Ojārs Rode – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video)

Ojāra Rodes lekcija “Kādēļ vajadzīgas alternatīvās skolas” seminārā “Audz līdzi savam bērnam!” 2011.gada 12.februārī, Ikšķiles Brīvās skolas dibinātāju rīkotajā pasākumā.

Lekcijas pirmajā daļā apkopotas vairāku citu mūsdienu izglītības sistēmas reformatoru tēzes, to starp – E.Kramiņa, R.Ķīļa, B.Rivžas un V.Dūles. Turpinājumā – divu izglītības paradigmu – autoritārās un humānās – salīdzinājums. Noslēgumā – ieteicamā literatūra un atbildes uz vairākiem klātesošo jautājumiem. >>lasīt tālāk >>

O.Rode: ‘Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas?’

Uz šo jautājumu centīšos atbildēt īsi, ieskicējot mūsdienu situāciju sabiedrībā un skolā, pamatojoties uz humānistu atziņām filozofijā, psiholoģijā un pedagoģijā.

Pēdējo gadu laikā sabiedrība pamatoti ir satraukusies par mūsu izglītības sistēmu. Novērojumi un īpaši pētījumi apliecina, ka ar katru gadu pieaug nihilisms, necieņa, nedisciplinētība, nevēlēšanās mācīties.  Vājš ir mierinājums, ka citur pasaulē situācija ir līdzīga. Simtiem zinātnieku, sabiedrisko darbinieku un vienkārši pilsoņu savās publikācijās, konferencēs, semināros, multimediju telpā un, vienkārši pulcējoties, meklē atbildi uz jautājumu: kā un ko darīt? Idejas – ko un kā darīt izglītības jomā, rodas kā sēnes pēc lietus. >>lasīt tālāk >>

Gunta Ošeniece – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video, foto)

Ikšķiles Brīvās skolas direktores Guntas Ošenieces  ievadvārdi semināram “Audz līdzi savam bērnam!”. Seminārs paredzēts vecākiem, skolotājiem, alternatīvo jeb iespēju skolu kustības atbalstītājiem. Gunta Ošeniece stāsta par skolas izveidošanos, mērķiem, darbības principiem un semināram izvirzītajiem uzdevumiem.

Aicinām jo īpaši ieklausīties minētajos principos, jo turpmāk, veidojot TautasForums.lv saturu, cik vien iespējams, arī mēs centīsimies tos ievērot. >>lasīt tālāk >>

V.Dūle: ‘Intelekta neattīstība Latvijā – tas vairs nav smieklīgi!’

Joku, parodiju, farsu var uztaisīt no visa. Izņemot gadījumus, ja pati situācija jau ir farss un parodija. Tur vairs neko īsti nepieliksi.

Vakar LNT studijā raidījuma “Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt” laikā dažbrīd bija sajūta, ka farsa un parodijas nupat ir par daudz. >>lasīt tālāk >>

A.Mackeviča: ‘Izglītības darbinieki un viņu arodbiedrība’

Iedomājieties jauku mūsdienu Latvijas lauku pamatskolu ar apmēram 100 pamatskolas un gandrīz 50 pirmsskolas vecuma bērniem, kurus māca ap 15 pedagogu. Skolai ir sakārtota ārējā vide ar dārzu un apstādījumiem, kā arī samērā laba infrastruktūra un materiālais nodrošinājums. Klašu piepildījums ir no 8 (minimālais skolēnu skaits, lai nebūtu jāveido apvienotās klases) līdz 17 bērniem. Pedagogi ir kvalificēti un motivēti, samērā aktīvi iesaistās tālākizglītības pasākumos. Lielākā daļa pedagogu dzīvo tajā pašā pagastā, kur atrodas skola, vai arī ik dienas brauc uz darbu no tuvējās pilsētas (novada centra). Saimnieciskie darbinieki ir atbildīgi, labi dara savu darbu. Skolas iekšējā vide ir visai mājīga, gandrīz vai ģimeniska un samērā draudzīga.

Ar ko saistītas problēmas, kuras visvairāk nodarbina strādājošos: >>lasīt tālāk >>

I.Vilks: ‘Kā rakstīt zinātnisku publikāciju’

Zinātniska publikācija – tas tā mazliet skaļi skan. Patiesībā šis raksts ir par visām publikācijām. Nosaukums ‘zinātniska’ tik uzsver to, ka zinātnieki tāpat kā profesionāli aktieri vairāk domā un runā par to, ko un kā jāraksta un jāsaka, lai uzrakstītais vai pateiktais būtu saprotams un atbilstu īstenībai. Šim nolūkam zinātnieku kolektīvos izveidota pat speciāla sistēma – iesniegto darbu recenzēšana, bet nopietnai publikāciju sagatavošanai un apspriešanai tiek organizēti zinātniskie semināri.

