2013. gada 30. aprīlī LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 notika Eiropas Savienības tiesas tiesneša, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita priekšlasījums: “Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?”

Kas ir Latvijas valsts pamatnostādnes, pamatvērtības un mērķi, un kādas būtu priekšrocības un varbūtējas iebildes, ja tos ierakstītu Satversmes preambulas paplašinātā tekstā?
>>lasīt tālāk >>

2012. gada 13. novembrī Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19 notika publiska lekcija – diskusija „Kārlis Balodis – izcilais latviešu ekonomists”, kas bija veltīta slavenajam un nepelnīti noklusētajam latviešu ekonomistam, statistiķim un demogrāfam Kārlim Balodim. Lai gan ir pagājuši vairāk kā astoņdesmit gadi kopš Kārļa Baloža nāves, daudz kas no viņa rakstītā ir pārsteidzoši aktuāls arī šodienas Latvijā. >>lasīt tālāk >>

– Vienmēr ir interesanti aprunāties ar studējošiem cilvēkiem. Tiesa, jāatzīst, bija grūti iedomāties, ka studenta lomā būsi tieši tu?

– Patiesību sakot, es arī pati brīnos par to, ka atkal esmu studente. Varētu jautāt – kas man vēl pietrūkst šajā dzīvē, vai ne? No malas raugoties, it kā nekas, visa jau gana. Bet, manuprāt, dzīvē visbūtiskākā parādība ir iekšējais nemiers, alkas pēc kaut kā, kas, visdrīzāk, ir tieši jaunas zināšanas. Acīmredzot tā ir vēlme kādā jomā vairs nebūt diletantam, kļūt kādu nieku gudrākam, apgūt to jomu profesionāli. Un tad cilvēks iet mācīties. Es tagad jau trešo reizi dzīvē esmu studente. >>lasīt tālāk >>

…. Tāds uzskats par kultūru, kā ārējo spožumu, piekrīt autokrātijai, ne demokrātijai. Demokrātijai ir kultūra nevis ārējs spožums, bet gan iekšēja būtība. Demokrātija mazās valstīs nav domājama bez kultūras un nav domājama bez kultūras tik tālu, ka demokrātija pēc savas pastāvēšanas prasa, lai iekšēja kultūra būtu katram viņas loceklim. Tas ir jauns princips, jo autokrātija to neprasa. Autokrātijai nav vajadzīgs, ka pavalstniekiem būtu kultūra. Viņus ne par velti sauc par pavalstniekiem, bet ne par pilsoņiem. Pavalstniekiem nav jābūt kultureliem, bet pilsoņiem ir jābūt kultureliem. Te ir tā pamata starpība starp autokrātiju un demokrātiju. Starpība vēl ir tā, ka autokrātijā viss atkarājas no vienas koncentrētas gribas. Tā ir absolūta. >>lasīt tālāk >>

Filozofijas doktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece SKAIDRĪTE LASMANE uzstājas ar referātu “Aspazijas “Zilā puķe”".

Aspazijas (1865-1943) dzimšanas dienai veltītais pasākums notika 2012. gada 16.martā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
>>lasīt tālāk >>

2012.gada 6.martā LU Raiņa bulvārī 19 notika Artura Priedīša lekcija „Raiņa intelektuālais mantojums 21. gadsimtā”. Arturs Priedītis ir viens no Raiņa akadēmisko kopotu rakstu sastādītājiem un Raiņa daiļrades pētnieks, sava darba rezultātu apkopojis grāmatā „Mans Rainis” (bez maksas pieejama internetā).
>>lasīt tālāk >>

Publicējam 20 referātu/debašu runu krājumu, ieskaitot konferencē pieņemto rezolūciju. Atskatoties atpakaļ un iejūtoties tā laika gaisotnē, un salīdzinot to ar pašreizējo situāciju, atliek vien secināt, ka lielākā daļa referātu ir aktuāli arī šodien. Tajos ir daudz vērtīgu ideju un viedu brīdinājumu.

(lejuplādējams fails; MS Word)

1882. gadā lekcijās Sorbonnas Universitātē franču vēsturnieks un filozofs Ernests Renāns, sava gadsimta nacionālo procesu pieredzi apkopodams, nācijas pazīmju skaitam pievienoja identitātes apziņu un garīgos principus. Nācija nav tikai teritoriāla vienība ar kopīgu valodu un kultūru, tā pastāv, ja dzīvo to cilvēku apziņā, kuri sevi ar šo vēsturisko kopību identificē.

