S.Lasmane: ‘Nacionālais ideālisms’ (1990.g.)

1882. gadā lekcijās Sorbonnas Universitātē franču vēsturnieks un filozofs Ernests Renāns, sava gadsimta nacionālo procesu pieredzi apkopodams, nācijas pazīmju skaitam pievienoja identitātes apziņu un garīgos principus. Nācija nav tikai teritoriāla vienība ar kopīgu valodu un kultūru, tā pastāv, ja dzīvo to cilvēku apziņā, kuri sevi ar šo vēsturisko kopību identificē.

Nācija ir kopīga likteņa apzināšanās, uzticība, griba arī nākotnē dzīvot kopā, ticība un atbildība. Nācija ir apziņa, ka atšķiramies no citas kopības, tā ir saistības un saiknes apziņa, patvērums un vērtība.
>>lasīt tālāk >>

I.Brīvers: ‘Par Ungārijas jauno konstitūciju’

Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>

Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija („Kultūra un Vārds”)

Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..

- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>

Aicinājums vienoties par vērtībām, par valsti, par cilvēcību (atbalsts ungāriem)

Mēs aicinām ļaudis vienoties par vērtībām, par valsti, par cilvēcību, par tautas brīvību pašai lemt savu likteni, par valsts tiesībām aizstāvēt savus ļaudis un likumus.

Latvijas masu saziņas līdzekļi un sabiedriskās organizācijas aicina iestāties par atbalstu Ungārijas tautai un Ungārijas konstitūcijā paustajām vērtībām, kas balstās kristīgā morālē, uzsverot atbalstu stiprām ģimenēm, cilvēka cieņai un dzīvības svētumam. Pašlaik, kad Ungārijai asi uzbrūk Eiropas kreisi un liberāli noskaņotie spēki, aicinām teikt: «Mēs esam ar jums!» >>lasīt tālāk >>

Reinis Ziļevs – neformālajā konferencē (VIDEO)

Reinis Ziļevs – viens no Latvijas Vecāku kustības (www.TautasSkola.lv) un “Dzīvās skolas” dibinātājiem, 2012.gada 21.janvāra neformālajā konferencē, LU Mazajā aulā. Konferenci rīkoja Čakstes biedrība un TautasForums.lv, atbalstīja EglesKoks.lv, Savadak.lv un citi draugi, domubiedri. >>lasīt tālāk >>

Latvieša stāja svešumā

“Latvieša stāja svešumā” – deklarācija, kas pieņemta Latvijas Centrālās Padomes ārkārtējā sesijā 1947.g. aprīlī, Mēbekā – Vācijā. A.Švābes redakcijā.

„Šim manas ticības apliecinājumam ir brīvas gribas izpaudums ar zvēresta spēku – zvēresta, kas rakstīts manā sirdī un tāpēc neizskan tikai vārdos, bet izpaužas arī darbos, nosakot manu stāju visās svešniecības gaitās. Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni cienīdams, es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums, kā mēs esam izauguši no savu tēvu un māmuļu darba, dziesmām, cīņām un ciešanām. >>lasīt tālāk >>

Ungārijas jaunās konstitūcijas preambula latviešu valodā

Kopš 2012.gada 1.janvāra stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī.

Šobrīd latviski iztulkota jaunās kontitūcijas preambula.
Tulkots no ungāru valodas (skat. PDF dokumentu).
>>lasīt tālāk >>

Paraksta Labas gribas manifestu

Šodien, 13.februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dr. theol. Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī manifesta atbalstītāji parakstīja Labas gribas manifestu (PDF). Manifestu parakstījuši Daiga Bērziņa, Varis Brasla, Daina Bruņiniece, Mihails Gruzdovs, Jānis Jubalts, Renārs Kaupers, Pēteris Kļava, Marina Kosteņecka, Ilmārs Latkovskis, Māris Mihelsons, Marija Naumova, Gļebs Panteļejevs, Māris Saukāns, Jānis Stradiņš, Ingars Viļums. >>lasīt tālāk >>

Skola kā sabiedrības radošās attīstības centrs

Druvienas pamatskola paplašina savas funkcijas un veidojas par aktīvu un radošu vietējās sabiedrības centru saturiskā un organizatoriskā nozīmē gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Laukos mūsdienu sabiedrībā ir pilnīgi citāda veida problēmu loks nekā pilsētā.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nepieciešams jēgpilns un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs izglītošanās procesa piedāvājums no skolas, jo skola laukos bieži vien ir vienīgais izglītības un kultūras centrs vietējā kopienā. Līdz ar to skolas funkcionēšana jaunajos sabiedriskajos apstākļos iegūst pilnīgi citu nozīmi.
>>lasīt tālāk >>

Iedvesmojošā Radhanata Swami runa Lielbritānijas parlamentā (krieviski un angliski)

„Lietas ir tādēļ, lai mēs tās izmantotu, bet cilvēki – lai viņus mīlētu. Taču diemžēl bieži notiek otrādi – lietas mēs mīlam, bet cilvēkus – izmantojam”, Radhanats Swami (Radhanath Swami), 2011.gada 11.oktobrī, Lielbritānijas parlamentā.

