“Raiņa intelektuālais mantojums 21.gadsimtā” (A.Priedīša lekcija – VIDEO un konspekts)

2012.gada 6.martā LU Raiņa bulvārī 19 notika Artura Priedīša lekcija „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā”. Arturs Priedītis ir viens no Raiņa akadēmisko kopotu rakstu sastādītājiem un Raiņa daiļrades pētnieks, sava darba rezultātu apkopojis grāmatā „Mans Rainis” (bez maksas pieejama internetā).
>>lasīt tālāk >>

Sociālo pabalstu lūdzējiem liks iekopt mazdārziņus

Jēkabpils novada iedzīvotājiem, kas vēlēsies saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, turpmāk būs jāiekopj vismaz mazdārziņi, raksta Jēkabpils novada laikraksts “Brīvā Daugava”. To paredz Jēkabpils novada domes apstiprinātie noteikumi “Par līdzdarbības pienākumu veidiem, saņemot sociālo palīdzību Jēkabpils novadā”. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Pie velna sieru, – līdīsim ārā no šī slazda!’ (Nobeigums)

Tā raksta vairākkārt godalgotais amerikāņu skolotājs Dž.T. Gatto un viņš apkopojis un apgāzis vismaz deviņus populārus pieņēmumus, kas mums likuši maldīties ideoloģizētā miglā. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Pie velna sieru, – līdīsim ārā no šī slazda!’ (I daļa)

Lai gan esmu par noteiktām, uz kopīgo labumu orientētām valsts funkcijām mūsu dzīvē (visiem nepieciešamā infrastruktūra, kas nav uzbūvējama un uzturama ar dažu indivīdu spēkiem, atbalsts zinātnēm, pētniecībai un kultūrai, nacionāla finanšu sistēma, iekšējā tirgus aizsardzība, nacionālo interešu īstenošana starptautiskajā politikā, enerģijas pašpietiekamības nodrošināšana, investīcijas mūsu resursu labākai izmantošanai u.c.), esmu kategoriski pret to, ka valsts par mūsu nodokļiem izveidojusi milzīgu birokrātisko aparātu, kas tiecas sistemātiski kontrolēt un manipulēt mūsu privātās dzīves, iztirgot mūsu nacionālās intereses, veikt mūsu vārdā slepenus darījumus, uzturēt privileģētu, parazītisku kārtu, kas ekspluatē pārējos, novērst demokrātiskas pašpārvaldes iespējas, graut mūsu tautsaimniecību, ievilināt iedzīvotājus parādu verdzībā, ierobežot katru produktīvu aktivitāti vai to apgrūtināt ar pārlieku nodokļu nastu, reglamentēt mūsu dzīvi un mūs sadalīt šķirās, eksportēt mūsu bērnus uz citām valstīm utt. >>lasīt tālāk >>

RX: ‘Dzīve laukos – jeb stāsts par mūsdienu lauku ļaudīm’

Dažreiz nāk smiekli, citreiz māc skumjas, kad dzirdu, kā politiķi raksturo situāciju laukos un kādus risinājumus piedāvā. Tā vien šķiet, ka reti kuram ir tāds īsts priekšstats par to, kas notiek Latvijas reģionos vai pat netālos novados. Ir arī virkne politiķu, kuriem pašiem pieder savas saimniecības un lauku īpašumi, bet diez vai viņi ir saskārušies ar reālo lauku iedzīvotāju ikdienu.

Ar šo rakstu vēlos uzrunāt tos, kuriem vienīgā iztika ir pabalsti, kuriem kredītu nasta kļuvusi nepanesama, kam apnicis būt atkarīgiem no siltuma tarifiem un komunālajiem maksājumiem, kas domā par laimes meklēšanu svešumā. Vēlos, lai viņi vismaz apdomā iespēju doties uz Latvijas laukiem un tur rast savu patstāvīgo dzīves un darba vietu, saimniekot savā īpašumā un celt savas ģimenes labklājību. >>lasīt tālāk >>

A.Polis: ‘Ievads ilgtspējīgā domāšanā’

Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē esošais ekociemats Findhorn katru gadu rīko kursus un seminārus par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā kā pasaule šodien ir izslāpusi pēc šāda veida zināšanām, Findhorn ik gadu izglīto apmēram 3000 cilvēku – vides aktīvistus un ekspertus visdažādākajās nozarēs -, kuri šeit sabrauc no visām pasaules vietām. 2009. gada oktobrī Findhorn pulcēja 34 cilvēkus no 20 valstīm, tai skaitā Latvijas, lai sniegtu ieskatu jaunākajās tendencēs attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību EDE (Ecovillage Design Education) programmas ietvaros, kas izstrādāta saistībā ar Apvienoto Nāciju “Ilgtspējīgas attīstības izglītības desmitgadi”, kas noris no 2005. līdz 2014. gadam. >>lasīt tālāk >>

Nodokļu politika – jāmaina!

