J.Paiders: ‘Finanšu okupācija un brīvais tirgus’

Kā raksta žurnāls Newsweek (skat. rakstu www.2v.lv), Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju. >>lasīt tālāk >>

V.Odišvili: ‘Quo vadis Latvija?! (Kur tu ej, Latvija)’

Visi būs dzirdējuši: rietumu demokrātija, ”spiešanās” uz austrumiem, rietumi tādi un austrumi šitādi.. Ko tas nozīme, vai tie ir ģeogrāfiski vai politiski jēdzieni? Kas tie tādi “rietumi”, un kur ir “austrumi”!? Daudziem šis jautājums liekas pašsaprotams – rietumi ir kartes kreisajā pusē, bet austrumi pa labi, un ja vēl kas nav skaidrs – nopērc sev kompasu! Bet… ieskatīsimies uzmanīgāk!
>>lasīt tālāk >>

V.Krauklis: ‘Kurš un kāpēc nogalināja Polijas prezidentu?’

Tā kā neticu nejaušībām, jo īpaši, ja tās saistītas ar lielo biznesu un politiku, tāda veida notikumus kā Polijas augstāko amatpersonu bojāeju neuzskatu par negadījumu un nejaušu apstākļu sakritību, neatkarīgi no tā, kas par to publiski un oficiāli tiek teikts. Pēdējās atklātībā nonākušās ziņas to tikai apstiprina. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Kas ir Eiropas Savienība? (II daļa)’

Protams, funkcionāri uzreiz nepateica, par kādu savienību ir runa, proti, viņi slēpa aristokrātijas tālāko mērķi – centralizētas impērijas radīšanu. Sākumā tā bija tikai uz Roberta Šūmana plānu balstītā Ogļu un tērauda ūnija, kuru 1951. gadā izveidoja tikai sešas dalībvalstis: Rietumvācija, Francija, Itālija, Beļģija, Luksemburga un Nīderlande.
>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Kas ir Eiropas Savienība? (I daļa)’

2009. gada 6. jūnijā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kandidāti, kā nu kurš prazdams, solīja Briselē pārstāvēt Latvijas intereses, proti, kārtot mūsu lietas un vajadzības. Vai jūs kopš tā laika esat par saviem pārstāvjiem Briselē kaut ko dzirdējuši, vai viņi jau sākuši kaut ko kārtot? Tieši ko? Vai kāds, varbūt izņemot Alfrēdu Rubiku, ir atskaitījies par savu darbību? Ko viņi vispār tur dara? >>lasīt tālāk >>

I.Prūsis: ‘Globālā politika’

Iekšpolitika ir politika, ko valsts realizē savā teritorijā un uz saviem iedzīvotājiem. Ārpolitika ir politika, ko valsts realizē attiecībā uz citām valstīm. Šie termini ir skaidri un saprotami, gan politiķim, gan ierēdnim, gan ierindas pilsonim. Grūtāk saprast kas ir globālā politika. Noteikti kaut kas liels, vispārējs, vispasaules, globāls. Tātad globālā politika ir politika ko realizē attiecībā uz vismaz vairākām valstīm. >>lasīt tālāk >>

E.Jansons: ‘Lisabonas līgumu pieņēma 12 minūtēs – tā ir noziedzīga rīcība’

Daudz un dikti ir runāts par Lisabonas līgumu un to, cik nepieciešams tas ir vai nav, tomēr Edgars Jansons intervijā LZK min, ka šīs diskusijas ir bijušas vienpusējas un neauglīgas, jo pirms runāšanas par to, vajag vai ne, Latvijas valstij bija jāveic skaidrojoša kampaņa, kas tas vispār ir. >>lasīt tālāk >>

Igaunijas prezidenta Ilvesa lekcija: ‘Kas mēs esam? Kur mēs esam? Nacionālā identitāte un gara ģeogrāfija’

Dāmas un kungi! Man ir liels gods šodien uzstāties Turu augstskolā. Savu lekciju gribu veltīt savam labam draugam un Turu augstskolas filistram, aizgājušajam Juhanam Kristjanam Talve, ar kuru vairāku gadu garumā dedzīgi diskutējam par demokrātiju, Igauniju un nacionālās identitātes tematiem. >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Latvijas starptautiskais statuss’

