Lai kaut kas būtu, darbotos un dzīvotu, nepieciešama enerģija. Enerģija ir it visur – gaisā, saulē, ūdenī, zemes dzīlēs, cilvēkos, citās dzīvās būtnēs un augos. Pateicoties zinātnieku atklājumiem, cilvēki iemācījušies citur gūto enerģiju pārvērst ērti izmantojamā un viegli transportējamā veidā – elektriskajā strāvā. Pirmās elektrostacijas Latvijā sauca par spēkstacijām. Ja vēl pirms 100 gadiem daudzi cilvēki elektrisko strāvu nepazina, tad mūsdienās gandrīz nav tādas dzīves jomas, kas darbotos bez elektrības. No elektrības pieejamības un cenas ir atkarīgas visas pārējās nozares. >>lasīt tālāk >>

Krīze mums parādīja, ka taupīt ir labi un, ja saimniecībā ir uzstādīta energoefektīva apkures sistēma, mēs noteiktā mērā esam neatkarīgi arī finansiāli. Pareizi uzstādot un izmantojot solārās un vēja sistēmas (saules kolektori, saules baterijas, vēja ģeneratori un zemes siltumsūkņi), mēs varam nodrošināt savu māju ar siltumu un elektrību, gandrīz par 90 % samazinot izmaksas. >>lasīt tālāk >>

Energoservisa uzņēmumi Eiropā iegulda savu naudu ēku siltumapgādes sistēmu renovācijā un gūst peļņu ilgākā laika periodā uz ietaupītās siltumenerģijas rēķina. Privātā biznesa idejas pamatā ir vienkāršs aprēķins: siltumenerģijas izmaksas ir dārgas, tās ir izdevīgi ekonomēt. >>lasīt tālāk >>

Aleksandrs Ļubinskis demonstrē, kā viņš kopā ar sievu Lieni ceļ māju savai ģimenei Priekuļu pagastā, skaidro savus ekonomiskos un ekoloģiskos apsvērumus, pieredzi. >>lasīt tālāk >>

Šā gada 2.janvārī līdz Latvijas sabiedrībai nonāca ziņa, ka pēdējā 2008.gada darba dienā Kultūras ministrijas paspārnē esošā aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” noslēgusi līgumu ar arhitekta Anda Sīļa vadīto biroju “AB.SZK” par Rīgas akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādi.
>>lasīt tālāk >>

Turpinot rakstu sēriju par lielajiem projektiem mūsu galvaspilsētā gribētu uzsvērt, ka mani galvenie iebildumi ir saistīti ar aizdomām, ka koncertzāle valstij izmaksās nesamērīgi dārgi.
>>lasīt tālāk >>

Ieraugot summu, kādu ir paredzēts maksāt par Dienvidu tilta otro būvniecības kārtu, neviļus nāk prātā doma, ka ielu asfalta seguma vietā šoreiz tiks izmantots zelts. Vai sliktākajā gadījumā- titāns jau nu noteikti. 313 miljoni latu. Tāds ir skaitlis, ko publicēja visos masu mēdijos šonedēļ. Mazliet paskatoties internetā var atrast vairākus pārdomas rosinošus faktus.
>>lasīt tālāk >>