Dž.Šārps: ‘Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara’

Ar šīs nelielās brošūras palīdzību Džīns Šārps iepazīstina ar pilnībā citu pieeju, kā valstis, neizmantojot militārus ieročus, var organizēt savas valsts un iedzīvotāju aizsardzību. Grāmata izdota 1992.gadā. Latviešu valodā tā pieejama, pateicoties Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Alberta Einšteina Institūta sniegtajam atbalstam.
(Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara – .doc 0,4 MB)

Publicējam brošūras satura rādītāju un priekšvārdu izdevumam latviešu valodā, kā arī aicinām izlasīt Jāņa Kučinska rakstīto anotāciju.
>>lasīt tālāk >>

LABA lūdz Mūrnieci paskaidrot ar LPA slēgšanu saistītus jautājumus

Latvijas apvienoto biedru arodbiedrību ( turpmāk – LABA) šodien Ieskšlietu ministrei Lindai Mūrniecei ir nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas Policijas akadēmijas slēgšanu. >>lasīt tālāk >>

Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (5/5)

Finansiālā drošība un pārvietošanās brīvība: visraksturīgākais izdzīvotāja sapnis.
Tas, kas mani aizved līdz izšķirošajai atlīdzībai par izdzīvošanu – mans gala secinājums saistībā ar izdzīvošanu krīzē? – Nauda. >>lasīt tālāk >>

A.Dzenis: ‘ «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?’ (2/4)

Kas ir «Ciānas gudrie»? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pēc iespējas detalizētāk jāanalizē Protokolu teksti un to saistība ar slepeno organizāciju vēsturi. Pēc teksta stila un satura Protokoli nav nedz literārs darbs, nedz apcerējums. Tie ir runas konspekti, kuros izvērstāk fiksēts svarīgākais, bet labi zināmas lietas pieminētas tikai garāmejot. Runātājs sevi vai organizāciju nenosauc – viņš konsekventi lieto vietniekvārdu «mēs», un runā manāma izteikta varas apziņa, kas ļauj viņu pieskaitīt organizācijas vadoņiem. >>lasīt tālāk >>

I.Redisons: ‘Par bruņota spēka lietošanu Bauskā’ (vēstule Latvijas Juristu biedrībai)

Latvijas Juristu biedrības nozīmi Atmodas laikā grūti pārvērtēt. Atšķirībā no leišiem un igauņiem, LJB tika Latvijā mobilizējusi spēcīgākos prātus. Esmu pārliecināts, ka mūsu prasmīga “spēle pēc noteikumiem” ietekmēja un nosvēra svaru kausus visā impērijā. >>lasīt tālāk >>

Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (4/5)

Pārtika. Delikāts jautājums. Katru savādāk, bet tas skar visus. Paturiet prātā, ka, ja iestāsies SHTF, būsiet jūs sagatavojušies vai nē, pārtika vienmēr būs jūsu prātos. Ja jums tās nav, jūs darīsiet visu, lai to dabūtu. Ja jūs esat sagatavojies, jūs uztrauksities par to, lai dabūtu to vēl, nākotnei. Kad jūs redzat, ka pārtikas cenas pieaug par 200%-300% vai redzat, ka tā vienkārši pazūd, jūs sākat apzināties, cik vērtīga priekšrocība pārtika patiesībā ir. >>lasīt tālāk >>

Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (3/5)

Tas notika četrus gadus atpakaļ, gandrīz gadu pēc 2001. g. decembra krīzes. Tā bija lekcija par sociālo mācību, kurā pasniedzējs skaidroja sociālās piramīdas atšķirīgās pazīmes. Pirmā piramīda – pamatsabiedrība, sadalīta trīs daļās: augstākā sociālā klase, vidējā klase un zemākā klase (nabagi, proletārieši). Pasniedzējs paskaidroja, ka vidējā klase darbojas kā spilvens starp bagātajiem un nabagajiem, uzņemoties rūpes par sociālajiem stresiem. >>lasīt tālāk >>

Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (2/5)

Kādu nakti es un mana sieva skatījāmies Cilvēku un Mākslas kanālu. Tur rādīja šovu, kurā kādu laika periodu tika filmēts pāris un cilvēki varēja balsoja par to, kurš ir sliktākais no viņiem piemītošajiem nepatīkamajiem ieradumiem. Mēs atradāmies gultā, parasti es mēdzu iemigt, taču šoreiz šovā piedalījās policijas šaujamieroču instruktors, kurš mani ieinteresēja un lika palikt nomodā. Puiša sieva teica, ka viņai nepatīk, ka viņš saviem skaistumkopšanas līdzekļiem mēnesī tērē 500 dolārus. 500 dolāru sejas krēmam, speciālam šampūnam un kondicionierim, kā arī nagu pulēšanai! Ja jūs esat šis puisis un lasāt šo, vai arī jūs viņu zināt, piedodiet, bet kas par idiotu!!! >>lasīt tālāk >>

