Intervija ar pianistu Vestardu Šimkus (KasJauns.lv)

Vestarda Šimkus laimes formula ir pastaigas pilnmēness izgaismotā mežā, peldes ledainā ūdenī, nemuzikālas sarunas. Un viņš ir piedzīvojis arī bohēmu – ar zāli un kandžu, par nepiedalīšanos draudējis gandrīz nāvessods. Gan mūzikā, gan meitenēs viņš meklē maģisko dzirksti, bet reizēm traucē gan E vielas, gan paviršības laikmets. Viņš pats patiesi ir tuvu pilnībai. Pēc saviem kritērijiem.

Viņam ir tikai 27 gadi, un viņš cer nodzīvot līdz simt piecdesmit. Tas šķiet neiespējami – kā cilvēks var būt tik perfekts, kā viņam šie milzu panākumi nav sakāpuši galvā? Jau nez kuro reizi viņš ticis atzīts par labāko jauno pianistu pasaulē. Viņš ir elite. Vestarda no zemgaļu virsaiša mantoto vārdu nu pazīst visa pasaule. Šā puiša talants ir neapstādināmi pāri plūstošs – kā upe palos. Tāpat kā viņa cilvēciskā pievilcība. Vienkāršs, sirsnīgs un gudrs. Ar pašcieņu, nemīl stereotipus. Un viņa plaukstas patiesi ir milzīgas. >>lasīt tālāk >>

Igors Boikovs – operators, režisors (video)

Igors Boikovs, kinožurnālu “Padomju Latvija”, “Sporta apskats”, “Latvijas hronika” režisors (1983.g. – 1991.g.), dokumentālās filmu „Viena diena Rīgā” (1993), „Latvijas finansu sistēma” (1994), „Latvijas sakaru sistēma” (1994), „Kā tapa Latvijas valsts” (1998), „1999. g. 18. novembris Rīgā” (1999) režisors, pēc viņa jaunākās filmas “Cerību krahs” demonstrēšanas, atbildēja uz jautājumiem, dalījās ar pieredzi, runāja par mediju, kino un TV lomu sabiedrības attīstībā – par dzīvi un Latviju. >>lasīt tālāk >>

Izaugsme ekonomikā. Kā uz to skatās. Saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru Ivaru Brīveru

Ar ekonomikas zinātņu doktoru, Banku augstskolas profesoru un Ventspils Augstskolas asociēto profesoru IVARU BRĪVERU “Latvijas Avīzes” redakcijā sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Iveta Tomsone.

V. Krustiņš: – Mums ir ļoti daudz speciālistu, kas ar lielu vērienu spriež par makroekonomiskām lietām. Tie ir arī banku analītiķi, kuri plaši stāsta, kas notiek, un vienīgie, kuri zina, kas notiks. Par nožēlu, retāk viņi saka, ko viņu pašu bankas darīs valsts ekonomikas labā, par labu vienkāršiem ļaudīm. Un kā jūs vērtējat stāvokli?
>>lasīt tālāk >>

Pelēcības neesam. Intervija ar futurologu Arturu Mauriņu.

Ilgi meklēto Latvijas Nokia spētu radīt kopā sanākuši filozofi un mākslinieki, saka futurologs Arturs Mauriņš
Pašu latviešu nemīlestība pret savu valsti — tas ir viens no nopietnākajiem draudiem Latvijas nākotnei. Tā uzskata Latvijas Universitātes habilitētais profesors Arturs Mauriņš. Pēc pamatspecialitātes biologs, viņš nodarbojas arī ar futuroloģiju. Tā gan nākotni neparedz un nezīlē, toties no visiem iespējamajiem nākotnes attīstības variantiem spēj izvēlēties visizdevīgākos. Viņš ir pārliecināts, ka latvieši ir gudra tauta ar izcilības potenciālu, taču, lai to īstenotu, kopā jāsasauc idejām bagāti mākslinieki, filozofi un teologi, kas radītu Latvijas attīstības stratēģiju dzīvei, nevis plauktam. Turklāt esot arī tādi radošie, kas gatavi strādāt bez algas. >>lasīt tālāk >>

Intervija ar Baltkrievijas prezidentu A.Lukašenko (video)

Ietekmīgā Amerikas Savienoto Valstu medija “Washington Post” žurnāliste intervē Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Mūsu kaimiņu valsts vadītājs tiek izvaicāts par demokrātiju, vēlēšanām, sadarbību ar Krieviju un citām valstīm, ekonomiku un Baltkrievijas attīstību. Lukašenko atbild bez minstināšanās.

Intervija krievu un angļu valodās; notikusi nesen – visdrīzāk 2011.gada sākumā. Informācija par precīzu datumu TF rīcībā nav. >>lasīt tālāk >>

Intervija ar Banku augstskolas profesoru Ivaru Brīveru (2008.g.)

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.

– 12. decembrī Saeima apstiprināja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kas paredz palielināt pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi no 18% līdz 21%, bet nodokļa samazināto likmi no 5% līdz 10%. Turklāt būs jomas, kurās pievienotās vērtības nodokļa likme pieaugs no 5 līdz 21 procentam.

