– Vienmēr ir interesanti aprunāties ar studējošiem cilvēkiem. Tiesa, jāatzīst, bija grūti iedomāties, ka studenta lomā būsi tieši tu?

– Patiesību sakot, es arī pati brīnos par to, ka atkal esmu studente. Varētu jautāt – kas man vēl pietrūkst šajā dzīvē, vai ne? No malas raugoties, it kā nekas, visa jau gana. Bet, manuprāt, dzīvē visbūtiskākā parādība ir iekšējais nemiers, alkas pēc kaut kā, kas, visdrīzāk, ir tieši jaunas zināšanas. Acīmredzot tā ir vēlme kādā jomā vairs nebūt diletantam, kļūt kādu nieku gudrākam, apgūt to jomu profesionāli. Un tad cilvēks iet mācīties. Es tagad jau trešo reizi dzīvē esmu studente. >>lasīt tālāk >>

Pagājušajā nedēļā Latviju līdz ar Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju apmeklēja arī Ungārijas valdības pārstāvji. Neatkarīgā intervēja Ungārijas Nacionālo resursu ministrijas valsts ministru Miklošu ŠOLTĒSU, kurš valdībā atbild par sociālajām, ģimenes un jaunatnes lietām.

Intervēja: Viktors Avotiņš;
Neatkarīgā Rīta Avīze, 2012.gada 22.maijs
>>lasīt tālāk >>

Meklējot atbildes uz jautājumiem par notikumiem Latvijā un turpmākās attīstības perspektīvu, ar Jāņa Kučinska publicētā raksta starpniecību diena.lv/blogi vietnē atradu atsauci uz Latvijas ekonomistu Ernestu Buividu (1934.-2010.g.). Savukārt interneta vietnē pribalt.info atradu interviju ar pašu Buivida kungu. Šo sarunu (krievu valodā), kas notika 2007.gadā, nolēmu iztulkot latviski, jo, manuprāt, ar tajā pausto Latvijas ekonomiskās situācijas redzējumu, novērtējumu un no analīzes izrietošo nākotnes prognozi būtu lietderīgi un interesanti iepazīties arī citiem.
>>lasīt tālāk >>

Publicējam Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesora Artura Priedīša interviju izdevumam „Kultūra un Vārds” (2011.gada septembris). Intervija ir pagara, taču lasīšanas vērta, tādēļ atzīmējiet to savās elektroniskajās un cita veida piezīmēs..

- Internetā savā dienasgrāmatā (blog.artursprieditis.lv) Jūs rakstāt par vadāmo haosu. Vai tas ir kaut kas jauns? >>lasīt tālāk >>

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

Jo vairāk informācijas iegūsti, jo neinformētāks esi, apgalvo profesors Tomass Hillans Ēriksens Pazīstamais norvēģu sociālantropologs Tomass Hillans Ēriksens Rīgā bija ieradies prezentēt savu populārzinātnisko grāmatu Mirkļa tirānija. Šaudīgs un ekspresīvs viņš stāsta par nesteidzīgas dzīves, kurā ir izslēgti mobilie telefoni un internets un cilvēki domā garas domas, utopiju, kamēr pats ik pa brīdim no žaketes iekškabatas izvelk mobilo telefonu, lai ieskatītos tajā – ja nu kas steidzams…
>>lasīt tālāk >>

(..) – Ar ko Latvijas ekonomistu asociācija, kuru savulaik esi dibinājis, atšķiras no citiem līdzīgajiem formējumiem, kuru nosaukumos arī atslēgas vārds ir “ekonomika”?
- Joprojām esmu šīs asociācijas valdes priekšsēdētājs, un tā dibināta 2009. gada 13. februārī. Atšķirībā no tām citām, kā tu izteicies, šī ir izteikti profesionāla asociācija, ko veido kopumā aptuveni trīsdesmit akadēmiski cilvēki no visām mūsu valsts augstskolām – piemēram, Margarita Dunska, Raita Karnīte, Aleksandrs Fedotovs, Dagnija Jēgere un citi, kurus visus šeit neuzskaitīšu. >>lasīt tālāk >>

Ar JaunVācijas idejas autoru sarunājas on-line izdevums „Sein”.