Vēl nav par vēlu. Atjēdzies! Un skaudrie izdzīvošanas padomi no Argentīnas tev nebūs vajadzīgi! (1/5)

Mans brālis piecas nedēļas atpakaļ apmeklēja Argentīnu. Līdz šim viņš piecus gadus nodzīvoja Spānijā. Pirmās nedēļas laikā viņš saslima ar kaut kādu gripas paveidu, neskatoties uz to, ka klimats te nav nemaz tik auksts. Nav nekāds brīnums, ka viņš saslima, jo Argentīnā ir daudz jaunu vīrusu, kuri nav atrodami pirmajās pasaules valstīs. Nabadzība un bads ir noveduši mūs līdz situācijai, kad, arī ja tu esi nodrošināts ar pārtiku, pajumti un veselības aprūpi, lielākā daļa tādi nav, un tāpēc viņi slimo un izplata slimības visā reģionā. >>lasīt tālāk >>

J.Dombrava: ‘Laiks mācīties no vēstures’

Šodienas aktuālākā tēma sabiedrībā, politikā un ziņu kanālos ir pasaules ekonomiskā krīze, tā tiek salīdzināta ar Lielo depresiju (1929. g. oktobris – 1933. g., kad tika sasniegts zemākais punkts). Paradoksāli, bet vismaz mūsdienu Latvijas valsts pilnībā ignorē principu, ka no vēstures varam mācīties. Lielā depresija 1930-ajos gados skāra arī Latviju, un, paskatoties pagātnē, varam redzēt galvenās kļūdas un veidus, kā no tām izvairīties. >>lasīt tālāk >>

Transs (hipnoze) reliģiskajā sektā

Pēc Tieslietu Ministrijas lūguma Transoloģiskās psihoterapijas asociācija izanalizēja sektas „Jaunā paaudze” dievkalpojumu, kas fiksēts video. [TautasForums.lv ievietotais video iespējams nav tieši tas pats video, ko analizēja eksperti, tomēr, spriežot pēc rakstītā, tā saturs varētu būt ļoti līdzīgs] >>lasīt tālāk >>

Afganistānas sprostā

Vai starptautiskā terorisma draudi – šajā gadījumā teroristiskais grupējums Al Qaeda – attaisno dārgo ilgtermiņa karadarbību Afganistānā un Pakistānā? Prezidents Obama un viņa padomnieki uzskata, ka jā, tomēr mani tas nepārliecina. Protams, terorisma problēma pastāv, vienīgi var apšaubīt tās nopietnību un līdzekļu apmēru nepieciešamību, kādus ASV valdība ir gatava ieguldīt tās apkarošanā. Kā norāda pēdējā NATO samita rezultāti (eiropieši uzstāj uz savu Afganistānā dienošo karavīru skaita samazināšanu un arvien aktīvāk izrāda vēlmi pamest haosa pārņemto valsti), pašas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis to apšauba un skatos uz ASV plāniem visai skeptiski. >>lasīt tālāk >>

R.Ruska: ‘Ministrijā domā arī par pārtikas pakām’

“Uz rudens pusi bezdarbnieku skaits pieaugs. Mēs tuvojamies sociālajai katastrofai.”

“Godīgi jāatzīst, ka sociālā spriedze milzt un sprādziens rudens pusē būs,” saka Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis. “Daudzi izliekas vai negrib to pieņemt. Mēs tuvosimies sociālajai katastrofai, jo diemžēl uz rudens pusi bezdarbnieku skaits pieaugs. Tie, kas vasaru būs aizvadījuši sezonas vai gadījuma darbos, atgriezīsies un stāsies bezdarbnieku uzskaitē. Faktiski jau tagad viņu skaits ir lielāks, nekā oficiāli reģistrētais. Tuvojoties apkures sezonai, daudzi skatīsies, kur un kā vēl varēs papildināt savus ienākumus. Tātad Nodarbinātības valsts aģentūrā jāgaida klientu pieplūdums.” >>lasīt tālāk >>

R.Našeniece: ‘Humanitārā krīze I – kaimiņi, kā barometrs’

Apsolīju runāt par humanitāro krīzi. Profilaktiski. Diemžēl nekādi nevaru sacīt, ka stāstā minētās personas būtu izdomātas un, ka sakritība ar reāliem cilvēkiem un notikumiem ir tikai sagadīšanās. Ne pārāk sen kādā valstī pie zilas un brīnumskaistas jūras sākās banku krīze, noguldītāji zaudēja savu naudu, bizness strauji bruka >>lasīt tālāk >>

K.Druvaskalns: ‘Latvija – Drošības situācijas prognoze’

Globālās ekonomiskās krīzes ietekmē Latvija šobrīd cenšas risināt galvenokārt ekonomiska rakstura jautājumus. Turklāt lielākā uzmanība un pūles tiek veltītas valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai, pasniedzot to kā gandrīz vienīgo panaceju visām valsts ekonomikas saslimšanām. >>lasīt tālāk >>