojums 21.gadsimtā” (A.Priedīša lekcija – VIDEO un konspekts)

2012.gada 6.martā LU Raiņa bulvārī 19 notika Artura Priedīša lekcija „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā”. Arturs Priedītis ir viens no Raiņa akadēmisko kopotu rakstu sastādītājiem un Raiņa daiļrades pētnieks, sava darba rezultātu apkopojis grāmatā „Mans Rainis” (bez maksas pieejama internetā).
>>lasīt tālāk >>

Latviešu nācijas izredzes (1990.gada 28.septembra konference; referāti)

Publicējam 20 referātu/debašu runu krājumu, ieskaitot konferencē pieņemto rezolūciju. Atskatoties atpakaļ un iejūtoties tā laika gaisotnē, un salīdzinot to ar pašreizējo situāciju, atliek vien secināt, ka lielākā daļa referātu ir aktuāli arī šodien. Tajos ir daudz vērtīgu ideju un viedu brīdinājumu.

(lejuplādējams fails; MS Word)

I.Brīvers: ‘Par Ungārijas jauno konstitūciju’

Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>

Aicinājums vienoties par vērtībām, par valsti, par cilvēcību (atbalsts ungāriem)

Mēs aicinām ļaudis vienoties par vērtībām, par valsti, par cilvēcību, par tautas brīvību pašai lemt savu likteni, par valsts tiesībām aizstāvēt savus ļaudis un likumus.

Latvijas masu saziņas līdzekļi un sabiedriskās organizācijas aicina iestāties par atbalstu Ungārijas tautai un Ungārijas konstitūcijā paustajām vērtībām, kas balstās kristīgā morālē, uzsverot atbalstu stiprām ģimenēm, cilvēka cieņai un dzīvības svētumam. Pašlaik, kad Ungārijai asi uzbrūk Eiropas kreisi un liberāli noskaņotie spēki, aicinām teikt: «Mēs esam ar jums!» >>lasīt tālāk >>

R.Karnīte: ‘Budžets un valsts neatkarība’ (1996.g.)

Es neesmu pirmā, kas šodien runā par Valsts budžetu, un droši vien par to runās arī citi. Un tas ir saprotams. Mūsu sarunas temats ir krīze Latvijā. Esam nosaukuši šīs krīzes visnepievilcīgākās izpausmes, tās ir: nabadzība, noziedzība un korupcija, morāles krīze. Visas šīs apspriestās problēmas vieno Valsts budžets. No Valsts budžeta labvēlības vistiešākajā veidā ir atkarīga vairāk nekā trešdaļa Latvijas valsts iedzīvotāju — budžeta iestādēs nodarbināto, izglītības, zinātnes, kultūras darbinieku un pensionāru — labklājība, bet netiešā — visas valsts iedzīvotāju labklājība. Zināmā mērā Valsts budžets ir valsts politiskās un ekonomiskās neatkarības garants. Tāpēc budžeta pieņemšanas laiks parasti ir satraukuma pilns visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un atkal izrādās, ka naudas ir par maz, izdevumu par daudz, un atskan aicinājums: taupīt, pieciest, saprast! Latvijā pat ir radies īpašs termins — taupības režīms. Tā vien liekas, ka Latvijā ir aizmirsuši, kas ir Valsts budžets. >>lasīt tālāk >>

Ungārijas jaunās konstitūcijas preambula latviešu valodā

Kopš 2012.gada 1.janvāra stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī.

Šobrīd latviski iztulkota jaunās kontitūcijas preambula.
Tulkots no ungāru valodas (skat. PDF dokumentu).
>>lasīt tālāk >>