Prezidenta A.Bērziņa paustais: “Tuvākie pāris gadi nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk. [..] Es jums varu droši apgalvot, ka pasaule būs izmainījusies, būs pavisam cita uzbūve un citas vajadzības. Esmu par to pārliecināts.”

Bet nav ko vairs daudz muldēt, kritizēt, diskutēt. Ir jārīkojas. Uz globusa viss notiek un notiks ne pēc cilvēku cilvēcīgā plāna. Globusu aizvien negantāk griež necilvēki pēc sava necilvēcīgā plāna. Un nu jau mēs visi to zinām. Arī lohi un nezinīši.
>>lasīt tālāk >>

Latvijas pamatlikumā iederētos pārdomāts, juridiski saistošs ievads, kurā formulēta mūsu valsts pastāvēšanas jēga un pamatprincipi, uzskata Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits. >>lasīt tālāk >>

Saceltā kņada ap Ungārijas jauno konstitūciju ir kārtējais apliecinājums tam, ka jebkurā valstī tie spēki, kuri savas valsts iedzīvotāju intereses izvirzīs par prioritāti pretstatā starptautiskā finanšu kapitāla interesēm, saņems uzbrukumus un mēģinājumus iztēlot tos kā nedemokrātiskus. >>lasīt tālāk >>

“Latvieša stāja svešumā” – deklarācija, kas pieņemta Latvijas Centrālās Padomes ārkārtējā sesijā 1947.g. aprīlī, Mēbekā – Vācijā. A.Švābes redakcijā.

„Šim manas ticības apliecinājumam ir brīvas gribas izpaudums ar zvēresta spēku – zvēresta, kas rakstīts manā sirdī un tāpēc neizskan tikai vārdos, bet izpaužas arī darbos, nosakot manu stāju visās svešniecības gaitās. Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni cienīdams, es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums, kā mēs esam izauguši no savu tēvu un māmuļu darba, dziesmām, cīņām un ciešanām. >>lasīt tālāk >>

Vladimir Iļjič Linderman, esmu Jums bezgala pateicīga. Pēdējos divdesmit gadus cilvēki lielākoties domāja tikai par savām personīgajām problēmām, taču beidzot teju vai katrā no mums ir pamodusies neviltota interese arī par valstiski nozīmīgiem jautājumiem. Tas lielā mērā – pateicoties tieši Jums un Osipova kungam. >>lasīt tālāk >>

Visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti ar nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām.

ACTA var novest pie tā, ka interneta pakalpojumu sniedzēji būs spiesti fiksēt ikvienu savu klientu lejupielādēto failu, un dalīties ar šīm ziņām ar AKKA/LAA un citiem autortiesību īpašniekiem, novest pie noderīgu datorprogrammu (piem.VLC) bloķēšanas un pat līdz tam, ka mājas video ievietošana YouTube varētu kļūt par sodāmu pārkāpumu, ja tajā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika.
>>lasīt tālāk >>

Tā kā autortiesību aizstāvji zaudējuši pēdējās veselā saprāta atliekas, steidzami jāpalīdz šiem nelaimīgajiem un visai sabiedrībai, atceļot autortiesības vispār, lai vairs nerastos kādam kārdinājums lobēt tādus murgus kā ACTA (latv. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma), SOPA (latv. – pirātisma apkarošanas likums), PIPA (IP adrešu aizsardzības likums) utt. Skat. rakstu portālā Diena.lv „Interneta asociācija sašutusi par Latvijas valdības parakstītajiem dokumentiem”.

Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot katru interneta lietotāju (praktiski tas jau tagad notiek, bet rezultātu lieto tikai nu ļoti slepeni dienestiņi), piespiest ziņot interneta pakalpojuma sniedzējiem par katru autortiesību pārkāpumu un, protams, protams, sodīt tos kriminālnoziedzniekus, kas atļaujas lietot informāciju. >>lasīt tālāk >>

Pateicos, visiem, kuri piedalījās – gan kā aktīvi dalībnieki, gan kā klausītāji –, un īpaši Čakstes biedrībai un Jurim Putriņam, Latvijas Universitātei, kā arī Ivaram Prūsim., Agnesei, Anrijam un Īvam, bez kuriem šis pasākums nebūtu bijis iespējams.

Atvainojos, ka konferences III. daļai nepietika laika (un arī spēka), taču jau saņēmu ierosinājumu drīz vien sarīkot vienu pilnībā neformālu tikšanos. Lūdzu atsaucieties, kuriem būtu iespēja nodrošināt plašas un visādā ziņā šādai sanāksmei piemērotas telpas!

