J.Miezītis: ‘Uzbrukums mūsu nākotnei’

Bieži presē parādās raksti, kur latvieši tiek vainoti patriotisma trūkumā pret savu valsti. Tiek minēta gan draugu būšana un korupcija augstākajos mūsu valsts varas gaiteņos, gan ierindas pilsoņu nevēlēšanās maksāt nodokļus un došanās projām no savas valsts labākas dzīves meklējumos. Bet, kas tad ir patriotisms pret savu valsti un tautu? Patriotisms – tā ir gatavība ziedot un ziedoties šīs valsts vai tautas labā. Tā ir gatavība valsts vai tautas intereses stādīt augstāk par savām personīgajām interesēm un vajadzībām. Patriotisms – tā ir konkrēta rīcība un konkrēti darbi. Taču jebkurai apzinātai darbībai ir nepieciešama motivācija. Šādu motivāciju patriotismam dod nacionālisms. Ja patriotisms ir tas, ko es daru, tad nacionālisms ir tas, kas sniedz man atbildi, kāpēc es to daru. Nacionālisms – tā ir mīlestība pret savu tautu un savu tēvzemi. Tā ir kopības sajūta un apziņa, ka mēs visi esam viens veselums, visi mēs esam kā viena liela ģimene, kas saistīta ar neredzamām saitēm. Cilvēks uzupurējas un ziedo savu labklājību, savas personīgās intereses, pat savu veselību un dzīvību tautas vai tēvzemes labā tāpēc, ka viņš mīl šo zemi un tautu, tāpēc, ka viņš ir nacionālists. >>lasīt tālāk >>

Ojārs Rode – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video)

Ojāra Rodes lekcija “Kādēļ vajadzīgas alternatīvās skolas” seminārā “Audz līdzi savam bērnam!” 2011.gada 12.februārī, Ikšķiles Brīvās skolas dibinātāju rīkotajā pasākumā.

Lekcijas pirmajā daļā apkopotas vairāku citu mūsdienu izglītības sistēmas reformatoru tēzes, to starp – E.Kramiņa, R.Ķīļa, B.Rivžas un V.Dūles. Turpinājumā – divu izglītības paradigmu – autoritārās un humānās – salīdzinājums. Noslēgumā – ieteicamā literatūra un atbildes uz vairākiem klātesošo jautājumiem. >>lasīt tālāk >>

Gunta Ošeniece – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video, foto)

Ikšķiles Brīvās skolas direktores Guntas Ošenieces  ievadvārdi semināram “Audz līdzi savam bērnam!”. Seminārs paredzēts vecākiem, skolotājiem, alternatīvo jeb iespēju skolu kustības atbalstītājiem. Gunta Ošeniece stāsta par skolas izveidošanos, mērķiem, darbības principiem un semināram izvirzītajiem uzdevumiem.

Aicinām jo īpaši ieklausīties minētajos principos, jo turpmāk, veidojot TautasForums.lv saturu, cik vien iespējams, arī mēs centīsimies tos ievērot. >>lasīt tālāk >>

L.Stumbre: ‘Brāļu draudzes – pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā’

Neapšaubāmi Hernhūtes brāļu draudžu darbībai ir nozīmīga loma latviešu tautas vēsturē. Iespējams, ka viņu aizsāktā izglītošanas kustība deva izšķirošu dzīvības dzirksti brīdī, kad latviešu tauta gan fiziski, gan garīgi bija novārdzināta līdz kritiskai robežai. No šīs pieredzes ir, ko mācīties. Tomēr atļaušos piezīmēt, ka pamodināt var tikai to, kurš dzīvs. Lai arī šis raksts ir par hernhūtiešiem, būtu gribējies, lai autore kaut vismaz vienā teikumā min latviešu tautas augsti attīstīto dzīvesziņu. Nez no kurienes karos un slimībās izmocītā tauta spēja radīt un no paaudzes paaudzē nodot tūkstošiem tautas dziesmu? Cik lielā mērā hernhūtieši sekmēja pašu latviešu gadu simtos izauklētā pasaules uzskata izaugsmi un cik lielā mērā ar dabu vienotībā dzīvojošā dabasbērna uzskats tika aizstāts ar ko svešu? >>lasīt tālāk >>

Saruna ar Ritu Grāveri (fragmenti) – ‘Mēs esam tādi neērti Eiropai’

Ar Ritu Grāveri sarunājās Arnis Terzens. Sarunas noslēgumā tiek izteikts ļoti pesimistisks nākotnes redzējums, taču TautasForums.lv veidotājiem ir pārliecība, ka nākotne ir pašu cilvēku un tautu rokās. Kā domāsim, tā teiksim un rakstīsim un tādu dzīvi arī dzīvosim.

