V.Megre: “Dēmons Krātijs”

FRAGMENTS (no grāmatas “Jaunā civilizācija”). Demokrātija – attīstītākā verdzības forma.

>>lasīt tālāk >>

V.Megre: “Saruna ar valdniekiem”

FRAGMENTS. Īsi un saprotami par tiem ierobežojumiem, kas praktiski liedz oficiālajiem valstu vadītājiem noteikt lietu kārtību. Saruna ar “valdniekiem” (no grāmatas “Jaunā civilizācija”).
>>lasīt tālāk >>

Autors nezināms. “Žurku karalis”

PUBLIKĀCIJA. Manuprāt, ārkārtīgi skarbs, bet precīzs pašreizējās sabiedrības raksturojums. Vēl skumjāk apzināties, ka aprakstītā antisociālā dzīves uztvere ir apzināta attiecīgo cilvēku kultivēta. Žurku karalis
>>lasīt tālāk >>

A.Dzenis: ”Cionas Gudro protokoli’ – mistifikācija vai drauds?’

Brīvvēsturnieka Agra Dzeņa veiktais pētījums par ‘Ciānas gudro protokolu‘ izcelsmi. Autors apraksta trīs šī, noslēpumiem apvītā, dokumenta izcelsmes versijas, sniedz ieskatu darba saturā, kā arī vērš lasītāju uzmanību uz to, ka tā patiesie autori ļoti iespējams šo darbu rdījuši ar nolūku vērsties ne tikai pret visām tautām, bet arī pret ebreju tautu.

>>lasīt tālāk >>

J.Kučinskis: ‘Krustcelēs’

Mēs atkal esam krustcelēs. Šoreiz – uz globāla mēroga pārmaiņu sliekšņa. Mēs vēl nezinām, uz kuru pusi procesi nosvērsies, taču jau tagad droši varam paļauties, ka nekas uz pasaules vairs neturpināsies tā, kā bija ierasts pēdējās desmitgadēs. Tas ir mokošas neziņas, taču arī neiedomājamu iespēju laiks! Izslēgts nav nekas, tāpēc prāti jāatver, sapņi vairs nav jāiegrožo. Veco stereotipu aprobežots reālisms vairs nav labs padomdevējs. Jo tieši līdzīgos juku laikos arī tādām nelielām zemēm kā Latvija paveras negaidītas iespējas. Kad bruka trīs Eiropas impērijas, Latvija pirmo reizi ieguva neatkarību; kad bruka PSRS un viss Austrumu bloks, Latvija neatkarību atjaunoja, lai arī šo izdevību līdz galam neizmantoja. Tagad brūk visa vecā pasaules kārtība! Mēs taču nenogulēsim arī šo iespēju? Mostamies! >>lasīt tālāk >>

J.Putriņš: “Diagnoze”

Tartu psihologi Astrīda Nēme un Ilmārs Ebers savā rakstā “Kaut rīts uzaustu saulrieta pēdās un skaustā…” pauž domu: “Pieredze rāda, ka sabiedrība nevēlas nedz sevī raudzīties, nedz ticēt savām acīm, kad tai tās īstā seja tiek rādīta. Tālab ir ļoti svarīgi, balstoties uz psiholoģiju, noskaidrot, kā mēs kļuvām tādi. Tas padziļinās izpratni par stāvokli, kurā mēs atrodamies. Mūsu slimo sabiedrību varēsim atveseļot vienīgi tad, ja uzdrošināsimies sev atzīties, ka esam slimi, ja pārstāsim meklēt vainu ārpus mums pašiem.>>lasīt tālāk >>

H.Runga: Smadzeņu skalošanas metodes

Pavisam neliels ieskats populārākajās un bīstamākajās propagandas metodēs. Dažas ir tik izplatītas, ka liekas WTF? (Kas pie velna notiek? – T.F. piezīme), tā taču ir pilnīgi normāla žurnālistika! Izrādās, ka nav gan. Propaganda nav visuvarena un bieži tā neiedarbojas, tomēr, tā kā tā ir visu laiku un visapkārt, labāk par to zināt – vieglāk dzīvot. >>lasīt tālāk >>

Jeremy: “Cik slikti ir ar Latviju jeb Kur palikusi patiesība?”

