2013. gada 30. aprīlī LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 notika Eiropas Savienības tiesas tiesneša, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita priekšlasījums: “Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?”

Kas ir Latvijas valsts pamatnostādnes, pamatvērtības un mērķi, un kādas būtu priekšrocības un varbūtējas iebildes, ja tos ierakstītu Satversmes preambulas paplašinātā tekstā?
>>lasīt tālāk >>

– Vienmēr ir interesanti aprunāties ar studējošiem cilvēkiem. Tiesa, jāatzīst, bija grūti iedomāties, ka studenta lomā būsi tieši tu?

– Patiesību sakot, es arī pati brīnos par to, ka atkal esmu studente. Varētu jautāt – kas man vēl pietrūkst šajā dzīvē, vai ne? No malas raugoties, it kā nekas, visa jau gana. Bet, manuprāt, dzīvē visbūtiskākā parādība ir iekšējais nemiers, alkas pēc kaut kā, kas, visdrīzāk, ir tieši jaunas zināšanas. Acīmredzot tā ir vēlme kādā jomā vairs nebūt diletantam, kļūt kādu nieku gudrākam, apgūt to jomu profesionāli. Un tad cilvēks iet mācīties. Es tagad jau trešo reizi dzīvē esmu studente. >>lasīt tālāk >>

Šā gada rudenī Labklājības ministrija saviem Latvijas bērniem sarūpēja dāvanu, ko var pielīdzināt ļaunās karalienes saindētam ābolam – ar Ziemeļu Ministru padomes 100% finansējumu 6430 latu apmērā izdotas bērnu grāmatas “Todien, kad Kārlis bija Karlīna” un „Todien, kad Rūta bija Rihards”. Pa ābolam tiek arī bērnudārzu audzinātājām un vecākiem, jo Ziemeļu Ministru padomes projekts paredz arī atbilstīga metodiskā līdzekļa „Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” tulkošanu un izdošanu un pirmsskolas izglītības iestāžu personāla un vecāku izglītošanu. >>lasīt tālāk >>

Sabiedrība ir slima, jo tā bezjēdzīgi patērē lietas, kas tai nav vajadzīgas, un, ja patēriņš tiek pārtraukts, iestājas krīze. Neekonomiskos faktorus nosaka sabiedrības stāvoklis kopumā – tās intelektuālais un morālais stāvoklis, profesionālās un sociālās atbildības līmenis.
>>lasīt tālāk >>

Nav citas veselīgākas un derīgākas vingrināšanās kā taisni grūtību pār­varēšana.

Vislielākie vīri allaž būs tie, kuri sava dzīves darbā sākuši strādāt no pašas apakšas. Tiek teikts, ka augstā­kās spējas, apdāvinātība un censība 10000 reiz biežāk nāk no zemnieka mājām nekā no kungu pils.

Apbrīnojami ir, cik daudz darba iz­tur cilvēks, kura gars ir brīvs, un cik maz turpretim tas, kura gars ir mie­sas kalpībā. (1915) >>lasīt tālāk >>

Banku augstskolas profesora, Ventspils Augstskolas asociētā profesora, Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētāja Ivara Brīvera lekcija “XXI gs. – vai notiek ekonomikas paradigmas maiņa” pasaku mājā “Undīne” (Jūrmalā, Dubultos) 2012.gada 24.marta pasākuma ietvaros. >>lasīt tālāk >>

Sāpīgi aktuālā fenomena apzīmējumi ir visdažādākie: garīgā krīze, metafiziskā katastrofa, garīgā degradācija, kognitīvā degradācija, veselā saprāta atmiršana, garīgais pagrimums, intelektuālā mazspēja, iracionālisma invāzija, antropoloģiskā bojāeja, civilizācijas lūzums, civilizācijas nogurums, paradigmu maiņa, kognitīvais šoks u.c. >>lasīt tālāk >>

Pateicos visiem, kas piedalījās “Tomātu dumpī” un mūs atbalstīja. Šī reize pierādīja – ja esam vienoti, mēs spējam aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus. Lai arī par iespēju dzīvot tā, kā paši to vēlamies, vēl gaidāma nopietna cīņa, tomēr 27. februārī mēs jau esam izcīnījuši nelielu uzvaru.

Šīs pašas dienas vakarā Okupācijas muzejā sapulcējās dažādu, zaļi domājošu organizāciju un neformālu cilvēku grupu pārstāvji. Bez sadarbības konkrētajā sēklu jautājumā tika apspriesta iespēja sadarboties arī plašākās jomās. Tika izvirzīta iecere veidot zaļi domājošu cilvēku, neformālu interešu grupu un organizāciju apvienību, ar mērķi, strādāt, lai atjaunotu Latviju, balstoties uz ilgtspējīgu, dabai un cilvēkiem draudzīgu attiecību un saimniekošanas principu pamata.
>>lasīt tālāk >>

Filozofijas doktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece SKAIDRĪTE LASMANE uzstājas ar referātu “Aspazijas “Zilā puķe”".

Aspazijas (1865-1943) dzimšanas dienai veltītais pasākums notika 2012. gada 16.martā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
>>lasīt tālāk >>

2012.gada 6.martā LU Raiņa bulvārī 19 notika Artura Priedīša lekcija „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā”. Arturs Priedītis ir viens no Raiņa akadēmisko kopotu rakstu sastādītājiem un Raiņa daiļrades pētnieks, sava darba rezultātu apkopojis grāmatā „Mans Rainis” (bez maksas pieejama internetā).
>>lasīt tālāk >>

Publicējam 20 referātu/debašu runu krājumu, ieskaitot konferencē pieņemto rezolūciju. Atskatoties atpakaļ un iejūtoties tā laika gaisotnē, un salīdzinot to ar pašreizējo situāciju, atliek vien secināt, ka lielākā daļa referātu ir aktuāli arī šodien. Tajos ir daudz vērtīgu ideju un viedu brīdinājumu.

(lejuplādējams fails; MS Word)

1882. gadā lekcijās Sorbonnas Universitātē franču vēsturnieks un filozofs Ernests Renāns, sava gadsimta nacionālo procesu pieredzi apkopodams, nācijas pazīmju skaitam pievienoja identitātes apziņu un garīgos principus. Nācija nav tikai teritoriāla vienība ar kopīgu valodu un kultūru, tā pastāv, ja dzīvo to cilvēku apziņā, kuri sevi ar šo vēsturisko kopību identificē.

Nācija ir kopīga likteņa apzināšanās, uzticība, griba arī nākotnē dzīvot kopā, ticība un atbildība. Nācija ir apziņa, ka atšķiramies no citas kopības, tā ir saistības un saiknes apziņa, patvērums un vērtība.
>>lasīt tālāk >>

Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>

Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..

- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>

Mēs aicinām ļaudis vienoties par vērtībām, par valsti, par cilvēcību, par tautas brīvību pašai lemt savu likteni, par valsts tiesībām aizstāvēt savus ļaudis un likumus.

Latvijas masu saziņas līdzekļi un sabiedriskās organizācijas aicina iestāties par atbalstu Ungārijas tautai un Ungārijas konstitūcijā paustajām vērtībām, kas balstās kristīgā morālē, uzsverot atbalstu stiprām ģimenēm, cilvēka cieņai un dzīvības svētumam. Pašlaik, kad Ungārijai asi uzbrūk Eiropas kreisi un liberāli noskaņotie spēki, aicinām teikt: «Mēs esam ar jums!» >>lasīt tālāk >>