Daudz netaisnības un vardarbības var atrast visos pasaules reģionos un visos laikos. Lai gan bijuši arī noturīgi miera un attīstības periodi, kurus vēstures grāmatās atspoguļo mazāk vai nemin nemaz. Gluži kā mūsu presē vairāk raksta par dažādiem skandāliem un novirzēm, nekā par saticīgām ģimenēm un kopienām. Taču šoreiz gribu runāt par t.s. attīstītajām Rietumu valstīm, kuras izvirzījušas pretenzijas uz globālu varu un „vēstures galu”, ar to domādamas pilnīgu amerikāņu parauga liberālisma uzvaru un dominēšanu pasaulē uz mūžīgiem laikiem. >>lasīt tālāk >>

A.Dzenis: ‘ «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?’ (1/4)

Cariskās Krievijas slepeno dienestu safabricēts teksts antisemītisma veicināšanai – tāds ir vispārpieņemtais viedoklis par šo 20. gadsimta noslēpumaināko tekstu. Vienlaikus Protokoli ir arī viens no vispaviršāk un vienpusīgāk pētītajiem darbiem. Pētnieks, kurš tos analizē kontekstā ar slepeno organizāciju vēsturi un darbību, dvēseles miera un līdzjūtības pret cilvēci labad var tikai vēlēties, lai Protokoli patiešām būtu un paliktu falsifikācija vai literārs darbs. >>lasīt tālāk >>

R.Laženess: ‘Jau redzētā šoka terapija’

Ir saprotams, kāpēc Latvija kā maza valsts, kas ilgstoši bijusi okupēta, sociālu, politisku un kultūras iemeslu dēļ tik ļoti vēlējās pievienoties Eiropas Savienībai, taču ekonomiskie labumi, ko dotu pievienošanās Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMU), vienmēr ir radījuši aizdomas. >>lasīt tālāk >>

B.Latkovskis: ‘Ekonomiskās paverdzināšanas pakts’

Pavisam drīz visa pasaule atzīmēs 70. gadadienu, kopš divi cilvēces vēsturē lielākie tirāni – Hitlers un Staļins – 1939. gada 23. augustā noslēdza Eiropas sadalīšanas paktu, kas pavēra ceļu 2. pasaules karam. Latvijai šis pakts nozīmēja sagandētu dzīvi vairākām paaudzēm un nonākšanu Eiropas atpalikušas nomales statusā uz gadu desmitiem, ja ne simtiem. >>lasīt tālāk >>

A.Tarasovs: ‘Kā nogalināja Argentīnu’

Nekā unikāla vai ekstraordināra Argentīnas katastrofā nav. Vienkārši Argentīna kļuva par transnacionālo korporāciju (TNK) un to izveidotā finansiālā ieroča – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) politikas kārtējo upuri. >>lasīt tālāk >>

K.Dimiters: ‘Nacionālā pašapziņa vai mūžīgā gūstekņa komplekss?’

«Karošanas stratēģija ir šāda:
ja spēks desmitkārt lielāks, kā ienaidniekam, aplenc to;
ja pieckārt lielāks, uzbrūc tam;
ja divkārt lielāks, sadali savus spēkus.
Ja spēki vienādi, vari ar to cīnīties.
Ja spēki mazāki, pārspēj to viltībā.
Ja tevi pārspēj, bēdz.
Jo kas cīņā iet nespēcīgs,
kļūs par spēcīgā gūstekni.»

Sun Czu, Par kara mākslu >>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘„Trekno gadu” fenomens’

Es negribu noniecināt pārējās nozares, izņemot klaji parazītiskās, bet kā svarīgāko šoreiz gribu izcelt reālo ekonomiku, ar kuru saprotu galvenokārt nacionālo ražošanu, infrastruktūras būvi, tranzītu un vēl dažus iekšējos un starptautiskos pakalpojumus, kas ir valsts labklājības galvenais pamats un ekonomikas dzinējspēks. >>lasīt tālāk >>