Autortiesību likumdošana. Ieguvēji un zaudētāji, jaunās iniciatīvas – SOPA, PIPA un ACTA

2011. gada novembrī Neelie Kroes (Eiropas parlamenta Digitālās programmas komisāre) atzina, ka pašreizējā autortiesību sistēma neatalgo lielāko daļu mākslinieku. Viņa minēja datus, ka Eiropas Savienībā 97,5% mākslinieku nopelna mazāk nekā 1000 eiro mēnesī no pašreizējās autortiesību sistēmas. Eiropas komisāre pauda viedokli, ka likumiem būtu jāaizsargā mākslinieki un jāļauj tiem nopelnīt, savukārt, autortiesību īpašniekiem būtu jāizmanto tehnoloģiju progress, lai darbus izplatītu, nevis jācenšas to kavēt. >>lasīt tālāk >>

J.Ķiršakmens: ‘Kāpēc es esmu pret ACTA?’ (satori.lv)

Visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti ar nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām.

ACTA var novest pie tā, ka interneta pakalpojumu sniedzēji būs spiesti fiksēt ikvienu savu klientu lejupielādēto failu, un dalīties ar šīm ziņām ar AKKA/LAA un citiem autortiesību īpašniekiem, novest pie noderīgu datorprogrammu (piem.VLC) bloķēšanas un pat līdz tam, ka mājas video ievietošana YouTube varētu kļūt par sodāmu pārkāpumu, ja tajā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika.
>>lasīt tālāk >>

I.Prūsis: ‘Nekavējoties jāatceļ autortiesības’

Tā kā autortiesību aizstāvji zaudējuši pēdējās veselā saprāta atliekas, steidzami jāpalīdz šiem nelaimīgajiem un visai sabiedrībai, atceļot autortiesības vispār, lai vairs nerastos kādam kārdinājums lobēt tādus murgus kā ACTA (latv. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma), SOPA (latv. – pirātisma apkarošanas likums), PIPA (IP adrešu aizsardzības likums) utt. Skat. rakstu portālā Diena.lv „Interneta asociācija sašutusi par Latvijas valdības parakstītajiem dokumentiem”.

Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot katru interneta lietotāju (praktiski tas jau tagad notiek, bet rezultātu lieto tikai nu ļoti slepeni dienestiņi), piespiest ziņot interneta pakalpojuma sniedzējiem par katru autortiesību pārkāpumu un, protams, protams, sodīt tos kriminālnoziedzniekus, kas atļaujas lietot informāciju. >>lasīt tālāk >>

Igors Boikovs – operators, režisors (video)

Igors Boikovs, kinožurnālu “Padomju Latvija”, “Sporta apskats”, “Latvijas hronika” režisors (1983.g. – 1991.g.), dokumentālās filmu „Viena diena Rīgā” (1993), „Latvijas finansu sistēma” (1994), „Latvijas sakaru sistēma” (1994), „Kā tapa Latvijas valsts” (1998), „1999. g. 18. novembris Rīgā” (1999) režisors, pēc viņa jaunākās filmas “Cerību krahs” demonstrēšanas, atbildēja uz jautājumiem, dalījās ar pieredzi, runāja par mediju, kino un TV lomu sabiedrības attīstībā – par dzīvi un Latviju. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Ideoloģiskie maldi sāk izklīst’

Es mīlu Amerikas republiku, bet ienīstu Amerikas impēriju.
/Amerikāņu rakstnieks Gors Vidals/

Masveida nemieru vilnis, kas pirms apmēram gada sāka dramatiski šūpot Rietumeiropas valstis, nu ir aptvēris arī Ziemeļāfriku un Vidējos austrumus, kā arī atbalsojies pašā Amerikā. Tas ir tikai sākums, jo arī globālā neoliberālās sistēmas krīze tikai padziļinās, no ierastības miega celdama aizvien vairāk tautu un kārtu. Lai cik ātri darbotos dolāru drukāšanas mašīnas, lai cik jaunus triljonus neieguldītu globālo banku glābšanā un jaunu militāro bāzu celšanā, tas tikai vēl skaidrāk atsedz sistēmas saimniecisko un morālo bankrotu, un paātrina tās galu. Tikai bijušajās Austrumu bloka valstīs pagaidām viss mierīgi. Kā to izskaidrot?
>>lasīt tālāk >>

J.Purviņš: ‘Sauksim lietas īstajos vārdos!’ (Domubiedriem un visiem pārējiem «AISBERGA» apmeklētājiem.)