Jau divus gadu desmitus pie varas esošie politiķi mums stāsta, ka visdažādāko iemeslu dēļ nevaram vai nedrīkstam ieviest Latvijā taisnīgo progresīvo nodokļu sistēmu. Tam nebija piemēroti ne treknie gadi, ne krīzes gadi… un oligarhu sponsorētajām partijām diez vai kādreiz pienāks laiks, kad tās drīkstēs celt nodokļus saviem saimniekiem. Taču oligarhi un to pakalpiņi ir skaitliski pavisam niecīga tautas daļa – un laikā, kad tās lielāko daļu ir smagi skārusi ekonomiskā krīze, mēs prasām taisnīgumu! >>lasīt tālāk >>

Vēstule Dombrovskim par pensionēšanās vecuma palielināšanu

Publicējam Latvijas sociālo reformu biedrības vēstuli ministru prezidentam, labklājības un finanšu ministriem saistībā ar iecerēto pensionēšanās vecuma palielināšanu. Vēstulē iekļauti jautājumi, uz kuriem atbildes vēlētos uzzināt neviens vien Latvijas iedzīvotājs. Tiek vaicāts arī par 3 miljardiem latu, kuriem saskaņā ar biedrības veiktajiem aprēķiniem vajadzēja būt sociālās apdrošināšanas uzkrājumā, taču tie acīmredzot iztērēti citiem mērķiem. >>lasīt tālāk >>

A.Mackeviča: ‘DARBS (par darbu un naudu caur apziņas prizmu)’

„Cilvēki zaudē darbu”, „man nav darba”, „esmu bezdarbnieks”, „bezdarba līmenis sasniedz 25%”, „darba devēju pārstāvji”, „darba meklētāji”… Šie un līdzīgi izteikumi patiesībā nav par DARBU, bet par apmaksātajām darba vietām. Tāpēc mūsdienu ekonomiskajā kontekstā DARBS kā saimnieciska pamatkategorija patiesībā nemaz netiek apspriests, un šis vārds tiek manipulatīvi un ideoloģiski izmantots, lai visu sabiedrisko problēmu analīzi un risinājumu meklējumus padarītu atkarīgus no naudas varas un ar to saistītās politikas.
>>lasīt tālāk >>

Liepājas sociālā karte

Liepājnieki izveidojuši sociālo partneru karti. Lai ikvienam, kurš meklē palīdzību vai vēlas to sniegt ērti būtu pieejama precīza informācija, atbalsta punkti atzīmēti, izmantojot Google piedāvātās iespējas. >>lasīt tālāk >>

Mahatma Gandijs: no rakstu sērijas ‘Visi cilvēki ir brāļi un māsas’. Cilvēks un mašīnas.

Atzīšos, ka es cenšos nevilkt stingru līniju starp ekonomiku un ētiku. Ekonomika, kas nodara kaitējumu indivīdu vai nāciju morālai labklājībai, ir amorāla, tātad grēcīga. Piemēram, tāda ekonomiska sistēma, kas vienai valstij ļauj aplaupīt citas, ir amorāla.
(MM, 128) >>lasīt tālāk >>

Uldis Pīlēns: ‘Apdraudētas ir demokrātijas pamatvērtības’

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi. >>lasīt tālāk >>

LAKRA konsultēs arī sociālajos jautājumos

No nākamās nedēļas Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk – LAKRA) biedriem būs pieejamas arī konsultācijas par sociālajiem jautājumiem. Konsultācijas par iespējām saņemt sociālos un dzīvokļu pabalstus, trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, kā arī par citiem sociālā nodrošinājuma jautājumiem sniegs ilggadēja Rīgas Domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšniece, kas no septembra ir pensionējusies, Anita Gaigale. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Kooperācija un vēlreiz kooperācija’

Mēs esam pieraduši visu gaidīt no valsts un par visām neveiksmēm vainot valsti un politiķus. Manuprāt, tā ir nepareiza un pasīva pozīcija, kas sevi nekad nav attaisnojusi. Tieši šāda aplama pozīcija ir iemesls tam, ka starp valsts varu un pārējo sabiedrību, kā arī starp dažādiem sociālajiem slāņiem ir izveidojies atsvešinātības bezdibenis, kā arī tam, ka valsts aparāts ir uzkundzējies pārējai sabiedrībai, palicis elitārs, bezatbildīgs un sabiedrojies ar starptautisko oligarhiju pret savu tautu. >>lasīt tālāk >>

LAKRA izstrādājusi Krīzes likuma koncepciju

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk – LAKRA) ir izstrādājusi un nosūtījusi visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām „Krīzes likuma koncepciju”. Tās mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību, regulējot to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības. LAKRA uzskata, ka tiesības iegūt aizsardzību būtu paredzamas gan fizikām, gan Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas, ievērojot likuma normas, ir atzīstams par aizdevuma līgumu. >>lasīt tālāk >>