Neslinkosim – domāsim. Atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam.

Šodien izskatīs dārzniecības NESLINKO administratīvo pārkāpumu – Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30. Es ar bērniem plānoju braukt atbalstīt, lai gan pēdējā brīdī atklātā sēde ir paziņota par slēgtu..

Publicējam arī Guntras Aistaras (ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas universitāte) atklāto vēstuli Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) >>lasīt tālāk >>

R.Karnīte: ‘Budžets un valsts neatkarība’ (1996.g.)

Es neesmu pirmā, kas šodien runā par Valsts budžetu, un droši vien par to runās arī citi. Un tas ir saprotams. Mūsu sarunas temats ir krīze Latvijā. Esam nosaukuši šīs krīzes visnepievilcīgākās izpausmes, tās ir: nabadzība, noziedzība un korupcija, morāles krīze. Visas šīs apspriestās problēmas vieno Valsts budžets. No Valsts budžeta labvēlības vistiešākajā veidā ir atkarīga vairāk nekā trešdaļa Latvijas valsts iedzīvotāju — budžeta iestādēs nodarbināto, izglītības, zinātnes, kultūras darbinieku un pensionāru — labklājība, bet netiešā — visas valsts iedzīvotāju labklājība. Zināmā mērā Valsts budžets ir valsts politiskās un ekonomiskās neatkarības garants. Tāpēc budžeta pieņemšanas laiks parasti ir satraukuma pilns visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un atkal izrādās, ka naudas ir par maz, izdevumu par daudz, un atskan aicinājums: taupīt, pieciest, saprast! Latvijā pat ir radies īpašs termins — taupības režīms. Tā vien liekas, ka Latvijā ir aizmirsuši, kas ir Valsts budžets. >>lasīt tālāk >>

‘Ko mēs varētu darīt Latvijas un nākotnes labā?’ (Jāņa Kučinska grāmatas konspekts)

Ak, Kungs! Palīdzi mums atšķirt Patiesību no patikas, gudrību no gļēvulības, atturību no vienaldzības, pazemību no pielīšanas, īstenību no ilūzijas, cerību no muļķības, pravieti no viltus pravieša, kungu no valstsvīra, tautas kalpu no tautas kalpinātāja!

Jānis Kučinskis savos biežajos rakstos un komentāros atsaucas uz savām grāmatām, kurās esot aprakstīts, kas un kā mums Latvijas sabiedrībai būtu jādara, lai izkļūtu no mūsu ekonomiski, politiski, demogrāfiski un morāli nožēlojamās situācijas. Izlasot Jāņa Kučinska grāmatu „No interešu kariem uz interešu harmoniju” (2001) tik tiešām izdevās saskatīt dažādas idejas un vērtīgas pamācības. Tā kā šī grāmata nav instrukcija vai mācību līdzeklis, mums vēlamās rīcības ieteikumi nav strukturēti. Iespējams, tos jau ir strukturāli pasniedzis arī pats grāmatas autors vai kāds cits šīs grāmatas lasītājs. Tā kā man šāds apraksts nav zināms, nolēmu tādu izveidot pati. Ievadā ievietoju citātu no apskatāmās grāmatas. >>lasīt tālāk >>

E.Labanovskis: ‘Latvija ir pasaules otra zaļākā valsts. Vai varam no tā kaut ko gūt?’

Esam jau pieraduši, ka Latvija pēc daudziem rādītājiem (sociālā vienlīdzība, dzīves ilgums, inovācijas, IKP utt.) ir pēdējā starp ES valstīm – un kaut kur tālu zem vidējiem rezultātiem visas pasaules kontekstā, bieži vien pat blakus kādai Āfrikas valstij.

Tādēļ fakts, ka pēkšņi esam kaut kur arī vieni no pirmajiem, – turklāt ne tikai ES, bet pat pasaules līmenī, – šķiet patiešām sirreāls. >>lasīt tālāk >>

E.Millere: ‘Pašam sava sēklu banka’ (VidesVestis.lv)

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?
>>lasīt tālāk >>

‘Karaganova doktrīna’

Toreizējā Eiropas Institūta direktora vietnieka, S.A.Karaganova publicētais raksts laikrakstā Diplomātijas Vēstnesis (Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris), kas vēlāk tika iesaukts par „Karaganova doktrīnu”, lasāms arī latviešu valodā.

Karaganovs ir ilggadīgs Krievijas federācijas ārpolitikas eksperts un Vladimira Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos. Žurnāli Foreign Policy (ASV) un The Prospect (Lielbritānija) 2005.gadā viņu ierindoja starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Vairāk par Karaganovu meklējiet interneta vietnē karaganov.ru. >>lasīt tālāk >>

A.Terzens: ‘Amerikāņu ģeopolitikas stūrakmens – kultūras invāzija’; saruna ar Arturu Priedīti (žurnāls ‘Kabinets’)

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

Autortiesības. „Nelegālā” failu izplatīšana tīmeklī

Šobrīd Latvijā notiek divi kriminālprocesi par nelikumīgu grāmatu elektronisko versiju izplatīšanu internetā. 2011.gada 9. decembrī LETA publicēja interesantu rakstu par šo tēmu, kurā bija šis citāts: „Nelikumīga grāmatu izplatīšana internetā izdevniecībām rada būtisku kaitējumu, piemēram, par sešām nelikumīgi izplatītām grāmatām vienas izdevniecības zaudējums ir 17 000 latu apmērā, aprēķinājusi biedrība „Latvijas Grāmatnieku ģilde””. Problēma šajā visā ir tas, ka šie aprēķini ir ne tikai, maigi izsakoties, ļoti neprecīzi, bet pat absurdi. Tā kā par šo tēmu latviešu valodā (kā jau vienmēr) trūkst objektīvas un argumentētas informācijas, tad pacentīšos uzrakstīt par patiesajiem „zaudējumiem”, ko autortiesību īpašnieki gūst no brīvas failu pieejas internetā. >>lasīt tālāk >>

Kādēļ Somijas izglītības sistēmai ir tādi panākumi?