Nācija ir kopīga likteņa apzināšanās, uzticība, griba arī nākotnē dzīvot kopā, ticība un atbildība. Nācija ir apziņa, ka atšķiramies no citas kopības, tā ir saistības un saiknes apziņa, patvērums un vērtība.
>>lasīt tālāk >>

Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..

- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>

Druvienas pamatskola paplašina savas funkcijas un veidojas par aktīvu un radošu vietējās sabiedrības centru saturiskā un organizatoriskā nozīmē gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Laukos mūsdienu sabiedrībā ir pilnīgi citāda veida problēmu loks nekā pilsētā.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nepieciešams jēgpilns un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs izglītošanās procesa piedāvājums no skolas, jo skola laukos bieži vien ir vienīgais izglītības un kultūras centrs vietējā kopienā. Līdz ar to skolas funkcionēšana jaunajos sabiedriskajos apstākļos iegūst pilnīgi citu nozīmi.
>>lasīt tālāk >>

„Lietas ir tādēļ, lai mēs tās izmantotu, bet cilvēki – lai viņus mīlētu. Taču diemžēl bieži notiek otrādi – lietas mēs mīlam, bet cilvēkus – izmantojam”, Radhanats Swami (Radhanath Swami), 2011.gada 11.oktobrī, Lielbritānijas parlamentā.

Radhanats Swami ir garīgais līderis, mūks pēc Krišna-bhakti tradīcijas, grāmatas “Ceļojums uz mājām” (The Journey Home) autors. Ēkā, kur pieņemti neskaitāmi Eiropas un pasaules likteņus ietekmējoši lēmumi, kur visbiežāk valda formālisms un pragmatisms, stundu garā, iedvesmojošā, ar mīlestību un gudrību piepildītā Skolotāja runa ir kā dzestra veldze. >>lasīt tālāk >>

„Dievs tas Kungs sacīja sievai: „ko tu esi darījusi?” un sieva sacīja: „Čūska mani pievīla.”
(1 Mozus 3, 13).

Moto: “Neviens nedomāja, ka tā brīvība iznāks tāda ačgārna.”
(Anonīms tautfrontietis)
>>lasīt tālāk >>

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

No materiālo vērtību sistēmas viedokļa kultūra kā parādība neeksistē, nav izprotama savā kopumā, izņemot atsevišķas šauras, praktiski izmantojamas izpausmju formas, jo nav iespējams kultūras procesu vērtēšanā iesaistīt tās kritērijus. Tas nozīmē, ka tiktu izveidots dīvains tirgus, kurā prece būtu nevis pērļu kaklarota, bet tās iesaiņojums, kur kā kurināmo pārdotu bibliotēku fondus, un gleznas kalpotu Mersedesos par kājslauķīšiem.
>>lasīt tālāk >>

Bieži presē parādās raksti, kur latvieši tiek vainoti patriotisma trūkumā pret savu valsti. Tiek minēta gan draugu būšana un korupcija augstākajos mūsu valsts varas gaiteņos, gan ierindas pilsoņu nevēlēšanās maksāt nodokļus un došanās projām no savas valsts labākas dzīves meklējumos. Bet, kas tad ir patriotisms pret savu valsti un tautu? Patriotisms – tā ir gatavība ziedot un ziedoties šīs valsts vai tautas labā. Tā ir gatavība valsts vai tautas intereses stādīt augstāk par savām personīgajām interesēm un vajadzībām. Patriotisms – tā ir konkrēta rīcība un konkrēti darbi. Taču jebkurai apzinātai darbībai ir nepieciešama motivācija. Šādu motivāciju patriotismam dod nacionālisms. Ja patriotisms ir tas, ko es daru, tad nacionālisms ir tas, kas sniedz man atbildi, kāpēc es to daru. Nacionālisms – tā ir mīlestība pret savu tautu un savu tēvzemi. Tā ir kopības sajūta un apziņa, ka mēs visi esam viens veselums, visi mēs esam kā viena liela ģimene, kas saistīta ar neredzamām saitēm. Cilvēks uzupurējas un ziedo savu labklājību, savas personīgās intereses, pat savu veselību un dzīvību tautas vai tēvzemes labā tāpēc, ka viņš mīl šo zemi un tautu, tāpēc, ka viņš ir nacionālists. >>lasīt tālāk >>