Diskusija – atvērta saruna par valsti

Publisko tiesību institūts sadarbībā ar Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrību un TautasForums.lv rīko diskusiju – atvērto sarunu par valsti. Atvērtā saruna notiks otrdien, 14. februārī no plkst. 17:17 līdz 19:19, LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 „Open” auditorijā 101, pirmajā stāvā (pa labi).
>>lasīt tālāk >>

Skola kā sabiedrības radošās attīstības centrs

Druvienas pamatskola paplašina savas funkcijas un veidojas par aktīvu un radošu vietējās sabiedrības centru saturiskā un organizatoriskā nozīmē gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Laukos mūsdienu sabiedrībā ir pilnīgi citāda veida problēmu loks nekā pilsētā.

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nepieciešams jēgpilns un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs izglītošanās procesa piedāvājums no skolas, jo skola laukos bieži vien ir vienīgais izglītības un kultūras centrs vietējā kopienā. Līdz ar to skolas funkcionēšana jaunajos sabiedriskajos apstākļos iegūst pilnīgi citu nozīmi.
>>lasīt tālāk >>

E.Millere: ‘Pašam sava sēklu banka’ (VidesVestis.lv)

Varbūt vēl nav par vēlu zvanīt trauksmes zvanus, ka nu jau arī savos mazdārziņos esam kļuvuši par pasaules pilsoņiem, jo reti kurš vairs ievāc sēklas pats, ka Latvijā sēklkopība ir faktiski iznīcināta un vietējie selekcionāri drīzāk jūtas kā Antiņi bez stikla kalna. Kā tas notika? Vai iespējams atgūt neatkarību?
>>lasīt tālāk >>

Ē.Čoders: ‘Latvieša saimnieciskā pašdarbība’ (kooperācija)

Publicējam Ērika Čodera prezentāciju “Nacionāla kooperatīva kredītiestāde”, ar kuru viņš uzstājās 21.janvārī neformālajā konferencē “Sabiedrību izglītojoši projekti” (.PPT un .ODP), kā arī viņa jaunāko rakstu. >>lasīt tālāk >>

Latvijas Vecāku kustības jaunumi

Ir tik daudz interesantu un vērtīgu ziņu no Latvijas Vecāku kustības (LVK), ka visvienkāršāk ar tām iepazīties ir LVK interneta vietnē – TautasSkola.lv.

Īsumā: LVK mēnešraksta 1. numurs pieejams šeit, aizritējis pirmais seminārs (21.janv.) no 5 semināru cikla (skat. atsauksmes); otrā semināra tēma – “Atveseļošanās bez zālēm” (11.feb.), trešā – „Vesels ikdienā latviskā garā” (19.feb.)

>>lasīt tālāk >>

Ī.Kalniņa: „Pateicības vēstule Lindermanam un Osipovam”

Vladimir Iļjič Linderman, esmu Jums bezgala pateicīga. Pēdējos divdesmit gadus cilvēki lielākoties domāja tikai par savām personīgajām problēmām, taču beidzot teju vai katrā no mums ir pamodusies neviltota interese arī par valstiski nozīmīgiem jautājumiem. Tas lielā mērā – pateicoties tieši Jums un Osipova kungam. >>lasīt tālāk >>

Iedvesmojošā Radhanata Swami runa Lielbritānijas parlamentā (krieviski un angliski)

„Lietas ir tādēļ, lai mēs tās izmantotu, bet cilvēki – lai viņus mīlētu. Taču diemžēl bieži notiek otrādi – lietas mēs mīlam, bet cilvēkus – izmantojam”, Radhanats Swami (Radhanath Swami), 2011.gada 11.oktobrī, Lielbritānijas parlamentā.

Radhanats Swami ir garīgais līderis, mūks pēc Krišna-bhakti tradīcijas, grāmatas “Ceļojums uz mājām” (The Journey Home) autors. Ēkā, kur pieņemti neskaitāmi Eiropas un pasaules likteņus ietekmējoši lēmumi, kur visbiežāk valda formālisms un pragmatisms, stundu garā, iedvesmojošā, ar mīlestību un gudrību piepildītā Skolotāja runa ir kā dzestra veldze. >>lasīt tālāk >>

A.Eglītis: ‘Mērķi – personīgie un kopīgie neformālajās kopienās’