(..) – Lai gan, iespējams, tieši antropoloģija ir viena no fundamentālākajām vēstures pētniecības disciplīnām, man radies priekšstats, ka mūsdienās tā ir vai nu pati nogājusi pavēni, vai arī apzināti turp nobīdīta. Vai varat to paskaidrot?
- Mūsu sabiedrībā būtiski mainījies skatījums uz antropoloģiju, kas līdz 1991. gadam bija viena no svarīgākajām zinātnēm. Kopā ar arheoloģiju un folkloru tā bija zinātne, kas arī piederēja parādībai, ko var dēvēt par nacionālo pretošanās fronti. Bet Eiropa ieradās ar savu skatījumu uz antropoloģiju. Ja tagad ieslēdzam televizoru, no vienas puses mūs it kā uzrunā bez gala daudz antropologu – kultūras antropologi, sociālie antropologi un tādi un šitādi, un viņi visi bez izņēmuma skaisti runā. Bet – neviens nespēj nodefinēt, kas tad īsti ir antropoloģija. Es nodarbojos ar fizisko antropoloģiju, un šajā jomā faktiski esmu pēdējais mohikānis. Bet Eiropas doma pauž, ka tieši fiziskā antropoloģija ir atbildīga par rasisma rašanos un vēl virkni dažādu citu pagājušā gadsimta negāciju, līdz ar to fiziskā antropoloģija Eiropas skatījumā faktiski ir noliegts priekšmets. Tāpēc es, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka nodarbojos ar tautas etnisko vēsturi, ar savām tēmām esmu zem tabu zīmoga. >>lasīt tālāk >>

J.Dimiters: ‘Mazās tautas lielā atgriešanās’

Sabiedrībai atkal jākļūst vienotai, nevis sašķeltai. Palūkojieties dabā un jūs redzēsiet, ka dzīve ir vienkārša. Mums jāatgriežas tur, kur bijām – tai vietā, no kurienes pagriezāmies un aizgājām pa maldu ceļu.” /A.Tarkovskis “Nostalģija”/

Izlasot Jāņa Kučinska rakstu portālā Tautasforums.lv “Pie velna sieru – līdīsim ārā no šī slazda” (1.daļa un 2.daļa) radās secinājums: ir pienācis laiks izlīst ne tikai no slazda, bet arī no alas. Vienalga, vai tā būtu kiberala, vai Purvciema dzīvoklis. Visiem ir ģeniālas atziņas, kā dzīvot pareizāk, kā nedzīvot nepareizi, ir idejas par savādāku dzīves modeli, ir vīzija par izglītību un veidu, kā vispareizāk bērnus izglītot. Tikai kur esam mēs paši? Savās alās pie datoru ekrāniem? Tā neko neizmainīsim. Tautas paruna “Gudri di**t nav malku cirst” labi iederas. K.Ulmanis tautas pacēlumu nepanāca ar blogiem, taču nu arī tie var noderēt, ja vien būs līdzsvars starp vārdu un darbību. >>lasīt tālāk >>

Juoza Girņus atziņas par nacionālu valsti, patriotismu, kosmopolītismu un nacionālismu

Dr. philos. Juozs Girņus dzimis Lietuvā 1915.gadā. 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās, dzīvo ASV, ir viens no trim Lietuvas Enciklopēdijas autoriem, sarakstījis vairākas grāmatas par tautiskuma nozīmi un problēmām. Latviešu apgāds “Akadēmiskā dzīve” 1963. gadā izdeva Juoza Girņus darba “Tauta un uzticība tautai” latvisko tulkojumu, kurā plaši apskatīts jautājums par uzticību savai tautai. Piedāvāju ieskatu dažās Juoza Girņus atziņās. Raksts sagatavots pirms 10 – 15 gadiem, kad arī bija publicēts patriotiskā presē. >>lasīt tālāk >>