Radhanats Swami ir garīgais līderis, mūks pēc Krišna-bhakti tradīcijas, grāmatas “Ceļojums uz mājām” (The Journey Home) autors. Ēkā, kur pieņemti neskaitāmi Eiropas un pasaules likteņus ietekmējoši lēmumi, kur visbiežāk valda formālisms un pragmatisms, stundu garā, iedvesmojošā, ar mīlestību un gudrību piepildītā Skolotāja runa ir kā dzestra veldze. >>lasīt tālāk >>

A.Eglītis: ‘Mērķi – personīgie un kopīgie neformālajās kopienās’

Bieži, kad apvienojamies kādās radošās grupās, kopienās, pēc kāda laika tīri dabiski mums var rasties domstarpības, kas saistītas ar viedokļu un izpratnes daudzveidību par to, ko un kā darīt. Šāds stāvoklis ir saistīts ar noteiktu grupas attīstības līmeni, kad cilvēki ir sajutuši sevī vienotību ar grupu, jūt tās piederību, kā arī ir apzinājuši savu individualitātes nozīmi grupā un ārpus tās. Kopienās cilvēki apvienojas bieži ar kopīgām idejām, praksēm, nodarbībām, kas parasti nesaistās ar konkrētiem uz āru vērstiem rīcības mērķiem vai rīcības modeļiem, kas būtu raksturīgi formālām organizācijām vai uzņēmumiem. Neformālās grupas veidojas dabiskā procesā un nevis no sākotnēja mērķa uzstādījuma. Tomēr kopīgi nosprausts un apzināts mērķis var celt arī kopienas efektivitāti. Tādēļ šādas pārdomas sāka raisīties komunikācijā ar domubiedriem par kopienas efektivitāti un kopīgu mērķu veidošanu. >>lasīt tālāk >>

„Ekociemati – kultūras, izglītības un jaunrades centri” – izstādes atklāšana 11.februārī Dubultos

Cilvēku dzīve Latvijā ir ļoti atkarīga no politiskajiem notikumiem Krievijā un Eiropas Savienības līdervalstī Vācijā. Latvieši, vācieši un krievi mūsdienās ir visstraujāk novecojošās pasaules tautas. Ja pat lielvaras nespēj radīt drošības sajūtu saviem pilsoņiem, vai tās var kaut ko saprātīgu ieteikt latviešiem? >>lasīt tālāk >>

Mācītāja Gunta Kalmes uzruna Doma baznīcā, Janvāra barikāžu 21. gadadienā

Dievs tas Kungs sacīja sievai: „ko tu esi darījusi?” un sieva sacīja: „Čūska mani pievīla.”
(1 Mozus 3, 13).

Moto: “Neviens nedomāja, ka tā brīvība iznāks tāda ačgārna.”
(Anonīms tautfrontietis)
>>lasīt tālāk >>

A.Terzens: ‘Amerikāņu ģeopolitikas stūrakmens – kultūras invāzija’; saruna ar Arturu Priedīti (žurnāls ‘Kabinets’)

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

Kāda ir Tava pasaka par Latviju? (bērnu rakstītais)

Labdien, Ieva!
Dobeles sākumskolas kolektīva vārdā vēlos Jums pateikt paldies par ideju, par ierosmi sapnim par Latviju! (skat. Ievas Nikoletas Dāboliņas “Pasaka par Latviju”)

Jūsu pasakas mudināti Valsts svētkos pieklusām, zīmējām, rakstījām, sapņojām, lūdzām arī mēs. Pievienošu fragmentus no 4. klašu skolēnu rakstītajām pasakām. Kopīgi izjutām, ka ar raižu un neziņas māktu vaigu nemaz nav viegli ļauties sapņiem… Tomēr esam pateicīgi par šo iespēju nevis atkal raidīt Visumā skarbu, nievājošu vārdu par mūsu mīļo zemi, bet vienoties kopīgā cerībā!

Ar cieņu,
Dobeles sākumskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavāre >>lasīt tālāk >>