Kā iznīcināt atmiņas par karu

Ko svin 9. maijā? Vai šī diena patiešām jāatzīmē ar pasaulei drebuļus uzdzenošām karaspēka parādēm, dziesmām, dejām un varas slavināšanu? Pat apstākļos, kad par tā saukto uzvaras noliegšanu Krievijā gatavojas ieviest kriminālatbildību, krievu inteliģences aprindās atrodas drosmīgi cilvēki, kas aicina pārdomāt šos par ķecerīgiem turētos jautājumus. >>lasīt tālāk >>

Stratēģiskās analīzes komisijas priekšlikumi

Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai. >>lasīt tālāk >>

Latvijas valsts ilggadējā un nesatricināmā lojalitāte pret “Parex”

Nebūtu banka „Parex” pārsprāgusi kā ietrunējusi varde, un valdība neuzņemtos šo banku reanimēt, glābt un uzpucēt, visas tās runas par lielo globālo krīzi vēl aizvien pārsvarā notiku tikai verbālā līmenī. Arī Latvijas valstij nebūtu pa galvu, pa kaklu jāskrien pie fondiem un ārzemju kaimiņiem diedelēt, lai samet miljardiem naudiņas LR eksistencei, bez „Parex” krīzes LR valdībai būtu iespējams valsts budžetu samenedžēt – likvidējot kaut vai lielāko daļu no valsts aģentūrām, pasmeļot no līdz šim neaizskartajiem valsts apcirkņiem (LVRTC, „Latvijas valsts meži” u.c.) utt. >>lasīt tālāk >>

Finanšu krīze rada nemierus visā Eiropā

Vakar, 19. martā, Francijas arodbiedrības valstī organizēja plašus protestus ar mērķi izrādīt pretestību valdības ekonomikas politikai un aicināt valdību uz aktīvu rīcību, lai palīdzētu patērētājiem. Vakar aptuveni 2.5 miljoni cilvēku visā Francijā izgāja ielās, lai protestētu pret valdības īstenoto politiku. Pasaules finanšu krīze ir cēlonis protestiem daudzviet Eiropā šogad: >>lasīt tālāk >>

Rīgas Pašvaldības policija paraksta sadarbības memorandu ar Rīgas Valsts tehnikumu

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) parakstīja sadarbības memorandu ar Rīgas Pašvaldības policiju (RPP) ar mērķi nodrošināt visaptverošu sadarbību sabiedrības drošības politikas veicināšanā. >>lasīt tālāk >>

I.Kažoka: Labs pilsonis – miris pilsonis

Kolektīvas akcijas nebūt nav kaut kas a priori aizdomīgs. Tās uzreiz pēc referendumiem un vēlēšanām ir vislabākais veids, kā saklausīt balsi, ko Satversme dēvē par “Latvijas tautu.” >>lasīt tālāk >>

Revolūciju finansēšana – filma “Ļeņins un Parvus”

FILMA: “Ļeņins un Parvus” (1.daļa, 2.daļa, 3.daļa; krievu val. – 29 min)
Vai tiešām nemieri, revolūcijas un režīmu maiņas sākas “pašas no sevis”? Masu apziņas manipulēšana, citu valstu savtīgas intereses, “ārēju spēku” provokācijas pasaulei nav svešas jau gadu simtiem. Filmā attēloti 20.gs. sākuma notikumi, kad A. Geflands – ar pseidonīmu Parvus – no 1905. – 1917.g. finansēja boļševiku revolucionārus un noorganizēja Ļeņina un Zinovjeva nogādi Krievijā aizplombētā vagonā. >>lasīt tālāk >>

M.Bērziņš: “Cūku kūts pasakas”

Šis nebūs politkorekti uzrakstīts raksts. Šoreiz esmu nolēmis „bliezt no visas sirds” – mums, tostarp arī sev, pa pieri. Raksts būs par 13.janvāri, Demokavu un šo to citu.
>>lasīt tālāk >>

J.Jurkāns: Latvijā valda otršķirīgums un blatņiki

Jānis Jurkāns – bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs – šobrīd uz politikā notiekošo it kā noskatās no malas. Joprojām viņa skatījums ir ļoti bargs. Lai raksturotu valstī notiekošo, J. Jurkāns lieto vārdu “debilizācija”. Ar viņu sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs. >>lasīt tālāk >>

A.Dzenis: ”Cionas Gudro protokoli’ – mistifikācija vai drauds?’

Brīvvēsturnieka Agra Dzeņa veiktais pētījums par ‘Ciānas gudro protokolu‘ izcelsmi. Autors apraksta trīs šī, noslēpumiem apvītā, dokumenta izcelsmes versijas, sniedz ieskatu darba saturā, kā arī vērš lasītāju uzmanību uz to, ka tā patiesie autori ļoti iespējams šo darbu rdījuši ar nolūku vērsties ne tikai pret visām tautām, bet arī pret ebreju tautu.

>>lasīt tālāk >>

Vai Latvija izdzīvos?

Ar ko atšķiras komunisms no demokrātijas? Pēc būtības – ne ar ko daudz. Abās masu pārvaldīšanas formās ir valdošā elite, kas dzīvo zaļi, un tauta, kuras dzīves kvalitāte tiešā mērā atkarīga no vadoņu labvēlības. Vienā gadījumā – neslēpta tiesību ierobežošana, otrā – brīvības ilūzija. Abos gadījumos pūļa kontrolēšanai prasmīgi tiek pielietotas masu apziņas manipulācijas metodes. Ir sliktākas pseido-demokrātijas, piemēram, Igaunija, kur par tautu rūpējas pietiekoši, un teicamas – kā pie mums, kam nav nekāda sakara ar Sengrieķu demos un kratia.
>>lasīt tālāk >>