Tā kā autortiesību aizstāvji zaudējuši pēdējās veselā saprāta atliekas, steidzami jāpalīdz šiem nelaimīgajiem un visai sabiedrībai, atceļot autortiesības vispār, lai vairs nerastos kādam kārdinājums lobēt tādus murgus kā ACTA (latv. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma), SOPA (latv. – pirātisma apkarošanas likums), PIPA (IP adrešu aizsardzības likums) utt. Skat. rakstu portālā Diena.lv „Interneta asociācija sašutusi par Latvijas valdības parakstītajiem dokumentiem”.

Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot katru interneta lietotāju (praktiski tas jau tagad notiek, bet rezultātu lieto tikai nu ļoti slepeni dienestiņi), piespiest ziņot interneta pakalpojuma sniedzējiem par katru autortiesību pārkāpumu un, protams, protams, sodīt tos kriminālnoziedzniekus, kas atļaujas lietot informāciju. >>lasīt tālāk >>

- Kāpēc pirms sarunas uzsākšanas uzskatījāt par nepieciešamu mani brīdināt, ka tās sekas mums varot būt arī neparedzamas, līdz pat pastiprinātai dažādu specdienestu interesei, tamlīdzīgi?
- Redziet, saistībā ar milzīgo sadrumstalošanos sabiedrībā, ekonomikā, izglītībā, komunikācijā, kas izraisīja dažādu subkultūru jeb minikultūru rašanos, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rietumu pasaulē ļoti lielu vērību sāka pievērst identitātei. Mums šī identitātes problēma puslīdz aktuāla kļuva tikai PSRS sabrukuma periodā astoņdesmito gadu beigās saskaņā ar nacionālās pašapziņas kārtējo „atmodu”. Tā, piemēram, ASV visi meklēja, atrada un atcerējās savus senčus, sākot ar prezidentiem un beidzot varbūt ar pēdējiem Amerikas klaidoņiem. >>lasīt tālāk >>

Labdien, Ieva!
Dobeles sākumskolas kolektīva vārdā vēlos Jums pateikt paldies par ideju, par ierosmi sapnim par Latviju! (skat. Ievas Nikoletas Dāboliņas “Pasaka par Latviju”)

Jūsu pasakas mudināti Valsts svētkos pieklusām, zīmējām, rakstījām, sapņojām, lūdzām arī mēs. Pievienošu fragmentus no 4. klašu skolēnu rakstītajām pasakām. Kopīgi izjutām, ka ar raižu un neziņas māktu vaigu nemaz nav viegli ļauties sapņiem… Tomēr esam pateicīgi par šo iespēju nevis atkal raidīt Visumā skarbu, nievājošu vārdu par mūsu mīļo zemi, bet vienoties kopīgā cerībā!

Ar cieņu,
Dobeles sākumskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavāre >>lasīt tālāk >>

Laiks: 30. janvārī 17:00 – 21:00.
Vieta: Latvijas Dabas muzejā, Kr. Barona ielā 4.

17:00 – 18:50 filmas “Kā Kuba pārvarēja naftas krīzi” demonstrēšana;
18:00 – 19:20 Artūra Poļa un Kaspara Strazdiņa prezentācija par permakultūru;
pēc tam – diskusijas par Rīgas mazdārziņu nākotni un turpmāko sadarbību.

Rīko Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva, Vides Aizsardzības klubs, Latvijas Etnokultūras centrs, Dārzkopības entuziastu klubs „Tomāts” un Rīgas mazdārziņu kooperatīvi. >>lasīt tālāk >>

Pateicos, visiem, kuri piedalījās – gan kā aktīvi dalībnieki, gan kā klausītāji –, un īpaši Čakstes biedrībai un Jurim Putriņam, Latvijas Universitātei, kā arī Ivaram Prūsim., Agnesei, Anrijam un Īvam, bez kuriem šis pasākums nebūtu bijis iespējams.

Atvainojos, ka konferences III. daļai nepietika laika (un arī spēka), taču jau saņēmu ierosinājumu drīz vien sarīkot vienu pilnībā neformālu tikšanos. Lūdzu atsaucieties, kuriem būtu iespēja nodrošināt plašas un visādā ziņā šādai sanāksmei piemērotas telpas!

Līdz tam gan vēl liels darbs veicams – TautasForums.lv publicēšu konferences prezentācijas, visu dalībnieku kontaktinformāciju un, varbūt arī šo to no safilmētā video materiāla. Tagad nedaudz jāatvelk elpu, tādēļ pagaidām publicēju vien konferences ievadvārdus. >>lasīt tālāk >>

Organizē Čakstes biedrība* un TautasForums.lv
Atbalsta EglesKoks.lv un citi draugi, domubiedri

Vieta: LU, Raiņa 19, Mazā aula
Laiks: 2012.gada 21.janvārī, no plkst. 11:30 (līdz ~17:00)

Tēma: iedzīvotāju pašizglītošanās, informācijas izplatīšanas, iedzīvotāju sadarbības projekti.

>>lasīt tālāk >>

Kopš 2012.gada janvāra Latvijas lielākajās grāmatnīcās ir pieejama filozofa un Lībijas tautas līdera Muammāra Kadafi „Zaļā grāmata”. Lai arī tā sarakstīta tālajos 1970-tajos gados, lielākā daļa tajā skarto tēmu ir aktuālas un vismaz pārdomu vērtas arī mūsdienās.

