Valstis savu ārpolitikas mērķu īstenošanai izmanto plašu instrumentu klāstu. Lielākā daļa no šiem mērķiem un instrumentiem tiek izmantota atklāti un dažādu jomu ekspertiem ir viegli tos identificēt. Savukārt SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. >>lasīt tālāk >>

Šodien izskatīs dārzniecības NESLINKO administratīvo pārkāpumu – Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30. Es ar bērniem plānoju braukt atbalstīt, lai gan pēdējā brīdī atklātā sēde ir paziņota par slēgtu..

Publicējam arī Guntras Aistaras (ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas universitāte) atklāto vēstuli Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) >>lasīt tālāk >>

2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”
>>lasīt tālāk >>

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?
>>lasīt tālāk >>

Toreizējā Eiropas Institūta direktora vietnieka, S.A.Karaganova publicētais raksts laikrakstā Diplomātijas Vēstnesis (Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris), kas vēlāk tika iesaukts par „Karaganova doktrīnu”, lasāms arī latviešu valodā.

Karaganovs ir ilggadīgs Krievijas federācijas ārpolitikas eksperts un Vladimira Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos. Žurnāli Foreign Policy (ASV) un The Prospect (Lielbritānija) 2005.gadā viņu ierindoja starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Vairāk par Karaganovu meklējiet interneta vietnē karaganov.ru. >>lasīt tālāk >>

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

Latvijā darbojas trīs valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Tās visas ir vienlīdzīgas, un katrai ir sava kompetence. >>lasīt tālāk >>

1990. gados mēs Latvijā ielaidām ideoloģiju un sistēmu, par kuru lielākajai mūsu daļai nebija un arvien nav pilna priekšstata. Šai ziņā mēs bijām nezinošāki par mūsu senčiem XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā.

Tagad esam zaudējuši savu suverenitāti, piedzīvojam demogrāfisku katastrofu, parādu verdzību, masveida izbraukšanu, bet arvien esam tik apmulsuši, ka aiz inerces atbalstām šo sistēmu, saistot ar to nenoteiktas ilūzijas.

Šā raksta mērķis ir pavērt impēriskās sistēmas priekškaru, lai mēs labāk saprastu, ko mēs īsti atbalstām, kāpēc dzīvojam tā, kā dzīvojam, un kāda varētu būt alternatīva. >>lasīt tālāk >>

FILMA: „Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi” (How Cuba Survived Peak Oil; .avi; 618MB; ~52min).

Lai arī filmā tiek pieminēta iespējamā naftas trūkuma problēma pasaulē, tā ir pavisam par ko citu – par cilvēku spēju pielāgoties un mainīt savu dzīvesveidu, ja apstākļi piespiež, par atjautību, par vienkāršību, pieticību, strādīgumu, sadarbošanos.. arī draudzību un mīlestību. Filmā izklāstītas vismaz 10 idejas, kuras var noderēt arī citām valstīm. Šobrīd Latvija nav patstāvīga nedz pārtikas sagādes, nedz elektroapgādes ziņā, un mēs neviens precīzi nevaram paredzēt, kas un kā būs.. >>lasīt tālāk >>

Labdien, draugi !

Pirms 20 gadiem, 1990. gada 11. decembrī Latvijas Tautas frontes (LTF) valde publicēja nevardarbīgā pretošanās aicinājumu, kas sarunvalodā nodēvēts par “X-stundas instrukciju”.

Visa tauta ieguva rīcības programmu, kas mobilizēja katra enerģiju kopīgā virzienā. Jā, tajā sarežģītajā decembrī un janvārī katrs lēma un rīkojās pats, bet apzinoties vadības – LTF valdes – izvirzīto mērķi, vietu, termiņus un sakaru kanālus. Līdz ar to tautas rīcība, ar tautas gribas kulmināciju janvāra barikādēs, nekādi nebija pūļa pēkšņa stihija pilnmēness iespaidā – kā to cenšas pasniegt dažādi apskatnieki.

Pasaules nevardarbīgo pretošanos pētnieks ASV profesors Džīns Šārps (skat. arī Dž.Šārpa brošūru latviešu valodā “Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara” un J.Kučinska aprakstu “No kā baidās impērijas un oligarhijas? (Tautas spēka pielietošanas ceļvedis)“) ir uzsvēris, ka latvieši pasaulē ir unikāli ar to, ka latviešiem vienīgajiem [starp visām pasaules tautām !] ir bijis rakstisks dokuments – nevardarbīgās pretošanās programma, un tas vainagojās panākumiem. >>lasīt tālāk >>

Cilvēkam jāiepazīst ir reliģijas, lai varētu saprast, ko dara šo reliģiju piekritēji un ko tas viss nozīmē. Līdz ar to iespējams pabrīdināt cilvēkus, lai viņi iemantotu aizsardzības iespējas. >>lasīt tālāk >>

Ko dara VDK pēdējie vadītāji?
Edmunds Johansons ir, šķiet, vienīgais no Baltijas republiku VDK pēdējiem vadītājiem, kurš palicis dzimtenē. Nepārbaudīta informācija liecina, ka Igaunijas VDK šefs pārcēlies uz dzīvi Maskavā, bet viņa Lietuvas kolēģis uz Krieviju pārvācies drīz vien pēc 1991. gada janvāra notikumiem. Citi avoti gan vēsta, ka Igaunijas VDK priekšsēdētājs tomēr pavada vecumdienas dzimtenē. >>lasīt tālāk >>

Aizvadītajā gadā Krievijas specdienestu interese par Igauniju joprojām bijusi augsta, pārskatā par 2009. gadu secinājusi Igaunijas drošības policija KaPo (Kaitsepolitseiamet). Neraugoties uz to, Igaunijā drošības situācija uzlabojas. >>lasīt tālāk >>

Rakstu sakarā ar to, ka pēc kāda atgadījuma vienā no Rīgas centra namiem secināju, ka cilvēki savas nezināšanas dēļ pakļauj briesmām sevi un savu īpašumu. Situācija banāla un vienkārša. No rīta ejot uz darbu divu dzīvokļu īpašnieki konstatēja, ka ārējās durvīs nav palicis nekas, pat rokturis. >>lasīt tālāk >>

Valsts politiskā neatkarība un cilvēku brīvība ir ļoti dārgas vērtības, kuras tā īsti var novērtēt varbūt vienīgi jau pēc neatkarības pilnīgas zaudēšanas. Latvijas neatkarība un tautas suverenā vara daudzās būtiskās jomās jau ir lielā mērā zaudēta vai vismaz kritiski vājināta, jo lēmumi šajās jomās tiek pieņemti vai nu vietējo autoritāšu šaurā lokā vai pat aiz mūsu valsts robežām. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem pašreiz vērojamajam Latvijas saimnieciskajam un morālajam sabrukumam. Demokrātiskie lēmumu pieņemšanas mehānismi Latvijā jau sen vairs nedarbojas, tautas griba vairs netiek ņemta vērā. >>lasīt tālāk >>