– Pašreizējās krīzes smagumu valdība piedāvā uzlikt uz trūcīgāko valsts iedzīvotāju pleciem. Finanšu ministrija rēķina, ka ar jauno PVN 2009. gadā palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 288 miljoniem latu. Tātad uz vienu nodarbināto tas būtu 280 latu gadā vai 23 lati mēnesī. Pat pieņemot samazinātus vērtējumus, katra strādājošā ikmēneša izdevumi savu vajadzību apmierināšanai PVN likmju palielināšanas rezultātā pieaugs par 15 latiem mēnesī. >>lasīt tālāk >>

R.Bahšteins: ‘Ne “Skype”, ne “Nokia”. Skujas’

Ideja skujas pārvērst zeltā, mežzinātnes institūta “Silava” profesoru izauklēta, jau vairākus gadus it kā nemanāmi, tomēr iekarojusi tirgu un kāpina apjomus.

Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks un a/s “Biolat” radītājs profesors Māris Daugavietis saka: “drusku vairāk jāsēž virsū zinātnei”, atzīstot, ka “Biolat” biznesa vadības grožus nesen atdevis citiem.

“Vienmēr lepojamies, ka mūsu izejmateriāli visu gadu ir pieejami, bet, aizejiet nu, savāciet tagad skujas mežā!” profesors smej ūsās. Reti, bet ir tādas reizes, kad pie skujām netiek – sniegs par dziļu. >>lasīt tālāk >>

Saruna ar Ritu Grāveri (fragmenti) – ‘Mēs esam tādi neērti Eiropai’

Ar Ritu Grāveri sarunājās Arnis Terzens. Sarunas noslēgumā tiek izteikts ļoti pesimistisks nākotnes redzējums, taču TautasForums.lv veidotājiem ir pārliecība, ka nākotne ir pašu cilvēku un tautu rokās. Kā domāsim, tā teiksim un rakstīsim un tādu dzīvi arī dzīvosim.

(..) – Lai gan, iespējams, tieši antropoloģija ir viena no fundamentālākajām vēstures pētniecības disciplīnām, man radies priekšstats, ka mūsdienās tā ir vai nu pati nogājusi pavēni, vai arī apzināti turp nobīdīta. Vai varat to paskaidrot?
- Mūsu sabiedrībā būtiski mainījies skatījums uz antropoloģiju, kas līdz 1991. gadam bija viena no svarīgākajām zinātnēm. Kopā ar arheoloģiju un folkloru tā bija zinātne, kas arī piederēja parādībai, ko var dēvēt par nacionālo pretošanās fronti. Bet Eiropa ieradās ar savu skatījumu uz antropoloģiju. Ja tagad ieslēdzam televizoru, no vienas puses mūs it kā uzrunā bez gala daudz antropologu – kultūras antropologi, sociālie antropologi un tādi un šitādi, un viņi visi bez izņēmuma skaisti runā. Bet – neviens nespēj nodefinēt, kas tad īsti ir antropoloģija. Es nodarbojos ar fizisko antropoloģiju, un šajā jomā faktiski esmu pēdējais mohikānis. Bet Eiropas doma pauž, ka tieši fiziskā antropoloģija ir atbildīga par rasisma rašanos un vēl virkni dažādu citu pagājušā gadsimta negāciju, līdz ar to fiziskā antropoloģija Eiropas skatījumā faktiski ir noliegts priekšmets. Tāpēc es, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka nodarbojos ar tautas etnisko vēsturi, ar savām tēmām esmu zem tabu zīmoga. >>lasīt tālāk >>

K.Zemberga: ‘Patiesība par brīvmūrniekiem’

2009.gada rudenī paziņa mani uzaicināja uz sanāksmi, kuras nolūks bija pulcēt domubiedrus vienas biedrības dibināšanai. Es neko sīkāk nezināju – tikai īsu jaundibināmās biedrības/kluba mērķa formulējumu. Tas mani ieinteresēja un piekritu sanāksmi apmeklēt. Vēlāk vēl vienu. Sanāksmju vadītājs bija Andris Ruģēns (skat. norādītajā saitē attēlu Nr.2). Iepazīstinot ar sevi, viņš stādījās priekšā kā augstākās pakāpes brīvmūrnieks Latvijā, kurš „esot iesvētīts pēc visiem rituāliem” Zviedrijas (vai Vācijas – diemžēl precīzi neatceros) lielložā. Tas piesaistīja manu uzmanību, jo līdz tam par brīvmūrniecību biju dzirdējis tikai „sazvērestības teoriju” līmenī. Kā vienā no saviem rakstiem raksta Jānis Kučinskis, „Sazvērēties” nozīmē – slepeni vienoties. Vai jūs domājat, ka neviens nekad ne par ko nav slepeni vienojies?