A.Lucāns: Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas vīzija – I daļa

Līdzšinējā pieredze apstiprina patiesību, ka lauki būs tādi, kādus mēs gribam tos redzēt. Taču skaidrības par to nav kopš neatkarības atjaunošanas. Ar to es saprotu latviešu tautas gribu, iekļautu lauksaimniecības attīstības stratēģijā, izteiktu Saeimu likumos un īstenotu valdību darbā. Nav skaidrības, kāda vieta Latvijā ierādīta laukiem un lauksaimniecībai, un šķiet, ka neesam arī interesējušies, ko par šo jautājumu domā autoritātes. >>lasīt tālāk >>

V.Poriņa: ‘ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju’

Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar integrētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Par to domājot, piedāvāju dažus vērojumus un ieteikumus, kuru pamatā ir manis vadītie Latvijas mēroga un starptautiskie pētījumi. >>lasīt tālāk >>

O.Zanders: ‘Skalbe un latviskā kultūra’

Kārlis Skalbe, kura 130. dzimšanas diena aizritēja aizvadītā gada novembrī, bet šā gada 15. aprīlī atzīmējām rakstnieka nāves 65. gadadienu, bieži dēvēts par vienu no latviskākajiem mūsu rakstniekiem. Lai gan jēdziens „nacionālā kultūra” laika gaitā modificējies, daudzi viņa izteikumi vērā ņemami un ak­tuāli vēl šobrīd. >>lasīt tālāk >>

U.Ģērmanis: ‘Kāpēc esam tādi, kā esam?’

Publicējam vēsturnieka un rakstnieka Ulda Ģērmaņa referāta “Kāpēc esam tādi, kā esam?” (Kā vēsture mūs veidojusi) izvērstāku versiju (MS Word datne).
Nelielajā referātā autors kritiski vērtē latviešu negatīvās īpašības un skaidro to veidošanās cēloņus. Mērķis nav attaisnot pieļautās kļūdas, bet likt izprast latviešu tautas vājās iezīmes, rosināt izdarīt secinājumus. Referāts iesakāms ikvienam – latviešiem, Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem un ikvienam, kurš iestājas par cilvēku un tautu brīvību, pretēji lielvaru centieniem iedibināt parazītu-vergu iekārtu. >>lasīt tālāk >>

V.Odišvili: ‘Rīga vai Rīgaistāna?!’

Nav slidenākas tēmas rietumu pasaulē, kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem – White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, kura visu laiku skaitījās ‘tabu’ un par kuru (ļoti nedroši) sāka runāt tikai pavisam nesen. >>lasīt tālāk >>

M.Grīns: ‘Tautiskā izglītība’

Aptverot mūsdienu fiziskos un tehniskos sasniegumus, var rasties sajūta, ka pasaule it kā būtu kļuvusi mazāka, robežas zudušas un tautām draud saplūšana vienā masā; angļu valoda sākusi pārņemt sazināšanās tīklus, piesārņojot citas valodas ar aizņemtiem angļu vārdiem. Bet tajā pašā laikā arī vērojama pretestība, kas rāda, ka tautas negrib zaudēt savu identitāti. Piemēram, Francija mēģina apturēt savas valodas sagandēšanu ar jaunu likumu izdošanu. >>lasīt tālāk >>

V.Beinerte: ‘Intervija ar Viesturu Meikšānu’

Šovakar Valmieras teātra Mazajā zālē pirmizrāde. Ideju drāma “Zelta zirgs”. Tieši simts gadu pēc tam, kad Rainis, dzīvodams Kastaņolā, to sarakstīja. Izrādes režisors Viesturs Meikšāns. Mūsu saruna ne tik daudz par stikliem un lediem, cik par dvēselīti. >>lasīt tālāk >>

Alvis Hermanis: ‘Sēžam tranšejās. Atšaudāmies’

“Liekas, Latvijā ne tikai kultūras profesionāļi, bet arī cienītāji drīz sajutīsies kā žurkas stūrī,” saka režisors Alvis Hermanis >>lasīt tālāk >>