Jums taisnība – ar bezjēdzīgajām „pļāpātavām” pilns viss internets.

Domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kādēļ mūsdienās katram dota iespēja vienkārši un salīdzinoši lēti izveidot savu „mājas lapu” vai „blogu”. Visas „aktivitātes” internetā, neatkarīgi no tā, vai tā ir personīgā vietne, vai publiskie „draugi”, „čivinātavas” u.c. kalpo vienam mērķim – atraut cilvēkus no reālās dzīves, no ģimenes, no bērniem, no patiesajiem „dzīvajiem” draugiem, lai viņi savu laiku pavadītu virtuālajā iedomu pasaulē. Tas ir kā narkotikas – lai tikai viņi nesāktu domāt un, nedod Dievs, rīkoties! Lai viņiem nekam citam neatliktu ne laika, ne vēlēšanās. Pievienojiet šī „datorizētā” indivīda aprīkojumam vēl televizoru un iegūsiet ideālu „demokrātiskās” sabiedrības produktu, kam reālajā dzīvē neinteresē nekas… ne vecāmāte ieputinātajos laukos, ne vecāki blakusmājā, ne naktī pa lauku klīstošie bērni… Lai no bērna būtu „miers” uz daudzām stundām – atliek tikai viņu piesēdiniet pie datora. Arī rakstot komentārus, šādu indivīdu spējas aprobežojas ar rakstiņa autora vai citu komentētāju apsaukāšanu (labākajā gadījumā), vai visa teiktā neargumentētu noliegšanu: „tas tā nevar būt jau tāpēc vien, ka tas tā nevar būt”… Cilvēki vienkārši nespēj noticēt tik atklāti nekaunīgai t.s. „politiķu” un „uzņēmēju” rīcībai, tik ciniskai savas tautas iznīcināšanai, tik totālai valsts finansiāli-ekonomiskās patstāvības likvidācijai, kas notiek zem valsts „izaugsmes” un „demokrātisku” mērķu lozungiem. >>lasīt tālāk >>

A.Bernāts: ‘Kā ar reklāmām mums skalo smadzenes’

Reklāmas mēdz ne pa jokam nokaitināt, kad tās nevis informē par preču vai pakalpojumu specifiku, bet gan māca mūs dzīvot. Bezkaunīgi skalo smadzenes un stāsta, ko mums vajag vai nevajag darīt. Tāpēc vietā ir jautājums: vai tiešām esam tik viegli manipulējami, ka mums var iesmērēt visu ko? >>lasīt tālāk >>

J.Sils: ‘Ar mums manipulē!’ (intervija, 2004.gads)

Politologa Jāņa Sila eiroskepse un kritiskā nostāja pret šobrīd politikā notiekošo nav noslēpums. Jau sen pirms 20. septembra referenduma viņš prognozēja politiski ekonomiskās varas centralizāciju un ietekmes sviru nobīdi Briseles virzienā, bet šodien brīdina – ar sabiedrības jeb masu apziņu tiek nopietni manipulēts. >>lasīt tālāk >>

Intervija ar Ģirtu Ozolu (KNAB var izdarīt kaut ko tad, ja kāds pieļauj būtisku kļūdu)

Ja pretinieks, kas ir izdomājis, kā apiet priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, ir gudrs, tad KNAB nevar neko izdarīt. Un dažas politiskās organizācijas ir ļoti gudri vadītas. >>lasīt tālāk >>

Kas ir TautasForums.lv?