Mācību semestris tuvojās noslēgumam. Kirkkojarvi vispārizglītojošās skolas (atrodas pilsētā Espo – uz rietumiem no Helsinkiem) ilggadīgais skolotājs un pašreizējais direktors Kari Louhivuori nolēma izmēģināt pat pēc Somijā valdošajiem kanoniem kaut ko ārkārtēju. Viens no viņa sestās klases skolēniem, Kosovas albāņu zēns, neskatoties uz skolotāju pūlēm, nu nekādi nespēja sekmīgi iekļauties mācību procesā. Skolas mācību spēku komanda, ieskaitot sociālo pedagogu, psihologu un medmāsu, pārliecināja direktoru Louhivuori, ka pie tā nav vainojams puikas slinkums. Tādējādi viņš izlēma zēnu atstāt uz otru gadu, kas Somijā notiek ļoti reti un faktiski ir novecojis risinājums šādiem gadījumiem. >>lasīt tālāk >>

Ošlejs situāciju Latvijā salīdzina ar Vāciju pēc Otrā pasaules kara (žurnāls “Kapitāls”)

Pašreizējā situācija Latvijā līdzinās tai, kāda bija Vācijā pēc Otrā pasaules kara, žurnālam «Kapitāls» norāda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Viņš akcentē, ka patlaban, kad daudzu klientu maksātspēja ir šaubīga, var novērot ārkārtīgi strauju banku kopējā kredītportfeļa samazinājumu.
>>lasīt tālāk >>

Kādēļ visur trūkst naudas? (pieejams VIDEO latviešu valodā; aplis.lv)

Tikai nepilnu 10 lpp. garš stāsts par zeltkali Fabianu „Dod man pasauli plus 5%”, kurā sniegta atbilde uz virsrakstā minēto jautājumu, kā arī uz virkni citiem: kā radās nauda, kā tiek pārvaldīta pasaules finanšu sistēma un valstu ekonomikas, kā tiek panākts, ka cilvēki visā pasaulē tiecas pēc viltus vērtībām, kas patiesībā ir politiskās partijas, kam izdevīgi kari un kāds varētu būt tā visa mērķis? (.pdf 1MB)
>>lasīt tālāk >>

Humānās pedagoģijas manifests (latviešu un krievu valodās)

Humānās pedagoģijas manifests radīts ar mērķi īsi, precīzi un saprotami definēt to, kas ir Humānā Pedagoģija, ar ko tā atšķiras no autoritāras pedagoģijas vai citiem meklējumiem un strāvojumiem šajā jomā. Humānā Pedagoģija sākās tur, kur ir izprasti tās pamatprincipi un tie tiek iedzīvināti ikdienas dzīvē. Šī pedagoģija vienmēr sākas sevī, sevis pilnveidošanā un savas apziņas paplašināšanā.

Manifesta gala varianta izstrādāšana, parakstīšana un iesvētīšana notika šī gada 15. – 17. jūlijā Gruzijā, Bušeti ciemā, Šalvas Amonašvili rezidencē.

Dokuments pieejams krievu valodā, kā arī tā tulkojums – latviešu valodā (.PDF).
>>lasīt tālāk >>

Intervija ar Peteru Ficeku

Ar JaunVācijas idejas autoru sarunājas on-line izdevums „Sein”.

Nav zināms, kad šī intervija notika. Katrā ziņā pirms dažiem gadiem, kad JaunVācija vēl atradās projekta stadijā. Šodien tā ir noteiktā mērā realitāte.
>>lasīt tālāk >>

I.N.Dāboliņa: ‘Pasaka par Latviju’

Šī nav parasta grāmata. Tā vēl nav iznākusi, bet jau jāizplata internetā pēc iespējas daudziem latviešiem un Latvijai lojāliem cittautiešiem. Tā ir maza grāmatiņa, tikai trīs raksti, tomēr tās iespaids var būt tālejošs. Šis darbs nav parasts arī citā ziņā – tas rakstīts aiz pārliecības, nevis naudas vai slavas dēļ.

Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem atrodams viens no Bībeles skaistākajiem tekstiem: „Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”
>>lasīt tālāk >>

V.Liepiņš: ‘Vēlēšanu sistēmas. Priekšrocības un trūkumi’

Tautas pārstāvju vēlēšanām ir divi pamata mērķi: atspoguļot vēlētāju politiskos uzskatus un izveidot stabilas, darbspējīgas valdības. Šie mērķi ir savstarpējā pretrunā – jo labāka politisko uzskatu pārstāvniecība, jo mazāka iespēja izveidot stabilu, darbspējīgu valdību. Klāt nāk vēl citas prasības un apsvērumi.
>>lasīt tālāk >>