Bieži, kad apvienojamies kādās radošās grupās, kopienās, pēc kāda laika tīri dabiski mums var rasties domstarpības, kas saistītas ar viedokļu un izpratnes daudzveidību par to, ko un kā darīt. Šāds stāvoklis ir saistīts ar noteiktu grupas attīstības līmeni, kad cilvēki ir sajutuši sevī vienotību ar grupu, jūt tās piederību, kā arī ir apzinājuši savu individualitātes nozīmi grupā un ārpus tās. Kopienās cilvēki apvienojas bieži ar kopīgām idejām, praksēm, nodarbībām, kas parasti nesaistās ar konkrētiem uz āru vērstiem rīcības mērķiem vai rīcības modeļiem, kas būtu raksturīgi formālām organizācijām vai uzņēmumiem. Neformālās grupas veidojas dabiskā procesā un nevis no sākotnēja mērķa uzstādījuma. Tomēr kopīgi nosprausts un apzināts mērķis var celt arī kopienas efektivitāti. Tādēļ šādas pārdomas sāka raisīties komunikācijā ar domubiedriem par kopienas efektivitāti un kopīgu mērķu veidošanu. >>lasīt tālāk >>

„Ekociemati – kultūras, izglītības un jaunrades centri” – izstādes atklāšana 11.februārī Dubultos

Cilvēku dzīve Latvijā ir ļoti atkarīga no politiskajiem notikumiem Krievijā un Eiropas Savienības līdervalstī Vācijā. Latvieši, vācieši un krievi mūsdienās ir visstraujāk novecojošās pasaules tautas. Ja pat lielvaras nespēj radīt drošības sajūtu saviem pilsoņiem, vai tās var kaut ko saprātīgu ieteikt latviešiem? >>lasīt tālāk >>

Neformālās konferences “Sabiedrību izglītojoši projekti” I.daļas materiāli

2012.gada 21.janvāra konferences I.daļas materiāli – prezentācijas, video un saites uz kontaktinformāciju. Konferenci rīkoja Čakstes biedrība un TautasForums.lv, atbalstīja EglesKoks.lv, Savadak.lv un citi draugi, domubiedri.

Iespēju robežās šis materiālu klāsts tiks papildināts ar vēl citiem video, taču to skaņas kvalitāte vairumā gadījumu ir tik slikta, ka ir ļoti grūti kaut ko saprast :(. Krāsim naudu mikrofonam.. >>lasīt tālāk >>

Mācītāja Gunta Kalmes uzruna Doma baznīcā, Janvāra barikāžu 21. gadadienā

Dievs tas Kungs sacīja sievai: „ko tu esi darījusi?” un sieva sacīja: „Čūska mani pievīla.”
(1 Mozus 3, 13).

Moto: “Neviens nedomāja, ka tā brīvība iznāks tāda ačgārna.”
(Anonīms tautfrontietis)
>>lasīt tālāk >>

J.Ķiršakmens: ‘Kāpēc es esmu pret ACTA?’ (satori.lv)

Visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti ar nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām.

ACTA var novest pie tā, ka interneta pakalpojumu sniedzēji būs spiesti fiksēt ikvienu savu klientu lejupielādēto failu, un dalīties ar šīm ziņām ar AKKA/LAA un citiem autortiesību īpašniekiem, novest pie noderīgu datorprogrammu (piem.VLC) bloķēšanas un pat līdz tam, ka mājas video ievietošana YouTube varētu kļūt par sodāmu pārkāpumu, ja tajā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika.
>>lasīt tālāk >>

‘Karaganova doktrīna’

Toreizējā Eiropas Institūta direktora vietnieka, S.A.Karaganova publicētais raksts laikrakstā Diplomātijas Vēstnesis (Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris), kas vēlāk tika iesaukts par „Karaganova doktrīnu”, lasāms arī latviešu valodā.

Karaganovs ir ilggadīgs Krievijas federācijas ārpolitikas eksperts un Vladimira Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos. Žurnāli Foreign Policy (ASV) un The Prospect (Lielbritānija) 2005.gadā viņu ierindoja starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Vairāk par Karaganovu meklējiet interneta vietnē karaganov.ru. >>lasīt tālāk >>

I.Prūsis: ‘Nekavējoties jāatceļ autortiesības’

Tā kā autortiesību aizstāvji zaudējuši pēdējās veselā saprāta atliekas, steidzami jāpalīdz šiem nelaimīgajiem un visai sabiedrībai, atceļot autortiesības vispār, lai vairs nerastos kādam kārdinājums lobēt tādus murgus kā ACTA (latv. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma), SOPA (latv. – pirātisma apkarošanas likums), PIPA (IP adrešu aizsardzības likums) utt. Skat. rakstu portālā Diena.lv „Interneta asociācija sašutusi par Latvijas valdības parakstītajiem dokumentiem”.

Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot katru interneta lietotāju (praktiski tas jau tagad notiek, bet rezultātu lieto tikai nu ļoti slepeni dienestiņi), piespiest ziņot interneta pakalpojuma sniedzējiem par katru autortiesību pārkāpumu un, protams, protams, sodīt tos kriminālnoziedzniekus, kas atļaujas lietot informāciju. >>lasīt tālāk >>

A.Terzens: ‘Amerikāņu ģeopolitikas stūrakmens – kultūras invāzija’; saruna ar Artūru Priedīti (žurnāls ‘Kabinets’)

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>