PUBLIKĀCIJA. Par masu apziņas manipulāciju. Rakstīts no sirds. Autors ir viens no pēdējo gadu atzītākajiem sabiedrisko attiecību speciālistiem – jaunajiem talantiem. Cik slikti ir ar Latviju jeb Kur palikusi patiesība?
>>lasīt tālāk >>

A.Nikonovs (Krievija): “Feminisms un sabiedrības destrukcija”

PUBLIKĀCIJA. Feminisms un tā radītā sabiedrības destrukcija Rietumu pasaulē. Feminisma draudi postpadomju telpā. Grāmatas fragmentu tulkojums latviski. Video par šo tēmu pieejams šeit. [iesūtītājs anonīms, 08.04.23] Manuprāt, ar šo zināmā mērā saistīta ir tēma arī par zemo dzimstību Eiropas u.c. attīstītajās valstīs. Vai kādam ir zināmi pētījumi par viendzimuma pedagoģiju? Latvijā 86% skolotāju ir sievietes (kā nevienā citā Eiropas valstī). Feminisms un sabiedrības destrukcija

Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs

Otrdien, 2013. gada 24. septembrī Žurnālā “Jurista vārds” ir publicēts Egila Levita Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums ar komentāriem. Tas pieejams lasīšanai ikvienam, sekojot šai interneta saitei.

Šajā pat žurnāla numurā lasāma intervija E.Levitu (par maksu).

K.Balodis: ‘Latvijas izveidošana (1918. gada 22.decembra priekšlasījums)’

Ievērojamais latviešu ekonomists Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā kalēja ģimenē Koknesē. Divu gadu vecumā viņš palika bez tēva. Balodis nav gājis skolā, lasīt un rakstīt ir mācījies pie kādas vācu dāmas. Pašmācības ceļā viņš sagatavojās ģimnāzijas gala eksāmeniem un kā eksterns tos nokārtoja 1883. gadā Jelgavas ģimnāzijā. Tad Balodis studēja Tērbatas Universitātē, Teoloģijas fakultātē, ko pabeidza 1887. gadā un 1888. gadā tika iesvētīts par luterāņu mācītāju. 1891. un 1892. gadā studēja ģeogrāfiju Jenas Universitātē. No 1893. līdz 1895. gadam bija luterāņu draudzes priesteris Krievijas pilsētā Zlatoustā Urālos. No 1894. gada iesaistījās sociāldemokrātu kustībā, iepazīstoties ar Raini un P.Stučku. Rainis vēlāk dēvēja Balodi par “to krietnāko un gudrāko latvieti”, savukārt Stučka kļuva par Baloža niknāko ienaidnieku.
>>lasīt tālāk >>

I.Bērziņa, R.Bukbards: ‘Saindēto ābolu maiss, jeb kā Norvēģijā tika atmaskots dzimumu līdztiesības pseidozinātniskums’ (precizēts)

Šā gada rudenī Labklājības ministrija saviem Latvijas bērniem sarūpēja dāvanu, ko var pielīdzināt ļaunās karalienes saindētam ābolam – ar Ziemeļu Ministru padomes 100% finansējumu 6430 latu apmērā izdotas bērnu grāmatas “Todien, kad Kārlis bija Karlīna” un „Todien, kad Rūta bija Rihards”. Pa ābolam tiek arī bērnudārzu audzinātājām un vecākiem, jo Ziemeļu Ministru padomes projekts paredz arī atbilstīga metodiskā līdzekļa „Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” tulkošanu un izdošanu un pirmsskolas izglītības iestāžu personāla un vecāku izglītošanu. >>lasīt tālāk >>

Ē.Čoders, P.Irbins: ‘Par finanšu kooperācijas nepieciešamību un attīstības iespējām Latvijā.’

Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdartbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur Kooperatīvi aizņem 14-18% no kredīttirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa. >>lasīt tālāk >>

S.Lasmane: ‘Nacionālais ideālisms’ (1990.g.)

1882. gadā lekcijās Sorbonnas Universitātē franču vēsturnieks un filozofs Ernests Renāns, sava gadsimta nacionālo procesu pieredzi apkopodams, nācijas pazīmju skaitam pievienoja identitātes apziņu un garīgos principus. Nācija nav tikai teritoriāla vienība ar kopīgu valodu un kultūru, tā pastāv, ja dzīvo to cilvēku apziņā, kuri sevi ar šo vēsturisko kopību identificē.

Nācija ir kopīga likteņa apzināšanās, uzticība, griba arī nākotnē dzīvot kopā, ticība un atbildība. Nācija ir apziņa, ka atšķiramies no citas kopības, tā ir saistības un saiknes apziņa, patvērums un vērtība.
>>lasīt tālāk >>