Detalizētāka abās sanāksmēs gūtā pieredze – dzirdētais, redzētais, novērotais, cilvēku vārdi/uzvārdi, lai šoreiz paliek manā ziņā. >>lasīt tālāk >>

Remantadīna autora Jāņa Poļa neparastā dzīve

1976. gadā latviešu zinātnieks Jānis Polis nosūtīja PSRS vadītājam Leonīdam Brežņevam telegrammu, ka viņš izgudrojis tik ļoti vajadzīgo preparātu pret gripu – remantadīnu.

Lai to pārbaudītu, miljonu dārgajā projektā tika iesaistīti desmitiem tūkstošu ārstu un simtiem tūkstošu pacientu. Jau pagājuši vairāk nekā 30 gadi, bet remantadīna izgudrotājs vēl joprojām ir aktīvs un nemiera pilns. Tagad viņš nokļuvis slimnīcā un cīnās ar nevienam nezināmu kaiti.

Zinātnieks uzturas vienā no Biķernieku klīnikas Apdeguma centra palātām, kas atgādina darba kabinetu – visās malās saliktas grāmatas, žurnāli, dokumenti un fotogrāfijas. Jānis Polis taisa tēju un pukojas par valdību: “Viņi no svešiem aizņemas miljonus, bet atstumj miljardus, ko piedāvā mūsu pašu zinātne. Es nezinu, kāda būs attieksme jaunajai valdībai, bet iepriekšējā par zinātni neinteresējās.” >>lasīt tālāk >>

Politikā esam bijuši naivi. Saruna ar kultūras socioloģi Dagmāru Beitneri.

Kultūras socioloģes Dagmāras Beitneres viedokli par aktualitātēm izzināja “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Aivis Vincevs.

– Pašlaik veidojas jauna valdība, un nozīmīgs jautājums šajā procesā bija “Saskaņas centra” izvairīšanās atzīt Latvijas okupācijas faktu. Nupat Urbanovičs nosaucis šīs vēlēšanas par idejiski neleģitīmām. V. Guščins, kas pārstāvējis visu krievu tautiešu kopienu, paziņojis, ka Krievijai pareizāk būtu šīs vēlēšanas atzīt par nelikumīgām. Līdz ar to neleģitīma būtu jaunā Saeima un valdība. Tas pieliek punktu tam, ko mēs saucam par integrāciju. Vācijas kanclere Angela Merkele atklāti pateikusi, ka integrācija Vācijā izgāzusies. >>lasīt tālāk >>

Intervija ar I.Sudrabu: ‘Partijiskā valdībā neiešu’

Par skatījumu uz valsts pārvaldīšanu, tostarp ar budžeta un nodokļu instrumentu palīdzību, iespējamajām ārkārtas vēlēšanām un attiecībām ar politiku Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. >>lasīt tālāk >>

Latvieti, škic rezervātā! – intervija ar Andri Plotnieku

Šobrīd lielas sabiedrības daļas uzmanības centrā ir Finanšu ministrijas sagatavotais dokuments Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.– 2015. gadam. Tajā tiek piedāvāts nodokļu kardināls palielinājums. Dokumenta autori uzskata, ka šis palielinājums nekādā veidā neiespaidos (?) mājsaimniecības. Kaut arī galvenā tēma bija minētais dokuments, mūsu saruna ieplūda daudz plašākā gultnē. Neatkarīgās sarunbiedrs ir juridisko zinātņu doktors Andris Plotnieks. >>lasīt tālāk >>

V.Vizulis: ‘Kad esmu kā Poruks, tad neesmu Štirlics’

Mēdz sacīt, ka laiks visu noliek savā vietā, bet varbūt tie ir cilvēki, kuri paši ar saviem darbiem un domām nonāk pie kāda konkrēta pagrieziena punkta savā dzīvē. Jā, arī notikumi, kas veidojušies un krājušies gadu garumā, veicina kādas atziņas tapšanu vai izšķiršanos par kaut ko nozīmīgu darbā, sadzīvē, ikdienā. >>lasīt tālāk >>

Cīņa ar sausumu. Intervija ar Sūzenu Sontāgu

Sūzena Zontāga (1933.-2004.) – viena no pazīstamākajām ASV rakstniecēm, „jaunā intelektuāle”, mūsdienu kultūras komentētāja. Viņas grāmatas tulkotas trīsdesmit divās valodās. Četri romāni: Labvēlis, Miršanas komplekts, Vulkāna mīļākais un Amerikā, kas 2000. gadā ieguva Amerikas kritiķu asociācijas balvu daiļliteratūrā. Publicējusi stāstu krājumu Es, etcetera, vairākas lugas, arī Alise gultā, piecus eseju krājumus, to skaitā, Par fotogrāfiju, kas ieguva Nacionālo kritiķu apvienības balvu kritikā. Slimība kā metafora. Noraugoties citu sāpēs. 2001. gadā Zontāgai piešķīra Jeruzālemes balvu par viņas darbu kopumu.

Ar Sūzenu Zontāgu Ņujorkā 2003.gada 2.aprīlī sarunājās Arnis Rītups un Uldis Tīrons.
>>lasīt tālāk >>