Līdz tam gan vēl liels darbs veicams – TautasForums.lv publicēšu konferences prezentācijas, visu dalībnieku kontaktinformāciju un, varbūt arī šo to no safilmētā video materiāla. Tagad nedaudz jāatvelk elpu, tādēļ pagaidām publicēju vien konferences ievadvārdus. >>lasīt tālāk >>

Politiķu grupējumi spēlē „valodas kariņus” – domā stratēģijas un kaldina taktiskos plānus. Ar lielu varbūtību „referendumu jezgu” atbalsta un varbūt pat speciāli uzkurina ārpus Latvijas robežām esošas ieinteresētās puses. Tikmēr ne viens vien „parastais Latvijas iedzīvotājs” skaidri un nepārprotami pauž, ka karojošo pušu rīcība ir muļķīga, ārkārtīgi bīstama un nav nedz latviešu, nedz Latvijā dzīvojošo krievu, ukraiņu, baltkrievu, nedz arī citu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Skat., piemēram, Valda Felsberga aicinājumu, Dmitrija Čubukova rakstu vai šo vēstījumu par saticības platformas veidošanu kopīgai valodai. >>lasīt tālāk >>

Valsts politikas dokumentus nedrīkst pamatot ar aizdevēju prasībām ‒ mums pašiem jābūt saimniekiem savā zemē un jānosaka savas prioritātes, uzskata valsts kontroliere Inguna Sudraba. >>lasīt tālāk >>

Biedrība ir mazs Latvijas modelis. Biedrībā viss notiek līdzīgi kā valstī.

Nu jau pasauli sasniegušas ziņas par kārtējo krīzi Rīgas Latviešu biedrībā. Ar šo rakstu, pirmkārt, atvainojos avīzes „Latvija Amerikā” redaktorei Vitai Gaiķei par to, ka nosūtīju viņai savu feļetonu „Žēlaba”* bez izskaidrojošas pavadvēstules. Oficiālās  vēstules noformējums bija tik īsts, ka tajā sarakstīto  patiešām varēja uztvert par Rīgas Latviešu biedrības (RLB) tā laika priekšsēdētāja lūgumu augstākām instancēm. Tieši šī kļūme bija iegansts manai izslēgšanai no Rīgas Latviešu biedrības. Diemžēl traģikomiskajā „Žēlabā” daži patiesības graudi tomēr ir, tādēļ publikāciju nenožēloju. Uzskatu, ka ilgtermiņā tā palīdzēs mainīt situāciju uz labu. >>lasīt tālāk >>

Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2 % (Latvijā no 0%-5%). Tātad, privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.
>>lasīt tālāk >>

Laikā kad Eiropā plosās ekonomiskā krīze un starptautiskā finanšu oligarhija mēģina uzspiest savus noteikumus pat Eirozonas valstīm, Islandes ekonomika turpina veiksmīgi attīstīties. Pēc RTTNEWS (25.11.2011) ziņām gada inflācija Islandē novembrī samazinājusies līdz 5,2%, salīdzinot ar 5,3% oktobrī, liecina piektdien publiskotās Islandes Statistikas biroja sākotnējās aplēses. Tādējādi gada inflācijas līmenis valstī samazinājies jau otro mēnesi pēc kārtas. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Islandē novembrī saglabājās nemainīgas pēc oktobrī reģistrētā pieauguma 0,3% apmērā.
>>lasīt tālāk >>

Hipotēku banku pārdot nedrīkst! Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vienīgā mūsu valstij piederošā banka, kas ilgstoši attīstījusies tikai ar pašas piesaistītiem resursiem, kurai ir nodaļu tīkls visos valsts rajonos, kura darbojusies atbildīgi (izņemot dažus valdības uzspiestus lēmumus; valdība ir Hipotēku bankas akcionārs) un kura nekad nav aplaupījusi vai apzagusi savus klientus. Banku no paša iesākuma vadījuši patriotiski motivēti darbinieki, kas valdības noteikto rāmju robežās vienmēr orientējušies uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tās ir īpašības, kuras nav piemitušas nevienai privātai vai ārvalstu bankai, kuru galvenā motivācija bijusi tikai maksimāla peļņa uz mūsu rēķina. Un paskaitiet, cik lielus zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem pa šiem gadiem nodarījušas privātās bankas?
>>lasīt tālāk >>

Piektdien (25.11.2011), preses konferencē Ventspils mērs Aivars Lembergs izteica neapmierinātību ar banku sistēmu Latvijā un pasaulē un kapitālismu kā tādu.

Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Ventspils mērs izteica iespēju nacionalizēt visas Latvijas bankas. „Valsts nes pilnu atbildību visiem noguldītājiem, visiem naudas glabātājiem jebkurā bankā pilnā apmērā. Ja privātā sistēma nevar to nodrošināt, tad ir jānacionalizē visas bankas Latvijā. Tad ir tikai valsts bankas, kā tas bija pirms divdesmit gadiem, bet ir pilnīgi skaidrs ar ko ir attiecības, jo šīs te bezgalīgās banku krīzes, kas notiek Latvijā jau no deviņdesmito gadu pirmās puses, visiem ir vairāk nekā apnikušas.”
>>lasīt tālāk >>