Kas Tev ir TautasForums.lv un kādu Tu gribētu redzēt šo interneta vietni, un kā mēs kopā to varētu uzlabot, attīstīt? Šis raksts ir arī atskats uz TautasForums.lv pirmo darbības gadu. Tā kā darbojos pie šīs idejas īstenošanas no pašiem pirmsākumiem, tas ir tik pat kā paraudzīties uz sevi no malas – un tas nav viegls uzdevums (pagaidām). Tomēr tas ir jādara – jo biežāk un svabadāk, jo labāk. Viegli pateikt, vai ne ? ;) >>lasīt tālāk >>

Vai Latvijai vajadzīgi neatkarīgi mediji? (VIDEO)

Piedāvājam noskatīties Providus klipu par tēmu, kas kļuva īpaši aktuāla jūlijā, proti – kāpēc svarīgi zināt mediju īpašniekus, kā tie ietekmē informāciju un kas ir neatkarīga žurnālistika. >>lasīt tālāk >>

“Zeitgeist II” (latviešu valodā)

FILMA: (YouTube – krievu val., YouTube – angļu val., www.zeitgeistmovie.com – ar subtitriem citās valodās)
Sākuma daļā tiek skaidrota ASV dolāra izcelsme un Federālo Rezervju bankas darbības principi. Turpinājumā – par vispasaules korporāciju ietekmi uz valstīm un to pārvaldēm, masu saziņas līdzekļiem, kā cilvēku uzskatu veidotājiem, un apskatīti arī citi jautājumi. Filmas otrā daļa veltīta autoru un viņu domubiedru skatījumam uz to, kāds varētu būt nākotnes sabiedrības modelis.
Jebkuras ziņas aicinām vērtēt kritiski, tai skaitā šo filmu. Aicinām uzdot jautājumus un meklēt uz tiem atbildes. Vērtējiet gan piedāvātā sabiedrības attīstības ceļa priekšrocības, gan riskus, diskutējiet par tā ilgtspējību un komentāros izsakiet savu viedokli par filmu un autoru priekšlikumiem.
>>lasīt tālāk >>

Informācijas izplatīšana. (4.daļa – internets)

Ja vēlaties izplatīt informāciju, kas tiešā veidā atklāj patiesību par pašreizējās valsts un pasaules kārtību un rosina cilvēkus domāt patstāvīgi, tad rēķinieties, ka to paveikt nebūs vienkārši. Masu mediji lielākoties ir to cilvēku rokās, kuriem domājoši un patiesi informēti cilvēki ir lielākais bieds, tādēļ labi organizēta domubiedru savstarpējā saziņa un ziņu izplatīšana publiskajā telpā ir viens no panākumu stūrakmeņiem. Turklāt, ja par jūsu labajām idejām cilvēkiem nebūs iespējams uzzināt, tad arī nespēsit pulcēt domubiedrus un atbalstītājus, lai varētu ko panākt valsts un pat pilsētas mērogā. >>lasīt tālāk >>

Informācijas izplatīšana (3.daļa)

Svarīgs ir veids, kā tiek stāstīts par slikto un labo. Visvairāk piesaista patiesība – intuitīvi sajusta vai saprasta ar intelektu. Protams, arī veidam ir ļoti liela nozīme. To jūt, vai rakstītājs ir patiess un raksta no tīras sirds, vai nē. Domāju, ka rezultāts atkarīgs no tā, kāds ir mērķis – cik tīri ir nodomi, un tālāk – kādi vārdu salikumi tiek lietoti. Jāveido pēc iespējas spilgtāki redzes, dzirdes u.c. tēli, lai informācija labāk un dziļāk ierakstās cilvēkā un liek viņam rīkoties vai tieši pretēji – nerīkoties noteiktā veidā. Jāizsauc cilvēkos jūtas (skat. „Vītolu ģimene”). Jūtām ir ļoti liela ietekme uz cilvēka domāšanu un darbību. >>lasīt tālāk >>

A.Dzenis: ‘ «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?’ (3/4)

Devīze – spēks un liekulība. Kā jau tika minēts, Protokolos paustās Gudro ideoloģijas galvenā iezīme ir vairumam slepeno organizāciju raksturīgā augstprātīgā un nicinošā attieksme pret organizācijai nepiederošajiem. Gudrie sevi uzskata par dievišķiem izredzētajiem pasaules pārvaldīšanai, bet gojus – par lopiskiem radījumiem, kurus drīkst izmantot, ignorējot jebkādas morāles normas, un iznīcināt, ja goji kļūst izredzētajiem lieki vai traucējoši: «Nāve ir katra neizbēgams gals. Labāk šo galu tuvināt tiem, kas traucē mūsu lietai.» >>lasīt tālāk >>