Nav zināms, kad šī intervija notika. Katrā ziņā pirms dažiem gadiem, kad JaunVācija vēl atradās projekta stadijā. Šodien tā ir noteiktā mērā realitāte.
>>lasīt tālāk >>

Lai novērstu līdz šim pasaules drošākās un lielākās ekonomikas — Amerikas Savienoto Valstu — maksātnespēju, pēc vairākus mēnešus ilgušām diskusijām ASV Kongresa Pārstāvju palāta ir nobalsojusi par ASV parāda griestu paaugstināšanu un valdības izdevumu samazināšanu. Par šo lēmumu vēl jābalso Kongresa augšpalātai Senātam, bet likuma spēku lēmums iegūs brīdī, kad to būs parakstījis ASV prezidents Baraks Obama.
>>lasīt tālāk >>

(..) – Interesanti gan, kāpēc sadomājāt mani intervēt? Kopš zināma laika mani publicēt vēlas aizvien mazāk. Krievu prese jau sen ignorē, pēdējā laikā izvairās arī latviešu izdevumi. Es jau saprotu, ka tagad nākusi jauna paaudze – ir gan politiķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki, kurus vajag intervēt, kuru domās vajag ieklausīties, bet manā gadījumā vēlāk vienmēr ir kāds noliegums un vairs neviens nevēlas saistīties. Acīmredzot allaž pasaku kaut ko tādu, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem, proti – ne krieviem, ne latviešiem. Neaizmirsīsim, ka es esmu krieviete, jā! Un tagad visiem svarīgi tikai aģitēt pašiem par sevi, bet dialogi, domu apmaiņa, visbeidzot, arī kritika principā nav vēlama. >>lasīt tālāk >>

Augu eļļas, majonēzes, margarīni, sojas, konditorejas un gaļas izstrādājumi. Tie ir pārtikas produkti, kuru etiķetes vajadzētu lasīt īpaši rūpīgi, ja nevēlaties lietot uzturā ģenētiski modificētos organismus (ĢMO), kuri var nodarīt kaitējumu veselībai un apkārtējai videi.
>>lasīt tālāk >>

Šoreiz kā labā lugā – intriga savērpās jau pirms priekškara pavēršanas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izdotajā grāmatā „Kosmosofija” (lejuplādējams fails 113.11MB; PDF – Lasitava.lv; GramatasElektroniski) kā autors minēts E. Balodis. Sāku interesēties, kāds ir viņa kristītais vārds, taču nekur to neatradu. Kārtības labad iesāktais meklējums sāka atgādināt pārdzīvojumu, ko jau 19. g. s. aprakstījis sers Konan-Doils. Atsauksmēs par atkārtoto publikāciju visur minēta forma – Baloža grāmata. Piemēram, kāds anonīms autors internetā.
>>lasīt tālāk >>

Tā kā A/S “Lauku avīze” ir norādījusi, ka “Jebkuras informācijas pārpublicēšana bez rakstiskas saskaņošanas aizliegta”, publicējam saiti uz interviju “Sakratīt valsti, mainīt domāšanu” ar ekonomikas zinātņu doktoru Uldi Osi. Intervēja Voldemārs Krustiņš un Iveta Tomsone.

Atvērtās lapas kreisajā augšējā stūrī izvēlieties 6. lappusi (redakcijas viesis) un noklikšķiniet uz attēla, un raksts kļūs pieejams lasīšanai.

Ieteica Laura R.

– Kādu brīdi bijāt pieskāries politikai: nepilnu mēnesi pildījāt apvienības Par labu Latviju (PLL) padomes priekšsēdētāja pienākumus. Vai Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kas acīmredzot notiks 17. septembrī, negatavojaties startēt ar savu sarakstu?
– Nē, šajās vēlēšanās es vēl negatavojos to darīt. Viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir tā, ka mēs vienmēr gribam kaut ko ātri uzcept, bet nekas labs no tā nesanāk. Uz šīm vēlēšanām vajadzētu nevis dibināt jaunas partijas, kas latviešu balsis tikai atšķaidīs, bet gan atbalstīt kādu no esošajām partijām un stiprināt tās ar jauniem cilvēkiem, tādiem, kas grib ne tikai nodarboties ar politiku, bet arī strādāt Latvijas labā. Mans laiks vēl nav pienācis. Un varbūt arī nekad nepienāks. Man ir sava mājaslapa, kurā ir reģistrējušies gandrīz simt atbalstītāju. Kad būs tūkstotis, tad varēšu dibināt partiju. Bet tā būs runa par nākamajām vēlēšanām. Patlaban es ar milzīgu interesi gaidu, ko šo vēlēšanu kontekstā darīs Valsts prezidents Valdis Zatlers.
>>lasīt tālāk >>

“Vēsture ir citāda” teic rakstnieks Jānis Lejiņš un savos vērienīgajos vēsturiskajos romānos pierāda, ka latviešu senči nav bijuši ne par matu sliktāki par citām tautām.

Triloģijā Zīmogs sarkanā vaskā Jānis Lejiņš Latvijai tik nozīmīgo 12. gadsimtu parāda citādu. Gan mūsu zemi, gan mūsu senčus. Lejiņš iedzīvinājis daudzus vēsturiskus tēlus: karavadoni un Tālavas ķēniņu Tālivaldi, bīskapu Albertu, Kaupo, Ako, Rūsiņu. >>lasīt tālāk >>