Kadafi idejas izvērtējamas, ņemot vērā Latvijas pieredzi, mūsu kultūras savdabību un daudzus citus apstākļus. Lasītāju tās var rosināt uz pārdomām, kā varētu uzlabot stāvokli mūsu valstī. >>lasīt tālāk >>

Ir noskaidrots, ka vairums tautsaimniecības problēmu, kā bezdarbs, sociālā nevienlīdzība, neapmierinātība un nenodrošinātība, resursu nesaudzīga un nepamatota izšķērdēšana, naudas trūkums (investīcijām un) nepieciešamajam patēriņam (un no otras puses naudas lieka uzkrāšana), kā arī kultūras kopšanai mūsdienās rodas no attiecīgas naudas un bankas politikas. Par to jau esmu iepriekš rakstījusi savā dienasgrāmatā.

Mūsdienu modernās, konvencionālās nacionālās un internacionālās valūtas balstās uz centrālu institūciju naudas pavairošanas principu, naudas trūkuma postulātu un pozitīvu procentu akumulāciju negatīvā nozīmē. >>lasīt tālāk >>

FILMA: “Cūku bizness” (angl. – “Pig Business”), ar subtitiem latviešu valodā; ~20 citās valodās pigbusiness.co.uk; 58min.

Lai arī filmas tēma ir “cūkgaļas ražošana ar rūpnieciskām metodēm” un pamatā ir par Poliju (ES valsts) un ASV, tā attiecas arī uz Latvijas un daudzu citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt, tā sniedz dziļāku ieskatu par to, kāda ir saistība starp finanšu biznesu, milzīgo kompāniju interesēm un valdībās (arī ES) pieņemtajiem lēmumiem.

Viena no labākajām dokumentālajām filmām, kurai pieejams tulkojums latviešu valodā. >>lasīt tālāk >>

Politiķu grupējumi spēlē „valodas kariņus” – domā stratēģijas un kaldina taktiskos plānus. Ar lielu varbūtību „referendumu jezgu” atbalsta un varbūt pat speciāli uzkurina ārpus Latvijas robežām esošas ieinteresētās puses. Tikmēr ne viens vien „parastais Latvijas iedzīvotājs” skaidri un nepārprotami pauž, ka karojošo pušu rīcība ir muļķīga, ārkārtīgi bīstama un nav nedz latviešu, nedz Latvijā dzīvojošo krievu, ukraiņu, baltkrievu, nedz arī citu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Skat., piemēram, Valda Felsberga aicinājumu, Dmitrija Čubukova rakstu vai šo vēstījumu par saticības platformas veidošanu kopīgai valodai. >>lasīt tālāk >>

Dzīve rāda, ka jau labu laiku visapkārt notiek intensīvi jaunu ceļu meklējumi visās dzīves jomās, jo vecie izrādās vairs nederīgi vai katrā ziņā arvien mazāk auglīgi. Šie meklējumi likumsakarīgā kārtā ir sākušies jau 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tādēļ tieši šajā laikā Rietumu kultūras plūsmā ienāca garazinātne jeb antroposofija, kuras uzdevums ir sniegt palīdzīgu roku meklējošām dvēselēm. Tas notika ar cilvēces garīgas vadības ziņu, paredzot, ka nākotnē to gaida arvien nopietnāki pārbaudījumi un izaicinājumi, ar kuriem varēs tikt galā tikai tas, kurš spēs orientēties notiekošajā, atšķirt patiesību no meliem, aicinājumu no kārdinājuma un tādējādi rast stingru pamatu un skaidru mērķi arvien pieaugošajā haosā. >>lasīt tālāk >>

Piedāvājam salīdzināt Latvijas un Igaunijas valstu galvenos principus, kuri formulēti abu pamatlikumu pirmajās nodaļās. Atšķirībā no Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir ļoti skaidri izteikta Igaunijas valsts pastāvēšanas jēga un būtība.

Tulkotāja piezīme: tulkoju burtiski. Igauņi vārda „republika” vietā lieto vārdu „brīva valsts” (vabariik), tāpat kā vārda „partija” vietā – „īpaša kopa” (erakond).
>>lasīt tālāk >>

Sabiedrības līdzdalības platformas ManaBalss.lv informatīvais video.

Īsi, kodolīgi un saprotami. >>lasīt tālāk >>

Latvijā darbojas trīs valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Tās visas ir vienlīdzīgas, un katrai ir sava kompetence. >>lasīt tālāk >>

Šobrīd Latvijā notiek divi kriminālprocesi par nelikumīgu grāmatu elektronisko versiju izplatīšanu internetā. 2011.gada 9. decembrī LETA publicēja interesantu rakstu par šo tēmu, kurā bija šis citāts: „Nelikumīga grāmatu izplatīšana internetā izdevniecībām rada būtisku kaitējumu, piemēram, par sešām nelikumīgi izplatītām grāmatām vienas izdevniecības zaudējums ir 17 000 latu apmērā, aprēķinājusi biedrība „Latvijas Grāmatnieku ģilde””. Problēma šajā visā ir tas, ka šie aprēķini ir ne tikai, maigi izsakoties, ļoti neprecīzi, bet pat absurdi. Tā kā par šo tēmu latviešu valodā (kā jau vienmēr) trūkst objektīvas un argumentētas informācijas, tad pacentīšos uzrakstīt par patiesajiem „zaudējumiem”, ko autortiesību īpašnieki gūst no brīvas failu pieejas internetā. >>lasīt tālāk >>