Kad dzejniekam Kornelam palūdza paskaidrot viņa dzejoļu jēgu, viņš atbildējis: – „Kad es tos rakstīju, tie man bija pilnīgi skaidri. Tagad es tos saprotu ne vairāk kā jūs.” Dzejniekam to var piedot, zinātniekam – nē. >>lasīt tālāk >>

Ko un kā mācās Amerikas elitārajās privātskolās..

Iepriekš jau aprakstīti amerikāņu skolotāja Džona Teilora Gatto uzskati par centralizēto bērnu piespiedu skološanas sistēmu un tās mērķiem. Taču tai pašā Amerikā un citās valstīs darbojas neliels skaits slēgtu skolu, kas domātas tieši nākamās elites sagatavošanai. Amerikā tās ir apmēram 300 privātas internātskolas, kuras katru gadu pabeidz tikai apmēram viens tūkstotis t.s. elites bērnu. Džons Teilors Gatto ilgstoši pētījis arī tās un apkopojis 14 principus, kas kopīgi šīm elitārajām iestādēm. >>lasīt tālāk >>

“Sevis iepazīšanas skola” Kazahstānā (video)

Augstāko amatpersonu un viņu dzīvesbiedru rīcība var kalpot par piemēru un iedvesmas avotu daudziem. Kazahstānas pirmā lēdija Sāra Nazarbajeva ir jaunatklātās “Sevis iepazīšanas skolas” aizbildne. Nazarbajevas kundze saka, ka “sevis iepazīšanas” pedagoģijas galvenais uzdevums ir izaudzināt krietnus cilvēkus, kuri mīl sevi, savus tuvākos, sabiedrību, dzimteni un dabu.

Kamēr Latvijas izglītības sistēmas attīstību nosaka neviens cits kā Eiropas Savienības regulas, mūsu prezidenta vietas aizpildītājs a.god. dakteris Valdis Zatlers ar kundzi – klusē. Vismaz man nav gadījies manīt, ka Latvijā kāda augsta ranga persona rosinātu meklēt alternatīvu pieeju cilvēku izaugsmes sekmēšanai un/vai veidot Latvijas nacionālo izglītības sistēmu. Acīmredzot “zoodārza viedo padome” uzskata, ka nekritiska “rietumu izglītības modeļa” pieņemšana ir Latvijai atbilstoša.

Par šo nelielo filmiņu uzzināju 2011.gada Maskavas pedagoģijas lasījumu konferencē, kur tika demonstrēti tās fragmenti. Plašāki komentāri, manuprāt, ir lieki. Aicinu to vienkārši noskatīties. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Pie velna sieru, – līdīsim ārā no šī slazda!’ (Nobeigums)

Tā raksta vairākkārt godalgotais amerikāņu skolotājs Dž.T. Gatto un viņš apkopojis un apgāzis vismaz deviņus populārus pieņēmumus, kas mums likuši maldīties ideoloģizētā miglā. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Pie velna sieru, – līdīsim ārā no šī slazda!’ (I daļa)

Lai gan esmu par noteiktām, uz kopīgo labumu orientētām valsts funkcijām mūsu dzīvē (visiem nepieciešamā infrastruktūra, kas nav uzbūvējama un uzturama ar dažu indivīdu spēkiem, atbalsts zinātnēm, pētniecībai un kultūrai, nacionāla finanšu sistēma, iekšējā tirgus aizsardzība, nacionālo interešu īstenošana starptautiskajā politikā, enerģijas pašpietiekamības nodrošināšana, investīcijas mūsu resursu labākai izmantošanai u.c.), esmu kategoriski pret to, ka valsts par mūsu nodokļiem izveidojusi milzīgu birokrātisko aparātu, kas tiecas sistemātiski kontrolēt un manipulēt mūsu privātās dzīves, iztirgot mūsu nacionālās intereses, veikt mūsu vārdā slepenus darījumus, uzturēt privileģētu, parazītisku kārtu, kas ekspluatē pārējos, novērst demokrātiskas pašpārvaldes iespējas, graut mūsu tautsaimniecību, ievilināt iedzīvotājus parādu verdzībā, ierobežot katru produktīvu aktivitāti vai to apgrūtināt ar pārlieku nodokļu nastu, reglamentēt mūsu dzīvi un mūs sadalīt šķirās, eksportēt mūsu bērnus uz citām valstīm utt. >>lasīt tālāk >>

Dž.Gatto: ‘Katrā cilvēkā snauž ģēnijs’ (nobeigums)

Aleksandrs Ingliss modernās skološanas mērķus sadala sešās pamatfunkcijās, no kurām katra padarītu mēmus tos nevainīgi naivos, kas visu mūžu ticējuši trijiem iepriekš nosauktajiem un oficiāli sludinātajiem skolu sistēmas mērķiem:

1) pielāgošanas jeb adaptīvā funkcija. Skolas mērķis ir bērnos ieaudzināt noteiktus reaģēšanas ieradumus pret autoritātēm, kuri, protams, izslēdz kritisku vērtējumu. Šī funkcija lielā mērā izskaidro, kāpēc bērniem netiek mācīta dzīvē noderīga un interesanta viela. Jo kā gan citādi var pārbaudīt, vai bērniem jau piemīt refleksīvā paklausība, kamēr neesi pārliecinājies, ka bērni ir gatvi pieņemt muļķīgas un garlaicīgas lietas? >>lasīt tālāk >>

Dž.T.Gatto: ‘Katrā cilvēkā snauž ģēnijs’

1940. gadā lasīt prata 96% balto un 80% melno amerikāņu. Sešas dekādes vēlāk 17% balto un 40% melno amerikāņu bija analfabēti. Tomēr ir vēl vairāk amerikāņu, kuru lasīt un rakstīt prasme neatbilst agrāk valdījušajam priekšstatam. Viņi gan pazīst burtus un var izlasīt atsevišķus vārdus, taču viņi nesaprot, piemēram, zāļu lietošanas instrukciju vai autobusu kustības sarakstu. Šādi analfabēti varbūt spēj izlasīt īsu rakstu, kas veidots vienkāršiem, nepaplašinātiem teikumiem apgalvojuma izteiksmē, taču nespēj koncentrēties uz garāku un strukturētāku tekstu, uztvert tajā izteikto pamatdomu, nemaz nerunājot par grāmatu. Viņi nespēj uzrakstīt vienkāršu vēstuli, aizpildīt anketu, vai pat uzrakstīt vienu sakarīgu teikumu bez kļūdām; neprot mutiski izteikt savu domu, kā arī uztvert cita cilvēka garāk izklāstītu domu. Un, protams, šie cilvēki nespēj orientēties valsts vai pašvaldības politikā. Līdz ar analfabētismu Amerikā pieaug arī noziedzība. Tikmēr tajā pašā periodā skolu sistēmas finansējums, rēķinot uz vienu skolnieku, ASV pieaudzis par 350%. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā. Kā šādu šķietamu paradoksu izskaidrot? Par to amerikāņu skolotājs, grāmatas “Dumbing Us Down” (Mūsu debilizācija) autors Džons Teilors Gatto. >>lasīt tālāk >>

Dž.T.Gatto: “Skolotāja grēksūdze. Marionešu fabrika”

„Sauciet, lūdzu, mani par Gatto kungu. Divdesmit sešus gadus atpakaļ, un tā kā tobrīd man nebija nekā labāka, ko darīt, gāju strādāt uz skolu par skolotāju. Manā diplomā rakstīts, ka esmu angļu valodas un literatūras pasniedzējs, taču tas ne pavisam nav tas, ar ko nodarbojos. Es pasniedzu nevis angļu valodas stundas, bet gan mācu to, ko par svarīgu uzskata valsts izglītības sistēma. Un atbilstoši manam veikumam arī tieku novērtēts. Dažādās ASV skolās ir dažādas mācību programmas, taču septiņi priekšmeti tiek pasniegti visur – no Hārlemas līdz Holivudai. Šie priekšmeti veido nacionālo mācību plānu, kas atstāj uz bērnu daudz lielāku iespaidu, nekā jūs spējat iedomāties. Jums, protams, ir brīva izvēle pašiem šos jautājumus izvērtēt, taču ticiet man, šajā uzstāšanās reizē vismazāk par visu vēlos ironizēt. Tieši to arī es pasniedzu. Un par to jūs man maksājat naudu…”
>>lasīt tālāk >>

Ideju apkopojums no diskusijām „Es, Latvija un ES”

„2010.gada septembrī 12 Latvijas pilsētās notika diskusijas „Es, Latvija un ES”. Diskusiju mērķis bija iesaistīt Latvijas reģionu iedzīvotājus – gan pilsoņus, gan nepilsoņus – diskusijā par ES jautājumiem un aktualitātēm Latvijā, izsakot savu viedokli par to, kādā Eiropā iedzīvotāji vēlas dzīvot un formulējot priekšlikumus, ko ir nepieciešams darīt vietējā, nacionālajā un Eiropas līmenī, lai šādu Eiropu izveidotu.” >>lasīt tālāk >>

V.Vizulis: ‘Kad esmu kā Poruks, tad neesmu Štirlics’

Mēdz sacīt, ka laiks visu noliek savā vietā, bet varbūt tie ir cilvēki, kuri paši ar saviem darbiem un domām nonāk pie kāda konkrēta pagrieziena punkta savā dzīvē. Jā, arī notikumi, kas veidojušies un krājušies gadu garumā, veicina kādas atziņas tapšanu vai izšķiršanos par kaut ko nozīmīgu darbā, sadzīvē, ikdienā. >>lasīt tālāk >>